Bagātie un slavenie arī raud jeb turīgajiem vajag pabalstus

Reinis Zāle

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.

Aplūkojot VID mājas lapā publicētos uzņēmumu sarakstus, kas saņēma šos pabalstus, izbrīna rada vairāki veiksmīgi un bagāti uzņēmumi, kas iepriekš lepojušies ar labiem finanšu rādītājiem un izaugsmi, kā arī to vadītāji “zīmējušies” publiskajā telpā, stāstot, cik ir veiksmīgi.

Piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kas LMT aizvadīto gadu ir noslēdzis ar gandrīz 29 milj. eiro lielu peļņu. Par to mediji ziņoja 25. maijā. Kā izrādās, 22. maijā LMT meitas uzņēmumam “LMT Retail & Logistics” (nodarbojas ar ierīču tirdzniecību) ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Vai tiešām šim telekomunikāciju milzim iet tik grūti, ka bija jāprasa palīdzība no valsts?

Varbūt nav lieki jātērē nauda mega projektos, kas nenes peļņu un visticamāk ir atsevišķu personu ambīciju apmierināšana? Telekomunikācijas noteikti nav tā nozare, kuru krīze skāra vissmagāk.

Protams, ka liela palīdzība ir nepieciešama azartspēļu biznesam. SIA “Alfor”, kura īpašnieks ir kolorītais miljonārs Jānis Zuzāns, 18. maijā arī pieprasīja pabalstu. Lieki teikt, ka šī uzņēmuma peļņa 2018. gadā bija 19 milj. eiro (dati par 2019. gadu vēl nav publiski pieejami). Vai tiešām šis nav laiks, kad uzņēmēji solidarizējas ar valsti un saviem darbiniekiem, nedaudz mazinot savu “apetīti” uz milzu peļņu? Lai gan Zuzāna kungs šajā laikā izcēlās, piedraudot arī neatbalstīt mākslas nozari, ja tiktu pieņemts viņa biznesam nelabvēlīgs pagaidu regulējums. Interesanti, vai šie draudi ir realizējušies?

Bet tas nav viss. Kāds pārsteigums?! Arī ātro kredītu devējiem ir grūti laiki. Atvainojos par izteicienu, bet, čakarējot cilvēkus, tie ir pelnījuši miljonus un tagad prasa dīkstāves pabalstus. Ātro kredītu milzis SIA “4Finance” šo pabalstu saņēma 14. maijā, lai gan 2018. gadā šīs kompānijas peļņa bija gandrīz 27 milj. eiro. Vēl tagad atceros laikus, kā šis uzņēmums publiski atbalstīja dažādus projektus, lai pozicionētu sevi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Te tev nu bija.

Vēl viens interesants piemērs ir SIA “Primekss” – inovatīvu betona grīdu ražotājs. Tā vadītājs Jānis Ošlejs bija tik aktīvs sociālajos tīklos (līdzīgi bija arī iepriekšējā finanšu krīzē), ka kļuva par ekonomikas ministra padomnieku un palīdzēja izstrādāt ekonomikas izaugsmes plānu. Viņš arī vairākkārt savās uzstāšanās reizēs publiski uzsvēra, ka viņam biznesā “viss notiek” un esot pasūtījumi, radot iespaidu, ka strādā ļoti veiksmīgi. Kā izrādās, arī viņa vadītais uzņēmums 29. aprīlī saņēma dīkstāves pabalstu. Nav vēl datu par 2019. gadu, bet 2018. gadā šī uzņēmuma peļņa bija aptuveni 300 000 eiro.

Šo sarakstu varētu turpināt, jo tajā ir vēl vairāki lielu uzņēmumi (Orkla, Domenikss u.c.), kas strādā ar lielu peļņu, bet ir pieprasījuši valsts pabalstu. Ja kādam ir interese un laiks, tad ar uzņēmumiem, kas pieteikušies pabalstam, var iepazīties https://www.vid.gov.lv/lv/statistika-3.