Monday, July 13, 2020
Trending News

Globālistu elite plāno “Lielo restartu”

“Nekas vairs nebūs tā kā bija” – tā ir kā mantra, ko dzirdām daudzās valstīs COVID-19 pandēmijas laikā. Tas nāca ar brīdinājumu, ka “jauna normālitāte” aizstās esošo kārtību. Vienkāršu ceļošanu, savstarpēju klātbūtni, lielas sapulces, rokasspiedienus nomainīs ilgstoša sociālā distancēšanās, drastiski noteikumi un izsekošana. Bet šīs izmaiņas ir tikai daļa no kopējās ainas. Pasaules ekonomikas forums kopā ar Anglijas princi Čārlzu un Starptautisko valūtas fondu (SVF) ir uzsācis iniciatīvu, kas atklāti saukta par lielo restartu (“The Great Reset”), ar mērķi “atjaunot” pasaules ekonomisko un sociālo sistēmu, lai to izveidotu “ilgtspējīgāku”.

Ideja ir guvusi pilnīgu Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāra António Guterres atbalstu. Protams, lasot šo rakstu esiet uzmanīgi, domājiet līdzi, cik skaistas frāzes ir pamatotas reālos darbos un notikumos īstajā dzīvē.

Tehniski, restarts ir atkārtota inicializēšana: mūsu digitālā laikmeta valodā tas nozīmē visas aparatūras un datu izdzēšanu cietajā diskā, lai sāktu visu no jauna. Restarts nozīmē revolūciju: dziļu transformāciju, visu darbu, domu un tīcības – visas pagātnes nogriešanu kā ar nazi. Atcerēsimies, ka ASV daudzkur notiek vēsturisko pieminekļu vandālistiska demontāža.

Daudzu gadu desmitu laikā pasaules ekonomikas forums, kuru 1971. gadā dibināja profesors Klauss Švābs pulcē kopā valstu vadītājus, miljardierus un lielo uzņēmumu pārstāvjus, lai apspriestu ekonomikas un pārvaldības jautājumus un strādātu pie kopīga gala rezultāta: brīvas globālās tirdzniecības, vienotiem pasaules likumiem, lai aizstātu valstu suverēnos lēmumus, veicinot nediskriminēšanu, “lai pārveidotu ekonomiku un sabiedrību”. Tātad atkal darba kārtībā jautājums faktiski par visas pasaules valdību. Kamēr elites kungi to risina Davosā, plebeji cenšās šo svarīgo ziņu jau nest ielās – 21. jūnijā – ar sātanistu maršu par vienotu pasaules valdību.

Ilgu laiku ikgadējās sanāksmes Davosā notika diskrēti, pat slepeni. Tas ir lēnām mainījies, jo Pasaules ekonomikas foruma (‘World Economic Forum‘) mērķi ir kļuvuši vispārīgāki: galvenās sanāksmes, grafiki un dalībnieku saraksts tagad ir pieejami tiešsaistē, lai arī plaši tiek zināms, ka daudzas īsto vareno sarunas un lēmumi notiek pirms oficiālajām sapulcēm.

Tomēr 2021. gada sapulce solās būt savādāka. Kaut arī fiziska tikšanās notiks kā parasti, Šveices slēpošanas kūrortpilsētā Davosā – šoreiz virtuālā foruma ietvaros notiks arī globāla tiešsaistes sapulce, ar daudzām “ieinteresētajām personām” un jauniešiem, kuriem tiks teikts, ka viņiem būs noteicošā balss veidojot nākotnes pasauli. Atkal skaisti vārdi, vai varbūt tas ir tikai farss?

Tālāko mēnešu laikā līdz janvārī gaidāmajai Davosas sanāksmei “Lielā restarta ” plānotos notikumus varēs vērot tiešsaistes režīmā, un tas solās būt skatīšanās vērts, lai uzzinātu, kā Pasaules ekonomikas foruma globālisti vēlas pārveidot nākotni. Jā, viņus var saukt par “globālistiem”, jo tieši šādi pašreizējie vēstnieki paši sevi piesaka.

Daži piemēri? Etiopijas premjerministrs Abiy Ahmed. Viņš sacīja:

Es uzskatu šo sāpīgo globālo pandēmiju par sarežģītu, pieskaņošanās izaicinājumu. Savstarpēji saistītā pasaulē sarežģītu izaicinājumu nevar atrisināt atsevišķas valstis vienas pašas – to var risināt tikai ar … kolektīvu rīcību un globālu sadarbību.

Tas precīzi saskan ar António Guterres vēlmi, lai 10 procenti pasaules iekšzemes kopprodukta tiktu izmantots starptautiskām vajadzībām – reaģētu uz COVID-19 pandēmijas ekonomisko un sanitāro situāciju ar “globāliem” risinājumiem, ņemot vērā sabiedrības “atdzimšanu”.

WeForum

Aplūkojot Pasaules ekonomikas foruma (PEF) lielo restarta iniciatīvu, kas parādijās no COVID rīcības platformas, šķiet, ka vairums kārtis jau ir atklātas. “Zaļā ekonomika”, “CO2 izmešu samazināšana”, “nevienlīdzības apkarošana”, “ieinteresēto pušu veidots kapitālisms” un “ilgtspējīgas attīstības mērķi” – šīs ir biežāk atkārtotās frāzes PEF rakstos. Interesanti tikai, ka, piemēram, nevienlīdzība turpina palielināties, nevis samazināties jau gadu desmitiem. Tas rada bažas, ka frāzes ir tukšas un to mērķis ir aizmiglot acis. Neviena no šīm frāzēm nav jauna vai oriģināla; patiesībā galvenais, kas mainīja situāciju, ir pandēmija, kas tiek izmantota kā pārmaiņu virzītājspēks. Kā? Globālās ekonomikas krīzes laiks “pateicoties” pandēmijai.

Runājot par pašu ‘Restartu’, tas jau tika apspriests kamēr koronasvīrus nebija aizgājis tālāk par Vuhaņu. 2019. gada 30. decembrī ‘Financial Times’ publicēja YouTube prezentāciju ar nosaukumu “Kāpēc kapitālisms ir jāmaina 2020. gadā”. Šeit atkārtotā tēma ir “ieinteresēto pušu kapitālisms”, ar kuru “uzņēmuma pieeja cilvēkiem, planētai un inovācijām – ieskaitot to, kā tā aizsargā un izmanto savu datu pievienoto vērtību – ir jābūt redzamākam, lēmumos par kapitāla sadali” (kā PEF vietne skaidro).

Iepazīstinot ar lielā restarta iniciatīvu, kur viens no galvenajiem vadītājiem, princis Čārlzs šķita diezgan apmierināts ar situāciju:

Mums ir zelta izdevība izmantot kaut ko labu no šīs krīzes. Tā nepieredzētie triecienviļņi var likt cilvēkiem labāk pieņemt lielo pārmaiņu vīziju,

sacīja princis Čārlzs sacīja.

Galvenās virtuālās tiešsaistes sanāksmes citāti, kura laikā Pasaules ekonomikas foruma prezidents prof. Klauss Švābs, princis Čārlzs un vairāki citi iepazīstināja ar iniciatīvu “Lielais restarts”, iekļāva daudzas šādas piezīmes.

Atzīmējot, ka “klimata pārmaiņas” bija daudz lielākas briesmas nekā koronavīrusa pandēmija, princis Čārlzs cerēja uz “zaļu atveseļošanos”: “Tā ir iespēja, kuras mums nekad agrāk nav bijis un, iespējams, nekad vairs nebūs,” viņš sacīja. Uzskatot mūsu planētu gandrīz par cilvēku, viņš teica: “Mūsu darbības ir sabojājušas viņas imūnsistēmu”. Šeit svarīgi atzīmēt, ka notikumu vērotājam un frāžu klausītājam jābūt modram, lai spētu vārdus atšķirt no darbiem un secinājumus izdarīt no runātāju darbiem, ne vārdiem.

Švābs pašreizējo situāciju sauca par “unikālu iespēju”. Mums ir “jāveido jauns sociālais līgums”, viņš teica. “Mums ir jāmaina savs domāšanas veids” un “dzīvesveids”, viņš arī atzīmēja.

Vai tas būs Francijas revolūcijas atdarinājums, ar Žanu-Žaku Ruso, paredzot, ka cilvēks piedzimst dabiski labs un to sabojā sabiedrība, un, ka sabiedrībai ir jārada “sociālais līgums”, kurā likumi un morāles normas neizpauž dievišķo likumu, bet sabiedrības vairākuma gribu? Vēsture ir parādījusi, ka revolūcijas, kas balstītas uz šo premisu, beidzas ar tirāniju.

Viens no galvenajiem “lielā restarta” mērķiem ir “nevienlīdzības mazināšana”, kas ikdienā nozīmē “bagātības pārdale”. Tas liek pieņemt ideju, ka nevienlīdzība pati par sevi ir ļaunums. Lielā restarta’ sapulcē, Guterress sacīja, ka COVID-19 krīzei vajadzētu reaģēt uz “neilgtspējību, nevienlīdzības līmeni un tiesību pārkāpumiem digitālajā vidē”.

Nodokļu uzlikšana oglekļa izmešiem un “atjaunojamā enerģija” arī ir liela “Restarta plāna” prioritāte. Guterress citēja nepieciešamību “virzīties uz nulles emisijām” un īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG). Šie SDG ar savu sociālisma domāšanu un eko-radikālismu atbalsta “vispārēju piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un reproduktīvajām tiesībām”. Tas ir ANO žargons, kas ietver kontracepciju un abortus – arī cilvēku populācija tiek uzskatīta par galveno dabas un “bioloģiskās daudzveidības” ienaidnieku.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rīkotājdirektore Kristalina Georgieva, kas uzauga komunistiskajā Bulgārijā, reklamēja to pašu “zaļo” pieeju. Viņa ziņoja, ka finansiālā palīdzība jāizmanto un jāsadala, lai sniegtu priekšroku ekoloģiski draudzīgiem uzņēmumiem. Viņa piebilda, ka jābūt “zema oglekļa līmenim”, izmantojot “zemas naftas cenas priekšrocības”, lai pievienotu “oglekļa cenu kā stimulu”. “Mums ir vajadzīgs liels ‘Restarts’, nevis tas pats, kas bija iepriekš,” viņa secināja.

Ma Jun

Varbūt visievērojamākais runātājs ‘Restarta iniciatīvas’ virtuālajā atklāšanā bija Ma Jun no (komunistiskās) Ķīnas Zaļās finanšu komitejas. Viņš ir arī Ķīnas Komunistiskās partijas kontrolētais Ķīnas Tautas bankas gubernatora īpašais padomnieks.

Ma Jun uzstāja, ka pēc COVID atgūšanās jābūt “zaļākai par jebkuru no iepriekšējo atgūšanos” finansējot “zaļos projektus”, kas jāfinansē “vairāk nekā jebkad vēsturē”.

Ma Jun arī sacīja:

Patēriņa stimuliem jābūt zaļiem. Valdības varētu izveidot zaļo preču sarakstu, un zaļajām precēm vajadzētu būt kādām priekšrocībām – subsīdijām.

Atzīmējot, ka viesstrādnieki ir zaudējuši darbu Ķīnā, viņš piebilda: “Tā vietā, lai maksātu viņiem bezdarbnieka pabalstus, mums vajadzētu lūgt viņus iestādīt kokus, un samaksāt viņiem par to.”

Ma Jun pasludināja, ka attiecībā uz projektiem, kas nav “zaļie” projekti, uz tiem būtu jāattiecina “jaunie noteikumi”, kas tiem uzliek par pienākumu ievērot “stingrus vides standartus”, un viņiem ir pienākums “obligāti piestādīt datus” par to atbilstību.

Atceraties, ka šos ieteikumus Ma Jun sniedza nevis Ķīnai vien (kas ir pasaulē lielākais oglekļa izmešu radītājs ar jaunām ogļu rūpnīcām, kuras paredzēts celt līdz 2030. gadam), bet visai pasaulei.

British Petroleum vadītājs Bernard Looney arī apbrīno Ķīnu: “Ķīnas atveseļošanās varētu mūs izdzīt no krīzes,” viņš sacīja.

Bernard Looney

Atgriežoties pie Pasaules ekonomikas foruma publikācijām par COVID-19 krīzi un pareizo izeju no tās, mēs nedrīkstam aizmirst, ka dzimumu ideoloģija ir arī daļa no ekoloģiskās “zaļā” restarta . Organizācijas “Open for Business” dibinātāja Džona Millera piedāvājums ar nosaukumu “Lielā restarta iniciatīva: kāpēc LGBT iekļaušana ir panākumu noslēpums pēc pandēmijas”, apgalvo, ka

“pastāv spēcīga pozitīva korelācija starp LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi un trangenderi) iekļaušanu un ekonomisko noturību.”

Kamēr krīze “draud atcelt gadu desmitiem sasniegto progresu cīņā pret nabadzību”, viņi sacīja, ka “LGBT iekļaušana” ļaus ātrāk atgūties saskaņā ar “Open for Business”, koalīcijas uzņēmumiem, kas veicina “LGBT līdztiesību”.

“Tas ir nozīmīgs secinājums: sociālās iekļaušanas pieaugums, par vienu punktu nozīmē ekonomikas noturības indeksa palielināšanos par trim punktiem. Vai LGBT iekļaušana varētu būt slepena sastāvdaļa ekonomiskai noturībai? ”, Rakstīja Džons Millers. Viņš ierosināja, ka “atklātība” un “inovācija” ir saistīta ar homoseksuāla un trans-genderisma pieņemšanu.

“Tagad ir laiks iesaistīties LGBT kopienās, nevis tās nozākāt. Iekļaujošas sabiedrības veidošana nav tikai pareiza rīcība – kā liecina pierādījumi – tā ir svarīga ekonomikas stratēģijas sastāvdaļa, kas vērsta uz noturību un atveseļošanos” Millera secinājums ir arī skaidrs rādītājs tam, ko veicina COVID-19 krīze.

Lūk tādas ir vēsmas un vīzijas, ko pasaules elite apspriež aiz atvērtām durvīm, ko viņi apspriež aiz slēgtām durvīm – to realizāciju mēs varam tikai minēt, daļēji redzēt sev apkārt kā faktiski notiekošo realitāti. Salīdzinot runas par vēlamo un faktisko realitāti ir jāmēģina nosķirt skaistās frāzes, kas paredzētas tikai uzmanības novēršanai no patiesajiem centieniem kalpot sabiedrībai, ne tikai 1% elites. Jāvērtē kritiski un jādomā līdzi, jāanalizē.

Share With:
Rate This Article

Leave A Comment