Trending News

Atmoda — laiks apzināties un likt lietā savas tautas īpašo viedumu (2. daļa)

2021. gada 5. martā / Spēkavots.lv

Turpinām 2. martā publicētās Spēkavots.lv pārdomas par baltu tautu unikālo garīgo spēku.

Ansis no Spēkavots.lv, ikdienā sniedzot cilvēkiem garīgās veselības pakalpojumus, citastarp izmanto senās, dziļās Dienvidamerikas tautu zinības par dažādajām enerģijām, kas atspoguļojas paplašinātajā Saules kalendārā jeb t.s. “laiktelpas matricā”. Viņš ar šīm zinībām ir pazīstams vairākus gadus un turpina skoloties pie to “ciltstēva” Latvijas teritorijā Ivo Puriņa, kurš mūsu portālā jau reiz dalījās ar savām pārdomām par galvenajiem zināšanu mītiem. Gan Anša, gan Ivo garīgo pavadījumu var smelties, lasot un skatoties viņu ikdienas ierakstus sociālajos tīklos.

“Rakstot simboliskos nosaukumus šī cikla 8. dienai ar t. s. Xish (izrunā hiš) enerģiju, man pirmo reizi saslēdzās tas, ka šī enerģija tiek saukta par Balto jaguāru, Balto burvi, un ka mēs esam Baltu tauta pie Baltijas jūras. Ar lielām un senām baltu zināšanām. Šīs senās un viedās zināšanas var pieskaitīt pie šīs enerģijas, jo tieši tas, ko mūsu senči praktizēja un kas mums visiem ir asinīs, kas mums visiem ir gēnos, tā ir šī Xish enerģija.

Xish — tās ir zināšanas par dzīvi, skatoties no ļoti smalkiem un neredzamiem plāniem. Tās ir zināšanas par enerģijas virzīšanu, enerģijas materializēšanu un radīšanu, izmatojot vakuumā esošo enerģiju. Izmantojot radošo enerģiju.

Xish ir kā Baltais burvis, kurš pārvalda šīs zināšanas. Tā ir spēja lasīt notikumus un tulkot tos. Tā ir spēja pielāgoties enerģijas straumei un straumi pielāgot sev. Tā ir spēja darīt daudz un prātam neaptveramas lietas. Piemēram, mans draugs ar tautasdziesmas palīdzību apturēja asiņošanu.

Vienkārša tautas dziesma:

Es sacirtu ošus kļavas,
Tos sametu upītē.
Tā upīte netecēja,
Ne pilīte nepilēja.

Sajūtot sevī enerģiju un ieliekot to tautas dziesmā, to skaitot ar pilnu apziņu un konkrētu nodomu, asiņošana apstājas, var teikt, momentā.

Vēl var izsaukt pērkona negaisu ar tautas dziesmas palīdzību.

Piemēram, ar šo:

Irbe vērpa, pērkons grieza,
Viņpusē Daugavai,
Kas Irbītei iekšu deva,
Kas pārcēla pērkonīti.

Noskaitot šo tautas dziesmu trīs reizes ar pilnu jaudu, pērkona negaiss manifestējas.

Un tā katra tautasdziesma patiesībā ir burvju vārdi. Paskatieties paši — vai tad Barona tēvs nebija līdzīgs baltajam burvim no Harija Potera vai Gredzenu pavēlnieka?

Visas Dainas ir buramvārdi, viss, kas iekodēts Lielvārdes un citās jotās, ir liktenis un to sargājošās baltu zīmes, kuru nozīmi mēs vēl šodien zinām.

Šīs zināšanas nekur nav pazudušas, un tās sāk vērties vaļā mūsos un caur mums, ja tās sākam izmantot.

Mūsu senči zināja ļoti daudz un bija ļoti viedi. Viņi zināja un juta, kur nolikt akmeņus, lai telpas enerģija sakārtojas, lai spēka vietas pastiprinās. Zināja – kur iestādīt koku, lai ir kur iet dziedināties. Zināja, kur jānostājas pie upes vai kad jānopeldas, lai attīrītos no smagajām enerģijām. Zināja, kad un kā iet pirtī, lai attīrītos un uzlādētos. Zināja – kādas zālītes lietot, lai izdziedinātos un iegūtu kādu konkrētu spēku.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Mūsu senči zināja, kā būvēt mājas un citas ēkas, kādus kokus cirst, kādus akmeņus ņemt, kur to visu salikt un kā to visu salikt, un nekādas citas zināšanas uz šīs zemes tam netur līdzi. Netur līdzi ne vashtu, ne feng-shui. Vaštu un fengšui ir tāds bernudārza līmenis, salīdzinot ar to, kā mūsu senie senči mūsu pašu namdari būvēja mājas un iekopa sētas. Nekur pasaulē neauda tādas jostas kā pie mums. Aužot konkrētam cilvēkam jostu, tika ieausts viņa liktenis, viņa perfekta astroloģiskā karte. Josta bija kā laika upe, kā plūdums cauri telpai, un Baltu zīmes bija kā palīgi konkrētos notikumos. Turklāt Lielvārdē, uz kuru brauca pēc lielā padoma pasaules valdnieki, auda lielas platas jostas, kas vairāk bija kā seģenes vai segas, kuras uzsedza valdnieka krēslam uz atzveltnes vai aiz valdnieka muguras. Un tajās bija ieausts veselas tautas liktenis ar visām zīmēm, kas spēja izmainīt notikumus par labu tautai.

Vai Jūs spējat iedomāties, kas tās bija par milzīgām zināšanām — spēja redzēt visas likumsakarības, pārzināt tādas seklas zināšanas kā astroloģija un numeroloģija, un spēja pārvaldīt kosmisko enerģiju ciklus un to plūdumu. Tās ir mūsu prātam neaptveramas zināšanas, kuras pārvaldīja tie, kas auda likteņus un veica tajos korekcijas. Neviens nekur pasaulē tā to nespēja izdarīt, kā to darīja Lielvārdē.

Mūsos šīs zināšanas ir — tās ir tikai jāatmodina. Kā teica viena mana laba draudzene —

tas, ko mēs šobrīd zinām, ir nācis no kapiem, un tie ir tikai putekļi uz dārgumu lādes, kuru vēl neesam atvēruši. Šī lāde veras vaļā, un vērsies vairāk, ja sāksim šīs zināšanas praktizēt, ja sāksim prasīt Dievam, lai ved mūs pa savu ceļu un lai palīdz tās atvērt.

Šīs zināšanas ir ļoti kosmiskas — tās ir visaptverošas zināšanas par kosmosa fizikas likumiem, un tās kosmosā vēl joprojām ir. Ir tikai jādabū tām pieslēgums, un to var dabūt, augot vibrācijās, plešot savu apziņu un apzinoties savu unikalitāti un individualitāti. Mūsu senči zināja ļoti daudz! Viņi uz ķermeņa neko nevilka tikai skaistumam vai praktiskumam. Visā bija konkrēta doma. Rotas pastiprināja enerģiju, apģērbs ar baltu zīmēm veica aizsargfunkcijas. Instrumenti bija veidoti tā, ka, ar kaltu izkaļot Māras vai Laimas simbolu, tas jau strādāja tā, it kā to pats Jēzus būtu zīmējis. Darot darbus, dziedāja dziesmas, kuras darba procesu padarīja vieglāku, jo piesaistīja tam enerģiju.

Padomājiet — cik visas šīs zināšanas bija lielas, spēcīgas, jaudīgas, visaptverošas un viedas, kuras pārvaldīja katrs amatnieks, kuras pārvaldīja katrs zemnieks un zvejnieks, nemaz nerunājot par ciema vecajiem un valdniekiem. Būt valdniekam — tas nozīmē būt dzirdīgam, dzirdēt kosmosu un tautu vienlaicīgi. Tas ir spēks, kas slēpjas Lāčplēša ausīs. Spēks dzirdēt kosmosa ciklus un dabas ciklus, spēks dzirdēt cilvēkus un viņu dvēseles. Tas ir milzīgs viedums, kas mūsos snauž. Tās nav pazaudētas zināšanas, tās ir iemigušas, kā iemieg dators, ja to kādu brītiņu nedarbina.

Ja paši esam iemiguši un dators arī, tad zināšanas snauž, bet tās nav nekur pazudušas. Atliek tikai mosties pašiem, un šajā zemē un mūsos mītošās zināšanas modīsies. Tās jau mostas, un es to jūtu. Es pats jau praktizēju daudz šo zināšanu — daudz man, taču senčiem tas nebija pat tik, cik melns aiz naga. Esmu kā tāds šļupstošs zīdainis. Taču tikai praktizējot tās var atvērt.

Braucot uz svētvietām un meditējot, dziedot dziesmas, aužot jostas, zīmējot zīmes, veidojot un radot ar rokām, no māla, no koka, mūsos šīs zināšanas veras vaļā.

Taču mums modes trends ir visu amatniecību nolikt malā, kļūt par Ķīnas preču tirdzniecības menedžeriem un uzvesties kā stulbiem amerikāņiem, kuri nekad nav neko darījuši ar rokām, izņemot klaviatūras spaidīšanu.

Mums ir jāapzinās, ka nevienam nav tāds potenciāls uz šīs zemes kā mums, lai pārvaldītu atkal šīs svētās un viedās zināšanas. Un tas būs vislielākais grēks pret sevi un Dievu, ja šīs zināšanas palaidīsim uz viņsauli kopā ar saviem senčiem. Ja mēs kā tauta iznīksim, tad iznīks arī šīs zināšanas. Tas bija galvenais mūsu tautas uzdevums daudzu tūkstošu gadu garumā — atnest šīs zināšanas līdz mūsdienām. Ja mūsos vēl ir atmiņas par tām, kas ir kā pavedieni, caur kuriem šīs zināšanas varam atgūt, tad mūsu bērniem to jau praktiski nav. Un, ja ļausim sistēmai un it īpaši izglītības sistēmai debilizēt mūsu bērnus visos iespējamos veidos, kā tas notiek tagad, tad viņi šīm zināšanām piekļuvi būs zaudējuši, un tās aizies kapiņos kopā ar mūsu paaudzēm, kas vēl atceras pāris tautas dziesmas, pāris baltu zīmes un to, kā uztaisīt puzuru.

Šīs zināšanas patiesībā mostas, jo cilvēki aizvien vairāk savienojas ar dabas un kosmosa cikliem, nevis svin Jāņus vai ziemassvētkus, bet svin savu dzīvi un caur to svētī to, iekļaujoties gadskārtās. Tas viss ir jākultivē un jāaktivizē sevī. To nedrīkst nolikt malā.

Kā Baltā jaguāra zīme māca slīpēt un vēlreiz slīpēt, laist caur sevi, slīpēt un pulēt, tā un tikai tā var tikt caur pavedieniem pie īstajām zināšanām. Ir jau mums daudz piemēru, kas šīs zināšanas slīpē un pulē, un vēl vairāk tādu nāks gaismā, ja būsim gatavi apzināties un pieņemt to, ka mūsu tautas spēks ir mūsu viedumā, mūsu garīgumā, mūsu garīgajās kosmosa un dabas zināšanās.

Mēs katrs zinām, tikai esam piemirsuši. Tāpēc modīsimies un celsim šīs zināšanas no pūra lādes atkal galdā, un ļausim tām ienākt mūsu ikdienā, katrā dzīves solī. Mūsu uzdevums ir tās izcelt gaismā un nodot visai plašajai pasaulei.

Tāpēc apzināsimies, ka mēs dzīvojam garīgā tūrisma lielvalstī ar vislielāko viedumu pasaulē. Tikai nepaliksim iedomīgi, jo vēl mēs šīs zināšanas nepārvaldām. Mums ir potenciāls, bet, vai to atvērsim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. No tā, ko mēs tālāk darīsim, kādas izvēles izdarīsim.”

Ansis
www.spekavots.lv

Brigitas Ektermanes zīmējums

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment