Ārste: Bērnu un pusaudžu smadzenes alkst skābekļa.

Apkopojam argumentus pret sejas masku lietošanu bērniem.

Mutes un deguna aizsegu lietošana skolēniem Latvijā ir viens no aktuālākajiem diskusiju tematiem bērnu vecāku vidū. Likt bērniem valkāt sejas maskas mācību procesa laikā vai nē – gala lēmuma pieņemšana joprojām ir valdības un Saeimas dienaskārtībā. Tikmēr Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) izvērš reklāmas kampaņu par masku lietošanu “drošības nolūkos”, apgalvojot, ka ieguvumi ir pārāki par riskiem bērnu veselībai un psiholoģiskajai labsajūtai. Taču ko par šo tēmu atklāj pasaules medicīnas autoritātes un zinātniskie pētījumi?

Sejas aizsargmasku lietošana bērniem ir jaunums pasaules kontekstā un medicīnas vēsturē. Līdz šim pieejamā literatūra un zinātniskie raksti pētījumiem ir paredzēti tikai pieaugušajiem. Nav pieejami tādi sejas masku lietošanas pētījumi, kuros būtu ņemta vērā bērnu specifiskā fizioloģija, un tas liek uzdot jautājumu, uz ko savos apgalvojumos par masku lietošanas bērniem nekaitīgumu atsaucas vietējās autoritātes ar BKUS virsārsti Renāti Snipi priekšgalā.

“Maskas valkāt ir droši!” uzsver Renāte Snipe, apgalvojot, ka “pareizi to uzliekot, pareizi valkājot, tās neaizkavē ne skābekļa pieplūdi, ne CO2 izvadi, kā arī neveicina kaitīgu infekciju attīstību. Gluži otrādi, tas pasargā arī no citiem vīrusiem, alerģiskos bērnus pasargā no papildu alergēniem.” Ārste aicina vecākus runāt ar bērniem, skaidrot, ka maskas valkāt ir droši; bērnu pārliecināšanai ir izveidota animācija.

Taču praksē nevienā no pieejamajiem pētījumiem par mutes un deguna aizsegu lietošanu netiek apskatīta to ietekme uz bērniem vai pieaugušajiem ilgākā laika periodā – dienām, nedēļām, mēnešiem. Šeit jāpiemin 2014. gadā īstenots pētījums ar žurkām, kurām atkārtots paaugstināts oglekļa dioksīda (CO2) līmenis izraisīja neatgriezeniskus bojājumus smadzeņu stumbra zonā un vienlaikus spēcīgu smadzeņu mācībspēju samazināšanos.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Turklāt visi pētījumi par kaitīgumu veikto laboratorijās vai klīnikās, kur, atšķirībā no mācību iestāžu mainīgās vides un temperatūras, apstākļi bija statiski.

Svarīgi uzsvērt, ka liela problēma Latvijas mācību iestādēs ir nepietiekamā gaisa apmaiņa telpās, kas ir novecojušu ventilācijas sistēmu vai nepilnīgi veiktu ēku siltināšanas darbu sekas.

2019. gadā Rīgas izglītības iestādēs tika veikts Veselības ministrijas iniciēts vides kvalitātes un drošuma pētījums. Tā ietvaros veiktā CO2 monitoringa rezultāti liecina, ka tikai 12% apsekoto mācību kabinetu atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajam CO2 mērķlielumam – līdz 1000 ppm. 2000 ppm robeža, kas nozīmē sliktu gaisa kvalitāti un steidzamu vēdināšanas nepieciešamību konstatēta trešdaļā mācību telpu, savukārt kritiska robeža – starp 1000 un 2000 ppm bija 60 procentos kabinetu. Ekspertu secinājums – vairumā jeb 87 procentos mācību iestāžu ir slikta vai viduvēja gaisa kvalitāte. Apvienojot to ar masku lietošanu, vide bērniem varētu būt pašsajūtu, veselību un pat dzīvību apdraudoša, nerunājot par spēju koncentrēties mācību vielas veiksmīgai apguvei.

Aspektā par masku spēju potenciāli aizsargāt no infekcijas slimībām, neviens no analizētajiem 17 pētījumiem par šo tēmu neuzrādīja pārliecinošu saistību starp maskas vai respiratora lietošanu un aizsardzību pret infekciju. Arī Amerikas Medicīnas asociācija nāca klajā ar nostājas dokumentu, uzsverot, ka sejas maskas neaizsargā lietotāju no infekciju pārneses:

“Sejas maskas jālieto tikai personām ar elpošanas ceļu infekcijas simptomiem, piemēram, klepu, šķaudīšanu vai dažos gadījumos – drudzi. Sejas maskas jālieto arī veselības aprūpes darbiniekiem, cilvēkiem, kuras rūpējas par citiem vai ir ciešā kontaktā ar tiem, kuriem ir elpceļu infekcijas. Veseliem cilvēkiem nevajadzētu valkāt sejas maskas, lai pasargātu sevi no elpošanas ceļu infekcijas iegūšanas, jo nav pierādījumu, kas liecinātu, ka veselīgas personas valkātas sejas maskas efektīvi novērš cilvēku saslimšanu.”

ASV Darba un drošības departamenta un Veselības pārvaldes vadlīnijas norāda, ka auduma un ķirurģiskās maskas nedarbojas, lai samazinātu Covid-19 pārnešanu.

Sejas maskas valkāšana var izraisīt galvassāpes un samazināt skābekļa līmeni

Nesen veikts pētījums, kurā piedalījās 158 veselības aprūpes darbinieki no 21 līdz 35 gadu vecumam, atklāj, ka 81% gadījumu galvassāpes parādījās, valkājot sejas masku. Viņiem konstatēts pazemināts skābekļa līmeni asinīs (hipoksija) vai paaugstināts CO2 līmenis asinīs (hiperkapnija). Zināms, ka N95 standartam atbilstoša maska, ja to valkā vairākas stundas, var samazināt skābekļa līmeni asinīs pat par 20%. Pareiza asiņu bagātināšana ar skābekli ir būtiska enerģijai, garīgajai skaidrībai, uzmanības koncentrēšanai un emocionālajai labsajūtai.

Zemāk redzams kāds eksperiments – gaisa kvalitātes pārbaude zem auduma. Redzams, ka dažu minūšu laikā CO2 pārsniedz visas kritiskās robežas.

Faktiski tas nozīmē, ka sejas maskas lietošana izraisa elpošanu ar organisma atkritumvielu – oglekļa dioksīdu , ko plaušas mēģina izvadīt. Tas savukārt samazina imūnreakciju, negatīvi ietekmē epitēlija šūnu darbību un pazemina skābekļa apmaiņas daudzumu caur alveolu membrānām.

Pasaulē pazīstamā masku ražotāja “3M” pārstāvji atklāj, ka viņi nepiedāvā maskas bērniem, jo tās ir paredzētas pieaugušajiem, un ka to nepareiza lietošana var izraisīt slimības vai nāvi.

Dr. Margarita Grīsa-Brisone (Margarite Griesz-Brisson) ir neiroloģe ar doktora grādu farmakoloģijā, ar padziļinātām zināšanām neirotoksikoloģijā, vides medicīnā, neiroreģenerācijā un neiroplastikā. Par maskām un to ietekmi uz smadzenēm viņa saka:

“Ieelpojot izelpoto gaisu, bez šaubām, radīsies skābekļa deficīts. Cilvēka smadzenes ir ļoti jutīgas uz skābekļa trūkumu. Piemēram, ir nervu šūnas, kas bez skābekļa nevar izdzīvot ilgāk par trim minūtēm.”

Akūti brīdinoši simptomi ir galvassāpes, miegainība, reibonis, koncentrēšanās problēmas, reakcijas laika palēnināšanās – kognitīvās sistēmas reakcijas. Ārste norāda, ka pie hroniska skābekļa trūkuma visi šie simptomi izzūd, jo cilvēks pie tā pierod. Taču veselībai nodarītais kaitējums no tā nemazinās, jo skābekļa nepietiekamības radītie bojājumi  smadzenēs turpina progresēt: “Kamēr jūs uzskatāt, ka esat pieradis valkāt masku un atkārtoti elpot savu izelpoto gaisu, deģeneratīvie procesi jūsu smadzenēs pastiprinās. Otra problēma ir tā, ka jūsu smadzeņu nervu šūnas nespēj normāli sadalīties. Tātad, ja mūsu valdības dāsni atļaus atbrīvoties no maskām un pēc dažiem mēnešiem atkal brīvi elpot skābekli, zaudētās nervu šūnas vairs netiks atjaunotas. Kā vairs nav, tā vairs nav.”

Runājot par aizsargmasku lietošanu bērniem un pusaudžiem, Dr. M. Grīsa-Brisone ir strikta:

“Tas nav apspriežams. Viņu smadzenes ir neticami aktīvas, jo tām ir daudz jāmācās. Tās alkst skābekļa. Jo metaboliski aktīvāks ir orgāns, jo vairāk skābekļa tas prasa. Bērniem un pusaudžiem visi orgāni ir metaboliski aktīvi. Skābekļa trūkums kavē smadzeņu attīstību, un rezultātā radušos bojājumus nevar atcelt. Bērnam ir vajadzīgas smadzenes, lai mācītos, savukārt smadzenēm, lai darbotos, nepieciešams skābeklis. Tam mums nav nepieciešams klīniskais pētījums. Šī ir vienkārša, neapstrīdama fizioloģija. Apzināti izraisīts skābekļa deficīts ir veselības apdraudējums un absolūta medicīniska kontrindikācija.”

Uzmanība jāpievērš arī masku valkāšanas psiholoģiskajam aspektam

Dēļ morālā spiediena, ko izsauc sociālie mehānismi, bērni un pusaudži reti noņem masku, neskatoties uz slikto pašsajūtu. Zināmi daudzi gadījumi, kad bērniem ir norādīts, ka viņi varētu būt atbildīgi par citu cilvēku nāvi, ja nevalkās masku. Daži skolotāji, būdami autoritātes, uzstāj uz masku nēsāšanu, neskatoties uz bērniem sūdzībām par tipiskiem simptomiem: galvassāpēm, sliktu dūšu, panikas sajūtu un tamlīdzīgi.

“Seit lasāms daudzu pētījumu apkopojums par masku neefektivitāti, saslimstības palielināšanos un riskiem.

Esošā situācija Latvijā

Savu nostāju pret masku valkāšanu ar parakstu apliecinājuši jau teju 28 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Portālā “Manabalss.lv” iesniegtā iniciatīva “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, rekordīsā laikā gūstot plašu sabiedrības atbalstu, tika iesniegta Saeimā.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta amatpersonas vēlas panākt, ka 1.-4. klašu skolēniem, tāpat kā skolotājiem, mācību stundās un ārpus tām jālieto sejas maskas. Kopš decembra sākuma septiņu gadu vecumu sasniegušajiem bērniem sejas maskas jālieto arī sabiedriskajā transportā. Izglītības ministrija to pamato ar “mērķtiecīgāku Covid-19 ierobežošanu un cīņu pret vīrusa radīto apdraudējumu.”

Neskatoties uz to, ka ārsti (bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe, kardiologs Andris Skride) un epidemiologs Jurijs Perevoščikovs centās pārliecināt Saeimas deputātus par to, ka masku lietošana bērniem ir nekaitīga, parlaments 21. decembrī uzdeva Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt prasību 1.-4.klašu skolēniem mācību procesa laikā un ārpus tā lietot mutes un deguna aizsegus.

Saeimas lēmumā teikts, ka jāizvērtē attiecīgās vecuma grupas saslimstības īpatsvars, masku ietekme uz izglītības procesu, kā arī ierobežojuma samērīgums.

Autore: Kristīna Duņeca

08.01.2021.

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment