Trending News

E-Saeimas aizsegā šobrīd notiek valsts apvērsums

Aldis Gobzems ceļ trauksmi par valsts apvērsumu

Saeimas sēdes, kuras notiek attālinātajā režīmā pārkāpj Latvijas likumus un Satversmi, – brīdina Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Tuvākajā laikā plāno pieņemt likumprojektu, kas ļautu valdībai dažu cilvēku sastāvā pieņemt lēmumus, kuriem būtu likuma spēks, atjaunojot bijušo Satversmes 81. pantu jaunā redakcijā.

Līdz 2007.gada 3.maijam Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) bija spēkā 81.pants šādā redakcijā:

Satversmes 81. pants 
Laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

Agrāko valdību pārāk biežā un ne vienmēr pamatotā Satversmes 81. panta izmantošana, pieņemot noteikumus ar likuma spēku, dara uzmanīgas arī vairākas tagadējās koalīcijas partijas.

Neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems uzsver, ka Satversmē ir noteikts, ka likumdevēja vara ir Saeimai. Ar jaunu likumprojektu mēs nododam likumdevēja funkciju valdībai.

Turklāt šobrīd tas plānots lielākā apmērā nekā tas bijis vēsturiski. Ja šāds likums tiks pieņemts, tas noteikti būs jāapstrīd Satversmes tiesā.

Valdības pilnvaru būtiska paplašināšana ir paredzēta, lai demontētu parlamentu un likumdevēja varu Latvijā. Koalīcija vēlas, lai Saeima būtu tikai formāla balsošanas mašīna, bet nevis vieta, kur notiek diskusijas un īstā lēmumu pieņemšana. Īstā lēmumu pieņemšana šobrīd notiek koalīcijas padomē jeb kā to tīri lingvistiski pārdēvēja par sadarbības padomi. Tur notiek disukusijas un lēmumu apspriešana – uz Saeimu deputāti nāk tikai nobalsot. Kā zināms, tad sadarbības (koalīcijas) podome ir antikonstitucionāls veidojums, kur piedalīties iespējams tikai koalīcijas deputātiem. Tur piedalās arī Saeimā neievēlētas personas.

Saeima ir tehnisks nekas! Saeima faktiski nav vajadzīga, tas arī ir modernais valsts apvērsums 21.gs. –

uzsver Aldis Gobzems.

Nacionālā apvienība un “KPV LV” piesardzīgi raugās uz Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu uzsākt diskusiju par 81. panta atjaunošanu Satversmē. Pret tā izslēgšanu E. Levits iebildis jau 2007. gada pavasarī, kad parlaments šo normu svītroja.

Koalīcija vienojās, ka frakciju vadītāji tiksies ar Valsts prezidentu, lai uzsāktu konsultācijas par jaunu Satversmes 81. panta redakciju, pēc sēdes informēja premjers Krišjānis Kariņš. Viņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” un arī “Attīstībai/Par” atbalsta nepieciešamību paredzēt pamatlikumā iespēju, kas ļautu valdībai operatīvi rīkoties krīzes situācijā.

Pirmo reizi publiski ideja par nepieciešamību Satversmē atjaunot 81. pantu, kas Saeimas sesiju starplaikā deva iespēju valdībai pieņemt noteikumus ar likuma spēku, publiski izskanēja pēc Valsts prezidenta rīkotās augstāko amatpersonu neklātienes tikšanās marta otrajā pusē.

Pirms tam tā tika apspriesta Saeimas prezidija un frakciju vadītāju kopsēdē, bet Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumu dēļ vienošanās atklāt diskusiju netika panākta.

Satversmes 81. pantu Saeima svītroja 2007. gada maijā pēc tam, kad toreizējā Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdība Saeimas sesiju starplaikā bija pieņēmusi pretrunīgi vērtētos drošības likumu grozījumus, kuru publicēšanu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja, un tie tika nodoti izvērtēšanai tautas nobalsošanā.

V. Vīķe-Freiberga toreiz aicināja parlamentu apdomāt iespēju izslēgt no pamatlikuma pantu, kas dod valdībai tik plašas pilnvaras sesiju starplaikā, jo mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļaujot Saeimai operatīvi organizēt savu darbu. Toreiz Indulis Emsis (ZZS) un “Tēv­zemei un Brīvībai”/LNNK deputāti Juris Dobelis un Imants Kalniņš aicināja atstāt Satversmē iespēju valdībai tomēr pieņemt noteikumus ar likuma spēku “kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā”, bet tam nebija vairākuma atbalsta.

Tas novedīs pie būtiska valsts kraha. Tas sāksies tuvāk rudenim. Līdzšinējie lēmumi nav bijuši sabiedrības interesēs, bet savu draugu un sponsoru interesēs. Piemēram, tiek izdoti simtiem tūkstoši Viņķeles piāristam Rajevskim, bet ne bērniem ar invaliditāti, ne dīkstāves pabalstiem, –

savas bažas pauž Aldis Gobzems.

Informācijas avots:
LETA
Alda Gobzema FB profils

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment