Trending News

Epidemiologs Suharits Bakdi: Covid vakcīnas nesīs vairāk sliktuma nekā labuma

2021. gada 25. februārī / rubikon.news

Dr. Suharits Bakdi, viena no visatpazīstamākajām zinātniskajām sejām “pasākumu kritiķu aprindās”, apgalvo, ka jaunmodīgās Covid vakcīnas neatbilst tam, ko par viņām sola. Tās nes līdzi tādus ilgtermiņa riskus, ko šobrīd vispār nav iespējams apjaust. To visu Bakdi detalizēti skaidro savā jaunajā grāmatā

Suharits Bakdi (Sucharit Bhakdi), taizemiešu izcelsmes emeritētais mikrobioloģijas un imunoloģijas profesors, 11. apīlī izdos savu jauno grāmatu “Kovids atmaskots” (“Corona unmasked. Neue Zahlen, Daten, Hintergründe”), kas tapusi sadarbībā ar Karīnu Reisu (Karina Reiss). Ar pirmo nodaļu, kuras temats ir vakcīnas, Bakdi iepazīstināja diskusijā ar profesoriem Andreasu Zennihsenu (Andreas Sönnichsen) un Mārtinu Hādiču (Martin Haditsch).

Daudzās zemēs jau kopš 2020. gada decembra vidus vairāk vai mazāk masveidā potē pamatā ar trim gēnu tehnoloģijas vakcīnām — firmu Pfizer/BioNTech un Moderna mRNA vakcīnām un AstraZeneca/Oxford vektora vakcīnām. Kopš vakcinēšanas sākuma sociālos tīklus pārpludina ziņojumi par pieaugošu nāves gadījumu skaitu, smagām blaknēm un infekcijām pēc vakcīnu saņemšanas. Pat galvenie plašsaziņas līdzekļi publicē šādas ziņas. Tā kā lasītāji negatīvās ziņas acīmredzot izjuta kā draudīgas, piesteidzās faktčekeri, lai kaujas laukā izmētātu miglas granātas.

Lai cilvēks pats varētu izveidot savu viedokli par šīm ziņām, ir noderīgi saprast, kā šīs trīs vakcīnas darbojas, kādās šūnās tiek ievadītas mRNA vai vektoru daļiņas un kādu iedarbību un kādas blaknes tās tur spēj izraisīt. Izmantotās metodes un tehnoloģijas ir jaunas, un, neņemot vērā atsevišķus pretvēža un veterināros medikamentus, līdz šim ar tām nav nekādas pieredzes — izņemot, protams, klīniskos pētījumus, kuru gala rezultāti sagaidāmi tikai 2022. gada beigās (!!).

Pārpratums “vakcinācijas aizsardzība”

Ķelnes Vācijas tautsaimniecības institūta pētījumā “No lokdauna iziet jaunajā normalitātē”, kas publicēts IW-Policy Paper 4/2021, teikts, piemēram: “Tā kā robežas Eiropā un ārpus tās ir atvērtas un trūkst visaptverošas aizsardzības caur vakcināciju, tad šķiet visai ticams, ka ilgstoši būs jārēķinās ar paliekošu kovidrisku.” Taču pat “visaptveroša aizsardzība caur vakcināciju” nespēj aizkavēt šī un citu elpceļu vīrusu izplatīšanos.

Fakts ir un paliek, ka vairums vakcīnu — arī tā pret gripu — neaizsargā no inficēšanās un infekciozitātes, t. i., no iespējas nodot infekciju tālāk.

Izņēmums ir vakcīnas pret poliomielītu, kā arī nazālā gripas vakcīna jeb vakcīnas izsmidzināšana deguna dobumā, kas gan tehniski ir ļoti sarežģīta.

Vakcīnas veids, kad vakcīnu iepotē muskulī, nav spējīgs šādu aizsardzību nodrošināt, jo, šādi potējot, vakcīnviela ļoti ātri nokļūst asinīs, kur imūnsistēma to atpazīst un izstrādā pretlīdzekļus – T un B limfocītus, un no tiem tālāk antivielas. Savā jaunajā grāmatā “Kovids atmaskots” Suharits Bakdi un Karīna Reisa šajā kontekstā raksta šādi:

“Antivielas principā spēj tikai efektīvi palīdzēt aizkavēt iebrucēja izplatīšanos asinsritē. Tas attiecas arī uz vakcīnām pret tādiem izraisītājiem kā pneimokoki, kas — tāpat kā koronavīrusi — plaušās nokļūst pa elpceļiem. Vakcīna nespēj aizkavēt plaušu infekciju, tās uzdevums ir novērst baktēriju izkaisīšanos un izplatīšanos asinsritē.”

Floriāns Krammers (Florian Krammer), Vakcinācijas zinātnes profesors Icahn School of Medicine at Mount Sinai, Twitter raksta:

Vakcīnas injicē muskulī. Šāds ceļš ir labi piemērots imūnglobulīna IgG indukcijai, kas atrodas mūsu elpceļos un palīdz aizsargāt plaušas, kas ir lieliski.

Taču inficētās vakcīnas ir slikti gļotādas antivielu induktori augšējos elpceļos, ko pārsvarā sargā sekrēcijas IgA1. Tādējādi varētu rasties imunitāte, kas sargā plaušas (viegla / nekāda saslimšana), taču infekcija un iespējama vīrusa tālāka pārnēsāšana netiek novērsta.”

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Diskusiju aplī Andreass Zennihsens un Mārtins Hādičs apstiprina un tuvāk paskaidro šo Bakdi un Krammera atzinumu; diskusijas videoieraksts vācu valodā skatāms šeit.

Pavisam citādi ir dabiski inficējoties ar īsto vīrusu. Tā kā tas ķermenī nokļūst pa augšējiem elpceļiem — tātad caur degunu vai muti, tad tur arī sākas organisma imūnsistēmas aizsargreakcija, nevis tikai asinsritē. Tātad vispirms galvenokārt elpceļu gļotādās izveidojas specifiskas aizsargšūnas un antivielas, kā arī atmiņas šūnas, kas vēlāk spēs ātrāk atpazīt un novērst jaunu šādu infekciju.

Kam ir vērts vakcinēties

Uzreiz rodas nākamais jautājums — vai šādos apstākļos ir jēga vakcinēt cilvēkus līdz 70 gadu vecumam un jo īpaši jauniešus un bērnus, kuru risks saslimt smagi vai nomirt ir minimāls, pat mazāks nekā gripas gadījumā, kura, kā zināms, bērniem var būt diezgan bīstama.1

Pretējā svaru kausā ir vakcinācijas riski un iespējamais blakņu izraisītais kaitējums. Un tas ir ievērojams, kā liecina līdzšinējā pieredze. Insults, redzes zaudējums, paralīze, drudzis, alerģiskais šoks, spontānie aborti, darbnespēja un citas blaknes dokumentētas diezgan lielā skaitā. Turklāt tieši zemēs, kur notiek plaša iedzīvotāju vakcinēšana, novērojams pārsteidzošs paziņoto nāves gadījumu skaita pieaugums no kovida.

mRNA un vektoru vakcīnu tipiskās blaknes

Bieži sastopamās blaknes un iespējami vēl nezināmi ilgtermiņa kaitējumi izriet no ģenētisko vakcīnu veida. Iepotēto daļiņu uzdevums ir iespiesties organisma šūnās un tad tur cilvēka šūnai likt radīt vīrusa antigēnu, šajā gadījumā tipisko pīķa proteīnu, lai imūnsistēmu uztrenētu uz to un lai tā izstrādātu specifiskus T un B limfocītus un pēc tam caur B limfocītiem arī antivielas.

Vien neliela daļa vakcīnas skar muskuļu šūnas, atlikušie ģenētiskie sainīši no 1 miljarda ieiet limfmezglos un asinsritē. Tādējādi tie ļoti ātri izplatās pa visa ķermeņa asinsriti un var piestiprināties pie šūnām, kur asins plūst lēnām. Un tas notiek kapilāros, mazajos un vismazākajos asinsvadiņos.

Tādējādi vakcīnas daļiņas iekļūst asinsvada sieniņas šūnās, t. s. endotēlija šūnās. Tur tās sāk ražot pīķa proteīnu, ko imūnsistēma atpazīst. Reakcija ir — iznīcināt šūnu. Jo tā ir niecīga brūce, asins veido recekļa faktorus, lai novērstu ievainojumu un slēgtu radušos caurumu. Ja tādējādi rodas asins receklis, tad tas var izraisīt iepriekš aprakstītos smagos bojājumus.

Bakdi prasa smagu blakņu gadījumā neatliekami pārbaudīt iekaisuma vērtības D-dimērus, lai pārbaudītu, vai tiešām rodas šādi asins recekļi. Ir ļoti iespējams, ka insults, redzes zaudējums un daudz citu blakņu izraisa tieši tie. Katrā ziņā pirmsklīniskā fāze, kuras nolūks būtu atklāt šādus sarežģījumus, nav izdarīta korekti. Bakdi ziņo, ka ASV ārsti mērījuši D-dimēru un konstatējuši iekaisumus. Ja šādas blaknes rodas pārāk bieži, vakcinēšana jāpārtrauc. Jo tādā gadījumā ir pamats bažām, ka arī ilgtermiņā vēl radīsies saslimšana, ko klīniskajos pētījumos to īslaicīguma dēļ nebija iespējams saskatīt.

Prof. Mārtins Hādičs, mikrobioloģijas, viroloģijas un infekciju slimību speciālists Leondingas TravelMedCenter un Hanoveres laboratorijā MVZ GmbH, norāda uz to, ka sterila vakcinācija — t. i., tāda, kas aizkavē infekciju, ir iespējama polio un nazālo gripas pošu gadījumā, tātad ja vakcīna iziet to pašu ceļu kā dabiska infekcija.

Tādēļ arī sauklis “Sargi sevi un citus” Covid vakcīnas gadījumā ir nepamatots. Attiecīgi ar vakcinēšanu — pretstatā dabiskai infekcijai — nevar sasniegt kolektīvo imunitāti “izplatīšanas apturēšanas” izpratnē.

Vēl turklāt tiek vakcinēti nepareizie cilvēki, informācija nav pietiekama, un netiek noskaidrota cilvēka piemērotība vakcinēšanai.

Arī Prof. Andreass Zennihsens, Vispārīgās medicīnas un ģimenes medicīnas nodaļas vadītājs Vīnes Medicīnas universitātes Sabiedrības veselības centrā, pieņem, ka sterilā imunitāte ir maz ticama, jo ar vakcīnu radītās antivielas neiedarbojas elpceļu gļotādās. Līdz ar to atkrīt arī arguments par masveida vakcinēšanu. Potes veida dēļ, kas parāda imūnsistēmai tikai mazu vīrusa daļu, lai tā iemācītos pret to aizsargāties, ir visai ticams, ka vīrusa tālāku mutāciju dēļ vakcīna kļūst neiedarbīga.

Pārāk maz datu jo īpaši par apdraudēto cilvēku grupu

Zennihsens kritizē arī to, ka vecākie cilvēki, kuriem vakcinēšanā bieži dod priekšroku, pētījumos praktiski vispār nav analizēti. Taču tieši vecākie cilvēki mirst no Covid-19, un no tiem ap 50 % —pansionātos. Visi klīnisko eksperimentu protokoli plānoti diviem gadiem, no kuriem pirms potēšanas sākuma bija pagājuši tikko 10 %. Tā kā trūkst datu, tad vakcīnas sertificēja nosacīti vai — kā ASV — veica ārkārtas sertifikāciju.

Bakdi norāda uz to, ka visiem trim gēnu tehnoloģijas vakcīnām konstatētas bažas raisošas tūlītējas blaknes: smaga tūska un sāpes dūriena vietā, augsta temperatūra un drudzis, briesmīgas galvas, locekļu un muskuļu sāpes visā ķermenī, caureja, nelabums, vemšana. Daudzi vakcinētie bija slimi un nespējīgi strādāt. Blaknes bijušas tik smagas, ka AstraZeneca pētījumu laikā nācās mainīt pētījuma protokolu. Pēc tam pētījuma dalībniekiem līdz ar vakcīnu deva sāpes un drudzi remdējošo paracetamolu lielās devās, lai pote kļūtu daudzmaz panesama.

Atšķirības salīdzinājumā ar klasiskajām vakcīnām

Klasisko vakcīnu gadījumā tas nevar notikt. Tad organismā iešļircina nonāvētus vai stipri novājinātus vīrusus. Tie gan tad arī cirkulē asinsritē, taču tie vairs nav spējīgi iekļūt šūnās, līdz ar ko nevar rasties šāda veida asinsvadu mikrotraumas. Taču šīs vakcīnas tāpat nesargā no infekcijas un vīrusa tālāknodošanas, vai sargā tikai mēreni.

Floriāns Krammers šajā kontekstā izsakās sekojoši:

Dabiskas infekcijas vai novājinātas dzīvas vakcīnvielas inducē gļotādu imunitāti, un novājinātas dzīvas vakcīnvielas ievērojami labāk varētu inducēt sterilizējošo imunitāti augšējos elpceļos.”

Taču šobrīd izmantotās mRNA vakcīnas, ko ražo Pfizer un Moderna, un AstraZeneca vektora vakcīna, kas arī ir gēnu tehnoloģijas vakcīnas, tieši to nenodrošina.

Klasiskas vesela vīrusa vakcīnas izstrādājuši ražotāji Ķīnā un franču firma Valneva, kas izveidojās, 2013. gadā apvienojoties ar Austrijas Intercell, un kuru vakcīnu šobrīd testē klīniskos eksperimentos Lielbritānijā.

Secinājums tātad ir tāds, ka pat “visaptveroša” vakcinēšana nevar aizkavēt vīrusa izplatīšanos.

Jaunu cilvēku potēšana vispār nav jēgpilnam jo tā iedarbojas tikai pret risku, kāds šajā vecuma grupā nepastāv, vai ir krietni mazāks par bīstamu blakņu risku.

Jaunās grāmatas izvilkuma nobeigumā Bakdi brīdina:

Turklāt šķiet, it kā šobrīd mirtu tieši vakcinētie cilvēki. Vai tā varbūt ir imunitātes izraisīta slimību pastiprināšanās, no kā mums jābaidās? Nevis ar antivielām saistītā, bet gan satrakotu limfocītu izraisīta? Un vai tas nevarētu notikt jebkurā brīdī jebkuram vakcinētajam — rīt, parīt, nākamnedēļ, nākamruden? Jo limfocītiem ir ziloņa atmiņa. Un viņi atpazīst to, kas visiem koronavīrusiem izskatās līdzīgi — atkritumi. Tas nozīmē, ka limfocītu izraisīta slimību pastiprināšanās varētu notikt jebkuras infekcijas gadījumā ar radniecīgu vīrusu2. Ikvienam ‘sekmīgi’ sapotētam cilvēkam — jaunam vai vecam , un jebkurā brīdī tuvā vai tālā nākotnē.”

Avoti: 
Publikācijas oriģināls rubikon.news. 
Vairāk par šo tematu diskusijas videoierakstā “Suharita Bakdi jaunā grāmata”
Ieskats jaunajā grāmatā “Corona unmasked” (vācu valodā)
Titulbildes avots

Tulkojusi un sagatavojusi L. Tjuniņa

!! Tulkotājas piezīmes:

1) Vēlējos šajā kontekstā noskaidrot paša profesora Bakdi viedokli par versijām, ka 1) koronavīruss SARS-CoV-2 varētu vispār nebūt ticis izolēts, un 2) koronavīrusa vietā cilvēki šoziem slimoja ar gripu, par ko jau rakstījām. Profesors Bakdi e-pasta vēstulē ļoti īsi atbildēja, ka esot “vēlāk izdevies izolēt dažas SARS-CoV-2 vīrusa mutācijas”, un “influencas un koronavīrusi ir skaidri atšķirīgas vīrusu grupas”. Tātad — pagaidām nevienu versiju par galīgo nepieņemam.

2) Par šo risku brīdinājusi arī Īrijas molekulārbioloģe Doloresa Kahilla, norādot, ka tieši ar mRNA vakcīnām potēti cilvēki var saskarties ar smagām komplikācijām un nomirt jebkurā laikā pēc vakcinēšanas:

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment