Trending News

Ārkārtas situācija pamatota ar maldinošiem un nekorektiem datiem, kā arī meliem

Kā galvenais ārkārtas stāvokļa pamatojums norādīta maldinoša informācija, ka 14 dienu Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 147.4 uz 100 000 iedzīvotājiem; tieši meli, ka straujš nāves gadījumu skaita pieaugums, sasniedzot kumulatīvo 14 dienu nāves gadījumu skaitu 15,6 uz 100 000 iedzīvotājiem, kā arī pārspīlēta panikas celšana, ka Covid-19 stacionēto pacientu skaits, sasniedzot vairāk kā 240 personas.

Šie 3 ir galvenie argumenti, kas pamato ārkārtas situācijas ieviešanu un minēti anotācijā rīkojumam Nr.655 par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Šeit pieejams lejuplēdēts anotācijas fails no šīs oficiālās adreses – mk.gov.lv aplūkots – 2020. gada 9. novembrī. Diemžēl augstākminētā informācija ir maldinoša, melīga un pārspīlēta, kas detalizēti pamatots zemāk.

Šeit 20 minūšu gara telefonsaruna ar Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāju un vadošo līdzautoru anotācijai, kas pamato ārkārtas situāciju Janu Feldmani –

Visi zemāk minētie galvenie ārkārtas situācijas pamatošanai izmantotie argumenti ir nekorekti un satur būtiskus nepatiesus un maldinošus faktus –

Maldinoša informācija – 14 dienu Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 147.4 uz 100 000 iedzīvotājiem

Anotācijā teikts, ka 14 dienu Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 147.4 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr tas ir nevis saslimstības rādītājs, bet gan pozitīvo Covid PCR testu skaits. Kā zināms, tad pozitīvs Covid tests nozīmē, ka cilvēka ķermenī ir vīrusa genoma fragmenta DNS koda daļa. Tomēr pozitīvs Covid tests nenozīmē, ka cilvēka ķermenis satur dzīvu vīrusu. Pozitīvs Covid tests nenozīmē arī to, ka cilvēks ir infekciozs – var inficēt citus. Pozitīvs Covid tests nenozīmē, ka cilvēkam vispār ir Covid-19 simptomi. Rakstā zemāk ir detalizēti izskaidrots, kādēļ pozitīvs Covid tests nenozīmē Covid infekciozs, Covid simptomātisks un arī loģiski, ka tas nenozīmē saslimis ar Covid-19. Šeit iespējams noklausīties telefonsarunu ar Austrumu slimnīcas Covid references laboratorijas vadītāju Sergeju Ņikišinu, kas ļaus vēl dziļāk saprast šo patiesību. Ir ļoti bēdīgi, ka šīs elementārās lietas nesaprot ne SPKC, ne Veselības ministrijā, ne Ministru kabineta amatpersonas.

Ministru kabinets anotācijā ir lietots vārdu salikums "saslimstības rādītājs" - tādā veidā maldinot sabiedrību, ka ir 147.4 saslimušie uz 100'000 iedzīvotājiem pēdējās 14 dienās. Šīs amatpersonas rupji maldina sabiedrību, ka Latvijā esot 147,4 Covid saslimušie uz 100'000 iedzīvotājiem. Korekti būtu teikt, ka Latvijā 147,4 cilvēkiem uz 100'000 iedzīvotāju ir pozitīvi Covid testi, kas nav tas pats, kas saslimušie un infekciozie. Lai noteiktu precīzu saslimušo un infekciozo skaitu ir nepieciešama papildus informācija, kas SPKC nemaz nav pieejama.

Atklāti meli – 14 dienu nāves gadījumu skaits – 15,6 uz 100 000 iedzīvotājiem

Anotācijā ir teikts, ka vērojams straujš nāves gadījumu skaita pieaugums, sasniedzot kumulatīvo 14 dienu gadījumu skaitu 15,6 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tātad tam vajadzētu nozīmēt, ka 14 dienu periodā līdz 2020. gada 6. novembrim ar Covid-19 nomira 15,6 cilvēki uz 100’000 jeb 312 cilvēki uz 2 milj. iedzīvotāju. Kā zināms pēc operatīvajiem datiem 9. novembrī skaitās miruši ar Covid-19 101 cilvēks. Tomēr, kā pierādīja jaunākie verificētie dati, tad ar Covid līdz 30. septembrim miruši 34 cilvēki, pretstatā operatīvajiem datiem, kas šajā datumā uzrādīja 73 mirušos. Tātad tas norāda, ka faktiski tikai 50% Covid-19 nāves operatīvajos datos apstiprinās vēlāk arī verificētajos datos.

Ekrānšāviņš no MK anotācijas par ārkārtas situācijas ieviešanu

Visdrīzāk šeit pieļauta drukas kļūda un faktiskais mirušo skaits 14 dienās uz 100’000 iedzīvotājiem ir 1,56. Tomēr tas ir tikai mūsu pieņēmums, iespējams tur ir cita kļūda vai tīša ļaunprātība.

Uzzini patiesību par Covid testu.
Izskaidrots.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Pārspīlēta panika – Covid-19 stacionēto pacientu skaits, sasniedzot vairāk kā 240 personas

Šī informācija ir patiesa, tomēr tā nespēj pamatot ārkārtas situācijas ieviešanu, jo gripas gadījumā stacionēto pacientu bija lielāks – 270 pacientu. Ministru kabinets nav uzrādījis hospitalizēto sadalījumu pēc slimības smaguma. Faktiski smaga slimības gaita ir tikai apmēram 20 cilvēkiem. Svarīgi saprast, ka 2018./2019. gada gripas sezonā arī vienlaicīgi bija hospitalizēti 270 cilvēki, nomira 86. Tātad šis rādītājs ir līdzīgs, tomēr tad nekāda panika un ekonomikas iznīcināšana netika organizēta. Vairāk lasi –

Jautājums paliek tikai viens - kurš par šo noziegumu pret cilvēci uzņemsies atbildību?

Interesanti arī cik zemu Ministru kabinets novērtē administratīvās izmaksas dēļ ārkārtējās situācijas ieviešanas. Administratīvās izmaksas (naudas izteiksmē) gada laikā mērķgrupai, ko veido fiziskas personas, nepārsniedz 200 eiro, bet mērķgrupai, kuru veido juridiskas personas, – 2000 eiro (Anotācijas 21. lpp.).

Vai Tu atļausi sev injicēt Covid-19 vakcīnu, kad tādu ārsts ieteiks?
Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment