Saturday, August 15, 2020
Trending News

Bailes samazina imunitāti, fiziskas aktivitātes palielina

Vai uztraucaties par COVID-19? Jūs, tādā veidā pakļaujiet sevi nevajadzīgam riskam, jo hroniska trauksme novājina imūnsistēmu un palielina inficēšanās risku.

COVID-19 vadošo mediju radītais psiholoģiskais klimats rada nevajadzīgu stresu. Daudzās sabiedriskās vietās virsmas tiek “aizsargātas” ar antiseptiskiem līdzekļiem. Parastos apstākļos – pat gripas epidēmijas laikā – šāda rīcība liktos dīvaina, bet pašreizējā COVID-19 atmosfērā tā ir kļuvusi pieņemama.

Lai arī ir svarīgi nebūt vienaldzīgam un bezatbildīgam, mums nav jākrīt panikā. Fiziskās aktivitātes palīdzēs aizsargāt imūnsistēmu no stresa un bailēm.

Bailes no nezināmā

Asociētā profesore Jennifer J. Heisz Makmastera universitātes kinezioloģijas katedrā vadu pētnieku komandu NeuroFit Lab, kur pētnieki ir parādījuši, ka psiholoģisks stress var apdraudēt garīgo veselību.

Satraukums par nezināmo (piemēram, risks saslimt ar COVID-19) var pārliecīgi iedarboties uz smadzeņu baiļu centru, ko sauc par amigdala. Attīstības ziņā šī ir viena no vecākajām smadzeņu daļām, un tās darbība ir salīdzinoši primitīva; tas darbojas kā trauksmes signāls, kas darbojas, lai saglabātu mūsu ķermeņa un prātā trauksmi tik ilgi, kamēr mēs jūtam bailes.

Acīmredzot ķermenis rīkojas ar gudru mērķi, lai mēs to pamanītu un bailes neitralizētu, bet vai mēs to saprotam un darām?

Pētījumi rāda, ka pat neliels briesmu avots, pat ja tas nekad nav pieredzēts, ir pietiekams, lai iedarbinātu amigdala un aktivizētu reakciju uz stresu. Šī ir tā ķermeņa sistēma tehniski neļauj naktī gulēt dēļ uztraukuma.

Problēma ir tur, ka hroniska stresa sistēmu aktivizēšana var sabojāt mūsu šūnas un traucēt daudzas ķermeņa funkcijas. Mūsu imūnsistēma ņem šo triecienu uz sevi. Lai arī psiholoģiskais stress pats par sevi nav patogēns, kaitējums, ko tas nodara ķermeņa šūnām, izraisa imūno reakciju, kas mūs padara uzņēmīgākus pret svešu patogēnu. Tas var palielināt mūsu inficēšanās risku ne tikai ar koronavīrusu, atcerēsimies, ka pasaulē ir vēl ap 10’000 citas zināmas slimības.

Imūnsistēma darbojas kā robežsardze, patrulējot ķermenī un sargājot no šūnām, kas tai ir svešas un kaitīgas. Tā darbojas kā pases kontrole pie robežas, lai ātri apstiprinātu savu identitāti robežas šķērsošanai. Bet pases skenēšanas vietā imūnsistēma skenē šūnas ārējo virsmu, lai iegūtu tās bioloģisko pasi vai to, ko zinātnieki sauc par celmu.

Zinātnieki nesen uzskatāmi parādīja, cik ātri veselība pasliktinās hroniska stresa apstākļos. Tika novēroti mazkustīgi, bet citādi veselīgi studenti nedēļu laikā pirms pēdējiem eksāmeniem, un zinātnieki secināja, kā sešas stresa nedēļas izraisīja depresijas simptomus.

Pārmērīgs satraukums par COVID-19 var izraisīt imūno reakciju, kas palielina imūnsistēmas kairinājumu un izsauc imūnsistēmas atbildi, ko mēs varam tēlaini salīdzināt ar speciālo spēku vienību, kas šajā gadījumā tiek izsaukta. Šo speciālo vienība ir kā imūnsistēmas kairinājums (inflammasome).

Pretošanās trauksmei

Ko mēs varam darīt, lai novērstu paniku un pastiprinātu imūno aizsardzību?

Pētījuma secinājums: fiziskās aktivitātes aizsargā ķermeni no hroniska stresa izraisīta imūnsistēmas kairinājuma.

Zinātnieki vairākus studentus iesaistīja vingrojumu programmā, kurā viņi apmēram 30 minūtes trīs reizes nedēļā pārvietojās ar velosipēdu ar mērenu slodzi. Vidējas slodzes vingrinājums ir aptuveni 40 procenti no maksimālās intensitātes. Nosacīti tas ir punkts, kad var sarunāties, bet nevar dziedāt!

Asins paraugi tika iegūti, lai izsekotu izmaiņas imūnsistēmas kairinājumā. Lai arī vingrotāji tika pakļauti tādiem pašiem psiholoģiskiem faktoriem kā mazkustīgie studenti, viņu imūnsistēmas kairinājums joprojām bija zems un viņu garastāvoklis saglabājās augsts, nepalielinoties trauksmes vai depresijas simptomiem.

Bet vingrinājuma intensitātei bija liela nozīme. Vingrinājumi ar lielāku intensitāti par 40% no maksimālās slodzes nebija tik efektīvi, lai aizsargātu garīgo veselību vai mazinātu imūnsistēmas kairinājumu. Tātad jāvingro ar mērenu slodzi.

Galvenā atziņa: pastaiga, skriešana vai brauciens ar velosipēdu vai citas fiziskas aktivitātes palīdzēs saglabāt mieru un veselību šajos neskaidrajos laikos.
Share With:
Rate This Article
Tags
No Comments

Leave A Comment