Trending News
HomeZaļās pārmaiņasJāņuzāļu vākšana, atkritumu šķirošana, mode un klimats >>> ZPZ#077

Jāņuzāļu vākšana, atkritumu šķirošana, mode un klimats >>> ZPZ#077

Zaļo pārmaiņu ziņu logo

Jāņuzāļu vākšana, atkritumu šķirošana, mode un klimats >>> ZPZ#077

1. Latvijas Dabas fonda padomi jāņuzāļu vākšanai
“Jāņuzāles ir vasaras saulgriežu būtisks elements: ar tām tiek pīti vainagi un izdaiļota māja un sēta, turklāt iet lūkoties un iegūt savvaļas augus ir brīnišķīga pieredze pati par sevi. Kāpēc procesa noslēgumā ir svarīgi rūpīgi nomazgāt rokas? Kas plūcams un kas atstājams? Latvijas Dabas fonda eksperti ir apkopojuši, kas jāņem vērā, vācot jāņuzāles.” Lasi vairāk https://ldf.lv/lv/article/latvijas-dabas-fonda-padomi-januzalu-vaksanai

2. Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas iespējas
“Ir pagājis pusgads kopš atkritumu apsaimniekotājiem Rīgā un Pierīgā, kas izmanto Getliņu poligona pakalpojumus, saviem klientiem ir jānodrošina iespējas šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus. Citviet Latvijā bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana jānodrošina līdz 2023. gada beigām, obligāti tas būs jādara no 2024. gada 1. janvāra. Kā ir veicies ar šo jaunievedumu Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.” Klausies https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/biologiski-noardamo-atkritumu-skirosanas-iespejas.a145118/

3. Lai izgāztuvēs nonāktu mazāk būvmateriālu
“Jaunuzņēmums “Material Mapper” vēlas padarīt pasauli tīrāku. Tā izveidotā platforma ļauj uzzināt, kur un kad plānots nojaukt ēkas un cik daudz atkārtoti izmantojamu būvmateriālu būs pieejams. “Šobrīd 40% no visiem atkritumiem ir no būvniecības. Tas ir milzu apjoms, kas turklāt visu laiku palielinās. Ja nekas nemainīsies, ar šī brīža tempiem apjoms līdz 2025. gadam dubultosies,” saka Ieva Sibilla Strupule, “Material Mapper” līdzdibinātāja.” Lasi vairāk https://labsoflatvia.com/iedvesmas-stasti/mazak-buvmaterialu-izgaztuves

4. Šķiroto atkritumu konteineros daudz piemaisījumu
“Publiskajos šķiroto atkritumu konteineros neapzinīgu iedzīvotāju dēļ piemaisījumu dažkārt ir tik daudz, ka tie jāizved kā sadzīves atkritumi. Aktuāli tas jau ilgu laiku ir Babītes novadā, tāpēc pieņemts lēmumu līdz rudenim pakāpeniski likvidēt publiskos šķirojamo atkritumu punktus, tā mudinot iedzīvotājus konteinerus atkritumu šķirošanai izvietot pie savām mājām.” Skaties https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skiroto-atkritumu-konteineros-daudz-piemaisijumu.a407983/?fbclid=IwAR1I0ar9VtAt50HBCjj1MXJSO33U1ysQbSkiKS3ghoad_ZOq-gc-b8HJMGY

5. ES likumiem ir jāpārtrauc ātrās modes prakses
“25 nevalstiskās organizācijas Eiropā uzskata, ka brīvprātīgi principi, lai mazinātu modes industrijas negatīvo ietekmi uz vidi, ir nepietiekami, un aicina Eiropas Savienību (ES) gaidāmajos tekstila industriju regulējošajos likumos prasīt zīmoliem būt atbildīgiem par to ieguldījumu pasaules piesārņošanā. Eiropas vides organizācijas, tai skaitā biedrība “Zaļā brīvība”, ir apvienojušas spēkus, lai pieprasītu ātrās modes prakšu pārtraukšanu tekstilrūpniecībā, kas ir viens no pasaules lielākajiem piesārņotājiem” Lasi vairāk https://www.zalabriviba.lv/jaunumi/es-likumiem-ir-japartrauc-atras-modes-prakses/

6. Atmasko T-kreklu. Kampaņa par modes ietekmi uz vidi.
“”Atmasko T-kreklu” centrā ir izglītojoša akcija, īstenota piecos etapos, kas iezīmēs apģērba dzīves ciklu, katrā no tiem padziļināti apskatot ietekmes uz vidi, cilvēku un ekonomiku. Pirmais etaps būs izejvielu iegūšana, pārejot pie apģērba dizaina, ražošanas, un noslēdzot ar patēriņa tendencēm un pēc-patēriņu/ pārstrādi. Izglītojošo akciju ievadīs animēta ilustrācija, ieskicējot visu apģērba dzīves ciklu, saistību ar dabas kapitāla izmantošanu un aprites ekonomiku. ” Skaties https://www.youtube.com/watch?v=f_2Xa2YV1eg

7. Atvērta pieteikšanās Starptautiskajai konferencei par mazo ērgli
“Latvijas Dabas fonds un ES LIFE projekta LIFE13 NAT/LV/001078 “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) komanda aicina ekspertus no visas Eiropas piedalīties starptautiskā konferencē par mazo ērgli. Konference notiks 2021. gada 9. un 10. septembrī, tiešsaistē ZOOM platformā, tās darba valoda – angļu.” Papildus informācija https://ldf.lv/lv/article/atverta-pieteiksanas-starptautiskajai-konferencei-par-mazo-ergli

8. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
“Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms ir paredzēts kā jauns instruments Eiropas zaļā kursa ietvaros, lai cīnītos ar oglekļa emisiju pārnesi, kas nozīmē ražošanas pārcelšanu ārpus ES, kur dekarbonizācijas prasības ir zemākas, kā arī, lai aizsargātu ES tirgu pret lētāku importu, kas neietver dekarbonizācijas izmaksas. Konkrēts īstenošanas mehānisms vēl tiek apspriests, izvēloties starp nodokļiem, nodevām vai importa ietveršanu oglekļa emisiju kvotu tirdzniecībā. Būtiskākais izaicinājums ir sistēmas salāgošana ar Pasaules tirdzniecības organizācijas un citiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo valstis ārpus ES pārmet ES protekcionismu…” Lasi vairāk https://www.zalabriviba.lv/energija-2/oglekla-ievedkorekcijas-mehanisms/

9. Ieva Raubiško: Eiropai ir jāuzņemas atbildība par klimata pārmaiņu un bēgļu krīzes sekām
“ANO Bēgļu aģentūra (UNHCR) šonedēļ ziņoja, ka 2020. gadā vairāk nekā 82 miljoni cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, bēgot no kara, vardarbības, vajāšanas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tik liels bēgļu skaits ir jauns rekords, bet ANO brīdina, ka pārvietoto personu skaits var pārsniegt arī 100 miljonu robežu. ĪSUMĀ: Bagāto valstu iedzīvotāji ar saviem patēriņa ieradumiem veicina globālo sasilšanu un klimata pārmaiņas. 20 pasaules lielākās ekonomikas rada 78% no visiem CO2 izmešiem, bet Āfrikas valstu kopējais emisiju apjoms ir tikai 7%. Klimata pārmaiņu postošo ietekmi visvairāk izjūt nabadzīgāko valstu iedzīvotāji, kam ir mazāk iespēju pielāgoties pārmaiņām. Covid-19 pandēmijas laikā Rietumu pasaule ierobežoja pārvietošanos, bet Āfrikā daudziem nebija šādas izvēles: viņi devās bēgļu gaitās, lai glābtu savu dzīvību.” Lasi vairāk https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/ieva-raubisko-eiropai-ir-jauznemas-atbildiba-par-klimata-parmainu-un-beglu-krizes-sekam.a409776/?fbclid=IwAR1hdjF9ehWgUaxEVggsyezuwAviW9oO7trDNZZBU7CUxy4fmFMcDYKkBrY#comments-article-409776

10. Biodiversity: MEPs demand binding targets to protect wildlife and people
“A “Paris agreement” for biodiversity and an EU Biodiversity Law are needed to ensure that ecosystems are restored, resilient, and adequately protected by 2050. On Tuesday, Parliament adopted the resolution “EU Biodiversity Strategy for 2030: Bringing nature back into our lives” with 515 votes to 90 and 86 abstentions addressing the current biodiversity crisis in Europe and the rest of the world.” Skaties https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20210604IPR05513/biodiversity-meps-demand-binding-targets-to-protect-wildlife-and-people

Abonē Zaļo pārmaiņu ziņas, lai ik nedēļu saņemtu svaigākos zaļā dzīvesveida jaunumus savā e-pastā
ZPZ abonementi vienu reizi nedēļā savā e-pastā saņem aktuālākos jaunumus par zaļā dzīvesveida aktualitātēm Latvijā un pasaulē šādās kategorijās: permakultūra / ilgtspējīga saimniekošana, dzimtas mājvietu kustība, ekokopienu un ekociematu iniciatīvas, visa veida zaļā dzīvesveida pasākumi, raksti, intervijas un publikācijas par zaļo dzīvesveidu. Abonē ZPZ šeit: https://bit.ly/zpz_pieraksts

Share With:
Rate This Article
No Comments

Sorry, the comment form is closed at this time.