Trending News

Atmoda — laiks apzināties un likt lietā savas tautas īpašo viedumu

2021. gada 3. martā / Spēkavots.lv

Pavasaris aicināt aicina uz atmošanos visu un visus, kas vien uz to spējīgi. Sajūta tāda, ka Saulīte veļas kalnup gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, un visi mēs gaidām, “kad viss šis beigies”. Gaidot gan labāk nenīkt, bet aktīvi un mērķtiecīgi rosīties, no vienas puses, un apzināti turēt savā sirdī, savā “centrā” mieru, paļāvību un mīlestību, no otras puses, jo tas viss Saulītei palīdz. Tālab šodien par to, kā mums baltiem vislabāk likt lietā savu īpašo spēku un cik svarīgi ir to katram atrast savā individualitātē, lai jaudīgi varētu vienoties kopīgai izaugsmei.

Mums nav jāskrien pakaļ ne ASV, ne indiešiem, ne zviedriem, ne dāņiem, ne kādam citam savās izdarībās.

Mums ir jāapzinās pašiem savs spēks. Un mūsu spēks ir mūsu viedumā. Jo mēs kā tauta — nevis kā valsts pilsoņi, bet kā tauta — esam ļoti senas civilizācijas pēcteči. Mūsu senči, Balti, ir vienīgie, kas ir piedzīvojuši iepriekšējo gaismas laikmetu, un mūsu gēnos šī informācija ir iekodēta. Mēs esam vienīgie, kuri neapzināti zina, kā dzīvot šajā pasaulē, kad uz tās valda gaismas enerģijas. Ceļoties vibrācijās un augot apziņā, šī informācija veras vaļā. Mēs esam ļoti sena un ļoti vieda tauta, kuras uzdevums nav spēkoties ar kulakiem, protestēt un iet ielās. Mūsu spēks ir tajā, ka spējam dzirdēt Dievu, un mūsu uzdevums ir šo informāciju, kuru saņemam no Dieva, caur senajām Baltu zināšanām nodot visai pasaulei. Un šī informācija izskaidro to, kāpēc mēs vēsturē esam izvairījušies no kariem — jo mūsu galvenais uzdevums ir bijis saglabāt šos gēnus gadu tūkstošu garumā.

Mūsu zināšanas un viedums ir apslēpts Dainās, Lielvārdes jostā. Spēka vietās, spēka avotos, spēka akmeņos un dižozolos un, galvenokārt, mūsu gēnos, mūsu DNS.

Mēs esam vieda tauta, kura dzīvo ļoti spēcīgā spēka vietu zemē. Izsenis uz šo zemi ir braukuši valdnieki un karaļi no visām pasaules malām — pie mūsu senčiem pēc padoma.

Šī bija vieta, kur pēc garīga atbalsta brauca valstu un tautu valdnieki.

Mums jāapzinās, ka Latvija šeit ir tikai nieka simts gadus, bet mūsu tauta pastāv vismaz 25 000 gadu un šī Dieva mīlētā zeme – vēl ilgāk. Tāpēc ielikt sevi tik mazā kastītē kā Latvija ir gandrīz neiespējami.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Ir pareģojums, ka pienāks diena, kad šīs zemes spēks atkal modīsies, jo modīsies šīs zemes tauta. Un kad modīsies tauta un zeme — tad šī vieta atkal kļūs par garīgā tūrisma centru, par viedo zināšanu centru. Bet, lai tas notiktu, mums ir jāpamostas. Lai pamostos, ir jāapzinās sava saikne ar Dievu. Jānonāk pie apziņas “Es esmu neredzamā Dieva redzamā daļa”. Lai mēs pamostos — mums tas jāgrib. Kamēr mūs aiz deguna vazā mēdiji, politiķi un indiešu sektas, kurām patiesībā vajadzētu braukt uz Latviju konsultēties, nevis otrādi — mācīt ‘naivos’ Latviešus dzīvot —, kamēr mēs ticam, ka esam muļķīši, kuriem jāmācās no citiem, jāņem piemērs no citiem, tikmēr mūsos nevar pamosties šis milzīgais garīgais spēks, kas mūsos snauž. Jo spēks ir milzīgs, bet mēs savā apziņā – mazi. Mazā apziņā nevar ienākt milzīgs spēks.

Savā dziļākajā būtībā daudzi mēs esam viedāki un senāki par daudziem pasaules guru un sektu vadītajiem. Mūsos ir pilnīgi cits viedums, un tas ir daudz dziļāks. Mēs nevaram uz dzīvi skatīties sekli, pieņemt seklus lēmumus un izdarīt seklas izvēles. Un šī sistēma, kurā visi cenšas dzīvot, ir sekla peļķe salīdzinājuma ar tām okeāna dzīlēm, kuras var atrast katra Baltu tautas pēcteča sirdī. Mūsos mājo milzīgs viedums.

Ja skatāmies uz tautām kā dvēselēm, tad Latvietis ir sirms večuks.

Krievs ir spēcīgs jaunietis. Indietis ir zīdainis, un Āfrikā dzīvo jaundzimušie. Amerika ir tāds pumpains tīnis. Un mēs kā viedi sirmgalvji cenšamies skriet pakaļ viņiem visiem.

Tas ne pie kā nevar aizvest.

Mūsu tautai ir savs unikāls ceļš, tāds, kāds nav citiem. Taču šobrīd mēs cenšamies iet pret savu likteni un tēlot pumpainus tīņus. Mums patiesībā jāiet pa priekšu un jārāda piemērs citiem, jo esam vissenākie un visviedākie. Mums nevienam tas nav jācenšas pierādīt, jo mēs dziļi sirdī to apzināmies. Mums vienkārši jādzīvo viedi, ar sirdi un dvēseli, kopā ar dabu un zemi, kopā ar kosmosu. Mēs tomēr visi atrodamies ne tikai dabā uz zemes, bet arī kosmosā. Un šo apziņu sistēma vienmēr ir centusies bloķēt. Stāstījusi, ka kosmoss ir bezgalīgs tukšums un tur nekā nav. Bet patiesībā tur ir viss, pat viss tas, ko nespējam iedomāties.

Mūsu spēks ir kopībā, vienotā tautā. Taču mums ir jāapvienojas nevis kā baram ar vienotu saukli. Mēs nemaz visi nevaram iet ar vienu saukli, jo visi esam spēcīgas individualitātes, mēs visi esam spēcīgas personības, tāpēc katram kā indivīdam mums ir savs pilnīgi unikāls ceļš ejams.

Mums katram ir jāapzinās sava individualitāte, sava unikalitāte. Jāapzinās, ka mums katram ir daudz apslēptu talantu. Ka katrs esam šeit kā unikāls Dieva instruments, lai radītu un vairotu šeit gaismu.

Un tikai tad, kad mēs kā individualitātes apzināsimies sevi, kad apzināsimies, ka visi esam un vienmēr esam bijuši Radītāji ar lielo burtu, tad mūsos modīsies mūsu katra individualitāte, un, kad tā modīsies, tad arī spēsim apvienot savus spēkus.

Sistēma no mums ir visu laiku taisījusi uzgriežņus vai zobratus, kuri saturēs kopā un kustinās sistēmu. Tāpēc viss ir tik ačgārni. Tāpēc profesiju pārstāvju ir vairāk, nekā to vajag. Tāpēc profesijas izmirst, jo viņu pārstāvji ir noticējuši, ka ir menedžeri vai kurjeri. Tāpēc, ka roku darbs un radošums nav ilgi bijis nekādā cieņā. Cieņā ir lētās Ķīnas preces.

Taču Dievs mūs uz šo Balto zemi Baltās jūras krastā ir sūtījis katru ar savu uzdevumu. Kādam jābūt par namdari! Kādam par brīnišķīgu un talantīgu galdnieku. Kādam jābūt par zemnieku, kādam par gaišreģi un šamani. Katram ir savs uzdevums, un tas ir — radīt. Radīt ar domam, darbiem un emocijām.

Sistēma nosmeļ no mums radošo potenciālu caur to, ka mūs māna un liek domāt par to, ko sistēma kā būtne vēlas radīt ar mūsu rokām.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas cilvēku rada to, ka būs vakcinēšanās. Vieni tāpēc, ka to grib. Otri tāpēc, ka baidās no tā.

Bet nekas nenotiek, jo ir ļoti liela daļa atmodušos cilvēku, kuri apzināti rada to, ka nekāda vakcinēšanas nenotiks. Un rezultātā liela daļa vakcīnu ir izšķērdēta, pazudusi un izgaisusi.

Tas ir tas, ka visu mūsu domu summa manifestējas. Tas ir tas, ko esam radījuši.

Tie, kuri grib vakcinēties, rada realitāti, ka viņiem ir vakcīnas. Daļa rada to, ka viņiem nav. Citi savukārt rada to, ka tas vispār nenotiks. Katrs piedzīvo savu realitāti. Taču vienmēr un visur virzienu nosaka tie, kas dzīvo apzinātu dzīvi, jo viņi ir pārliecināti par savu izvēli; viņi apzinās, ka paši ir savas realitātes radītāji, un līdz ar to var procesā ielikt daudz spēcīgāku enerģiju un daudz skaidrāku nodomu.

Jo vairāk mēs sāksim apzināti radīt, jo mazāk mūs kāds no malas varēs ietekmēt. Mēs jau trīsdesmit gadus domājam, ka fiktīvā valdība ir galīgi pamuļķi, un skat, ko esam radījuši. Un varbūt labi, ka tā, jo, ja būtu pagadījušies gudri vīri, tad viņi mūs viegli aptītu ap pirkstu. Tad nepazustu vakcīnas un plāns būtu sastādīts perfekti. Fiktīvas darbības izskatītos īstas, un mēs vieglāk noticētu tam, ko viņi stāsta.

Mūsu senči bija viedākie uz šīs planētas, un mūsu uzdevums ir noturēt latiņu. Taču šobrīd mūsu senčiem ir kauns par mums, ka esam ieslīguši amerikāņu kultūrā un ķīniešu precēs.

Lai mēs katrs sajustu savu patieso būtību, mums ir jāuzvelk tautas tērps, vai vismaz austā josta vai prievīte. Tas ver vaļā saikni ar mūsu viedajiem senčiem.

Mums katram jāsajūt — kādi kļūstam tad, kad uzvelkam tautas tērpu, kad aizejam pie dižozola, iekuram guni un dziedam Dainas.

Katra Daina ir kā realitāti programmējoša komanda. Var tos saukt par buramvārdiem, bet, izprotot patieso kosmosa fiziku, var ieraudzīt to, ka tās ir programmas un komandas līdzīgi kā datorā, aiz katra klikšķa ir kaudze programmu, kuras veic konkrētas darbības, lai mēs saņemtu vēlamo.

Tāpat arī šajā pasaulē ir komandas, kuras programmē realitāti, un Latvju Dainas ir ļoti spēcīgas, efektīvas un ļoti augstās vibrācijās strādājošas programmas.

Piemēram, Dod Dieviņi otram dot, ne no otra mīļi lūgt ir pārticības un bagātības programma.

Dod Dieviņi kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā ir garīgās attīstības programma, kura darbojas ļoti efektīvi un ļoti dziļi.

Visas šīs programmas ir ļoti spēcīgi instrumenti savas realitātes radīšanai, un mūsu senči to zināja. Arī mēs to zinām, un ir daudzi, kas šīs zināšanas praktizē. Taču mums visiem un katram ir šāda iespēja.

Radīt apzināti, radīt savu dzīvi tādu, kādu to vēlamies!

Ir tikai jāatslēdzas no bezgalīgas melu plūsmas, no svešas informācijas un jāpieslēdzas sev un jāuzdod sev jautājums. Kādā pasaulē es gribu dzīvot? Ko es gribu pieredzēt un ar kādiem cilvēkiem es gribu būt kopā? Atbildes nāks, un, kad nāks, tad jādod tām komanda. Lai top!

Realitāte pilnībā pakļaujas cilvēkam, to kvantu fiziķi jau sen pierādījuši. Un vēl senāk – Garīgie meistari. Atliek šos pierādījumus ieraudzīt, apzināties un izmantot. Atliek apzināti sākt radīt, apzināti dzīvot un apzināti vērot. Apziņa ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas jāizmanto katru dienu.

Jā — mums ir jāapvienojas, jo mūsu spēks ir kopībā, mūsu spēks ir komandā. Taču, lai mēs varētu apvienoties komandā, mums katram jāapzinās sava unikalitāte, sava individualitāte, savs apslēptais potenciāls, savs bezgalīgums un nemirstīgums.

Mums jāapzinās sevi kā garīgas Gaismas būtnes, kā nemirstīgas dvēseles. Un tad mūsu kopības spēks būs nesagraujams un mums nebūs pretinieku, jo neviens nespēs mūsu realitātē radīt to, ko mēs tur nevēlamies redzēt. Jo mēs paši radīsim tur visu to, ko vēlamies redzēt. Un svešām idejām tur vienkārši nebūs vietas.

Tāpēc sākumā mums katram jāpadomā par sevi, jāapzinās — kas mēs esam kā individualitātes. Ko spējam dot kopējam labumam un līdz ar to iegūt sev?

Un tad mūs Dievs savedīs kopā, savedīs ar īstajiem cilvēkiem, īstajā laikā un īstajā vietā, lai padarītu šo vietu brīvu un vēl skaistāku, nekā tā jau ir. Lai mēs kā tauta kļūtu vēl spēcīgāki un spētu nest savu viedumu pasaulē.

Mēs esam viedi cilvēki, mēs esam sirds gudri cilvēki. Pat katrā bezpajumtniekā, dzērājā un narkomānā šajā zemē ir milzīgs viedums, kurš paslēpies aiz milzīgās bezcerības un nolemtības sajūtas. Samierināšanās katru no mums var novest viszemākajā statusā un apziņas stāvoklī.

Tāpēc nesamierināsimies ar to, ko mums piedāvā. Domāsim lielas un cēlas domas, sapņosim skaistus un varenus sapņus. Apzināsimies sevi un radīsim visu to savā dzīvē ar savu domu, nodomu un emociju spēku. Mūsos ir spēks, mūsos ir vara pār savu dzīvi, mūsos ir milzīgs neatklāts potenciāls, kuru laiks modināt katram pašam sevī.

Tas ir tas, ko Dievs caur pasaules notikumiem motivē mūsos. Lai Dievs modina šīs viedās tautas viedumu un palīdz to izpaust. Viedums ir kā sēkla — tā jāiestāda un par to jārūpējas, lai tā mūsos izaugtu par lielu dzīvības koku.

Lai mana tauta atkal top vieda! Lai mani brāļi un māsas apgūst savu sirds gudrību un Lai Dievs, Laima un Māra ir ar mums un mūsu apziņā!

Ansis
www.spekavots.lv

Brigitas Ektermanes zīmējums

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment