Saturday, August 15, 2020
Trending News

Covid-19 vakcīnas satur abortētu bērnu šūnas

Oksfordas Universitāte Lielbritānijā veic plaša mēroga izmēģinājumu COVID-19 vakcīnai Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Lielbritānijā, kuras satur desmit gadu vecas abortētu bērnu šūnas. Tāpat pastāv risks, ka vakcinācija var radīt pretēju efektu – veicināt vīrusa izplatību.

HEK-293 šūnas

Kopš 18. jūnija, aptuveni 2000 brīvprātīgo Dienvidāfrikā, vecumā no 18 līdz 65 gadiem saņēma izmēģinājuma vakcīnas, kas komerciāli pazīstama kā AZD1222, kuru izstrādāja Oksfordas Universitātes, Oxford Jenner institūts.

AZD1222 tehniskais nosaukums ir ChAdOx1 nCoV-19, un tas ir izgatavots no parasta saaukstēšanās vīrusa kuru sauc par ChAdOx1. Tā ir arī “replikācijas deficīta adenovīrusa tipa vakcīna”, kurā tiek izmantota HEK-293 šūnu līnija, kas izgatavota no augļa šūnām, kuras ir iegūtas no desmit gadu vecām aborta bērna šūnām.

Oksfordas universitātes zinātnieki sadarbojās ar AstraZeneca, kuriem ir AZD1222 vakcīnas ražošanas licence. Vakcīna tiek pašlaik testēta Dienvidāfrikā, Apvienotajā Karalistē un Brazīlijā.

Alan Moy MD ir John Paul II Medicīnisko pētījumu institūta dibinātājs un zinātniskais direktors un Cellular Engineering Technologies izpilddirektors, stāsta,

ka vakcīnas, kurās tiek izmantota augļa šūnu līnija HEK293, piemēram, Kanādas Ad5-nCoV koronavīrusa vakcīnā un AZD1222, tie nav labi risinājumi, ne tiem, kuri atbalsta abortus, ne ir pret tiem.

Kad jautāts par AZD1222, Moy apstiprināja, ka vakcīnā patiešām tiek izmantota neētiska šūnu līnija.

“Tas ir šimpanzes adenovīrusa vektors, kas patiešām izmanto HEK293 šūnu līnijas [kas iegūtas no abortēta mazuļa], lai ražotu vakcīnu” Moy stāstīja.

Jā, tas ir ētiski pretrunīgi.

Maijā Kanādas valdība premjerministra Justin Trudeau vadībā apvienojās ar Ķīnas vakcīnu kompāniju, lai testētu Ad5-nCoV vakcīnu Kanādā.

Ad5-nCoV izmanto abortēta augļa šūnu līniju HEK293, kas ir licencēta Kanādas Nacionālajā pētniecības padomē (NRC). Maijā Health Canada apstiprināja, ka uzsāks Ad5-nCoV testus uz cilvēkiem.

AZD1222 klīniskaie izmēģinājumi tika izziņoti, izmantojot “virtuālo preses konferenci”, kuru vadīja Witwatersrand universitāte Johanesburgā, kura testēšanas procesā sadarbojas ar Oksfordas universitāti.

Dienvidāfrikas “Ox1Cov-19 Vaccine VIDA-Trial” vada Shabir Madhi, kurš ir vienlaicīgi arī Dienvidāfrikas Medicīnas pētījumu padomē, vakcīnu un infekcijas slimību analītiskās izpētes vienības direktors.

Trešdienas paziņojumā, Madhi to sauca par “nozīmīgu brīdi Dienvidāfrikai un Āfrikai šajā Covid-19 pandēmijas posmā”.

“Iestājoties ziemai Dienvidāfrikā un palielinoties slimnieku skaitam valsts slimnīcās, tagad vairāk nekā jebkad mums ir nepieciešama vakcīna, lai novērstu Covid-19 infekciju,” virtuālajā preses konferencē teica Madhi.

Balstoties no Oksfordas Universitātes preses datiem par AZD1222, tas ir izstrādāts, lai izstrādātu SARS-CoV-2 olbaltumvielu. Oksfordas ziņu izlaidums vēsta, ka Apvienotās Karalistes vakcīnas klīniskajā izpētē, ir iesaistīti vairāk nekā 4000 cilvēku, un ir plānota štata palielināšana līdz 10 000 un vairāk.

Attiecībā uz Kanādas Ad5-nCoV koronavīrusa vakcīnu maijā, NRC paziņoja ka sadarbojas ar ķīniešu firmu CanSino Biologics Inc. (CanSinoBIO), lai testētu un izstrādātu Ad5-nCoV Kanādā. Izmēģinājuma vakcīnu Ad5-nCoV izstrādāja Pekinas Biotehnoloģijas institūts kopā ar CanSinoBIO, un tā jau tiek izmantota testiem uz cilvēkiem Ķīnā kopš marta vidus.

John Paul II Medicīnas pētījumu institūtā, pašlaik notiek “Ārstēšanas kampaņa”, lai savāktu līdzekļus kurus varētu izmantot lai pētītu kā var izstrādāt ētisku Covid-19 vakcīnu. Viņi cer piesaistīt 325 000 USD līdz 2020. gada 31. decembrim.

Viņiem ir arī sava tīmekļa vietne, kurā var atrast informāciju par to, kā noteikt, vai COVID-19 vakcīna ir iegūta no abortētas augļa šūnu līnijas.

Eksperti šaubās par vakcīnas efektivitāti cilvēkiem


Maijā tika publicēts ‘nerecenzēts’ raksts, kura autoru vidū bija zinātnieki no Rocky Mountain Laboratories ASV un Oxford Jenner Institute par AZD1222 efektivitāti uz pērtiķiem (šķirne – Rēzus makakām). Rakstā parādīts, ka vakcīna šķietami novērš makaku pneimoniju.

Bet daži imunoloģijas eksperti, kuri lasīja šo recenziju, apšaubīja dažus vakcīnas aspektus un tās iespējamo efektivitāti.

Rhesus macaque

Notingemas Universitātes Molekulārās virusoloģijas profesors Jonathan Ball sacīja, ka ir nobažījies, ka tie, kuri saņem vakcīnu, varētu izplatīt vīrusu neaizsargātākās populācijās.

“Fakts, ka vakcīna visiem vakcinētajiem dzīvniekiem novērsa pneimoniju un dažiem simptomus, tas ir iepriecinoši – mēs zinām, ka daudzas vakcīnas darbojas, jo tās novērš nopietnas slimības, nevis novērš vīrusa infekciju. Tomēr vīrusu genoma daudzums, kas tika atklāts vakcinēto un nevakcinēto pērtiķu degunos, bija tāds pats, un tas ir satraucoši, ”sacīja Ball maija publicētajā Zinātņu centra ziņojumā.

“Ja tas ir lipīgs vīruss un ar līdzīgām sekām saskaras arī cilvēki, tad vakcinētie cilvēki joprojām var būt inficēti, kas varētu radīt lielu pretēju efektu - plaši vīrusa izplatīšanos arī citiem  - nevakcinētiem sabiedrības locekļiem. 

Ja neaizsargātākos cilvēkus vakcīna nepasargā, tādā pašā mērā kā citus, tad tas viņus pakļauj riskam. Tāpēc ļoti rūpīgi jāuzrauga vakcīnas efektivitāte neaizsargātās populācijās un vīrusa izplatīšanās iespēja vakcinētiem cilvēkiem. ”

Edinburgas universitātes imunoloģijas un infekcijas slimību profesori Eleanor Riley atsaucoties uz pētījumu uzsver, ka vakcīna ir “nepietiekama”, lai novērstu vīrusa “izdalīšanos deguna dobumā” ko pierāda tests ar pērtiķiem.

“Kamēr vakcīna veicināja neitralizējošas antivielas un vakcinētiem dzīvniekiem bija vieglāki klīniskie simptomi nekā nevakcinētiem dzīvniekiem (kas ir labi), neitralizējošo antivielu titri bija pa zemu un nepietiekami, lai novērstu infekciju, un – kas ir svarīgi – nepietiekami, lai novērstu vīrusu izdalīšanos deguna sekrēcijās (satraucoši),” Riley tika citēta maija publicētajā Zinātnes centra mēdiju ziņojumā.

Ja līdzīgus rezultātus iegūtu ar cilvēkiem, vakcīna, iespējams, nodrošinātu daļēju aizsardzību pret slimību, bet maz ticams, ka tā mazinātu vīrusa izplatību plašākā sabiedrībā. Tādējādi vakcinēšanās bez nopietniem ilggadīgiem pētījumiem un blakusefektu apzināšanas ir bīstami un nav riska vērti.
Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment