Trending News
HomePasaulēJaunais normālais Unilever gaumē

Jaunais normālais Unilever gaumē

Jaunais normālais Unilever gaumē

Britu – holandiešu kopuzņēmums Unilever noņem no savas produkcijas brendiem un no to reklāmas jēdzienu ‘normāls’. Tas ir kompānijas jaunais redzējums un stratēģija ar nosaukumu Positive Beauty.

Šai kompānijai pieder daudzas pazīstamas līnijas – Dove, Lifebuoy, Axe, Sunsilk un citas. Arī Latvijā ir šīs kompānijas pārstāvniecība.

Lēmums atteikties no vārda ‘normāls’ ir viens no soļiem, ko mēs spersim, lai mestu izaicinājumu tiem šaurajiem rāmjiem, kas šobrīd nozīmē būt skaistam. Mēs izbeigsim diskrimināciju un sludināsim citus skaistuma standartus. Globālie pētījumi parāda, ka vārda ‘normāls’ izmantošana attiecībā uz matiem un ādu liek daudziem justies atsvešinātiem – vēsta Unilever preses relīze.

Kopmānija paziņoja, ka pēc tās pasūtījuma it kā tikusi veikta 10tk cilvēku aptauja deviņās valstīs un tajā secināts, ka 52% cilvēku apgalvojuši, ka viņi tagad pievērš vairāk uzmanības kompānijas pozīcijai sociālos jautājumos, pirms iegādāties tās produkciju. 7 no 10 esot ar mieru, ka jēdziens ‘normāls’ uz iepakojuma izraisa negatīvas emocijas. Bet jaunāku cilvēku grupā no 18-35 gadiem šis rādītājs ir pat 8 no 10.

Tāpat Unilver atteiksies arī no modeļu retušēšanas. Tā vairs neizmantos ciparu tehnoloģijas, lai mainītu cilvēka ādas toni vai auguma proporcijas savās reklāmās un tajās savukārt tiks demonstrēti cilvēki no tām grupām, kas līdz šim nav pietiekoši pārstāvēti.

Par kompānijas stratēģiskajiem mērķiem paziņota diskriminācijas izbeigšana skaistuma sfērā un izaicinājums šaurajai skaistuma izpratnei, genderu līdztiesība, esošo sistēmu transformācija un jaunu normu ieviešana.

Jēdziena ‘normāls’ vietā tiks izmantoti dažādi vārdu citi vārdu savienojumi, piemēram, šampūns normāliem un sausiem matiem sauksies –  ‘sausiem un bojātiem’ matiem.

Jau pagājušā gadā tika pieņemts lēmums neizmantot jēdzienus balts un gaišs ādas kopšanas produktos. Arī tā ir diskriminācija un apvainojums. Kam? Bet arī pie mums taču bija Rūjienas saldējuma “melnītis” saga – idiotisms nepagāja garām arī mūsu sabiedrībai.

Arī Knorr līnija pieder Unilever. Te jau paspējuši nomainīt ungāru asās mērces nosaukumu, kas agrāk saucās Zigeuner jeb čigāns. Bet pati Unilever iesaistīta ziedojumos melno rasistu organizācijai BLM.

Kas izstrādājis šo ārprātīgo stratēģiju? Tas ir kompānijas ģenerāldirektors Alans Džoups – 57 gadīgais globālists ar Skotijas izcelsmi, kurš amatā nonāca 2019. gadā. Otrs kompanjons ir 44 gadīgais indo-kanādietis Sanijs Džains, kurš vada kosmētikas sadaļu. Arī viņš sāka strādāt tai pašā 2019.gadā. Tad, kad pasauli sāka gatavot ‘jaunam normālam’ un sākas arī kovidšovs.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Vēl neliels ieskats Unilver ‘progresīvismā’ Šobrīd tai ir vairāk kā 60 tūkstoši pastāvīgo piegādātāju visā pasaulē, no maziem fermeriem, līdz lielām kompānijām. Bet tagad prioritāte tiks dota tiem, kuru pārstāvji arī pieder pie sabiedrībā ‘nepietiekoši pārstāvētām’ grupām. Tās ir gan etniskās, gan arī seksuālās minoritātes. Unilever top –menedžeris Alekss Ouens ir atklāts gejs un viņa uzdevums būs stiprināt LGBT komūnas balsi sabiedrībā.

Bet Unilever ģenerāldirektors 2020.gada jūnijā parakstīja Amsterdamas vienošanos par globālu LGBT atbalstu. Indonēzijā viņi pat uztaisījuši speciālu saldējumu, kas reklamē gejus.

Citiem vārdiem sakot, arī šeit viss notiek pēc Orvela – balts, gaišs, tradicionāls un normāls vairs tāds nav, skaistuma ideāli nepastāv un par skaistuli tagad tiks pasludināts jebkurš transgenders ar lieko svaru vai tamlīdzīgi.

Industrijai tā nav problēma. Jautājums ir tikai par to, vai cilvēce spēs mobilizēties un nosargāt Cilvēciskās un Dabiskās vērtības? Klausa Švāba gara darbos ir apzīmēti pietiekoši specifiski termini notiekošajam – tā ir korporāciju ‘sociālā atbildība’ Citiem vārdiem sakot, lielās korporācijas būs tās, kuras audzinās cilvēkus, mainīs viņu paradumus un veidos jaunus standartus. Tieši to arī atklāti paziņoja Unilver. Arī pie mums uzņem apgriezienus dažādas propagandas kampaņas ar nolūku ‘mainīt cilvēku iepirkšanās paradumus’ un skaidrot varas aizliegumu ievēršanu jau kā ikdienas normu. Kāda ir pilsoniskās nepakļaušanās alternatīva visam šim neprātam? Šajā gadījumā ļoti vienkārša – pārtraukt lietot šīs nenormālās kompānijas produktus.

A. Vasiļevskis

Vai turpināsi lietot Unilever produkciju?
  • Raksti savu atbildi!
Share With:
Rate This Article
Comments
  • Skaisti, jau protams izklausās emocionāli atteikties no kādas firmas produktu lietošanas, tomēr tas ir neefektīvi. Kamēr daži tūkstoši ideoloģisku apsvērumu dēļ atteiksies, tikmēr miljoni turpinās darīt kā ierasts. Faktiski nekas nemainīsies. Lai panāktu reālas izmaiņas ir nepieciešams izmainīt ekonomikas noteikumus, kas garantē, šādu korporāciju veidošanos, kuras akumulē milzu kapitālus dažu cilvēku rokās, tādejādi, piešķirot tiem nepamatotu ietekmi uz pārējo cilvēku dzīvi un lēmumiem. To, it viegli, var izmainīt, ja nosakam ar likumiem, ka ienākumu var saņemt tikai par reāla fiziska vai intelektuāla darba rezultātu, bet nevar par piederības tiesībām (piem., aizdevuma procenti, kapitāla peļņa, nomas maksa, kas pārsniedz uzturēšanas izmaksas, utt.), jo tās dod, tā saukto, pasīvo ienākumu un līdz ar to attiecīgais ienākuma apjoms tiek atņemts reālā darba veicējiem.
    Lai labāk saprastu, stādieties priekšā sekojošo. Visu, piem., valsts, iedzīvotāju paveikto darba rezultātu varam sasummēt un ielikt vienā katlā. Ja mēs šā katla saturu pēc tam sākam sadalīt proporcionāli ieguldītajam darbam (kas pēc būtības ir taisnīgs princips), tad visi saņem adekvātu atlīdzību un nav pamata nabadzībai, ja cilvēks kaut ko dara. Pie tam, šajā gadījumā pietiek jau ar krietni mazāku darba apjomu, lai apmierinātu pamatvajadzības un sāktu ieguldīt attīstībai vai veidot uzkrājumu vecumdienām. Līdz ar to strauji samazinās vajadzība pēc valsts pabalstu sistēmas un pensiju budžeta veidošanas. Šai gadījumā tehnikas un tehnoloģiju attīstība reāli veicina visas sabiedrības darba ražīguma un labklājības celšanai nevis tikai kapitāla īpašnieku labklājību, kura ir izaugusi un aug no pārējo cilvēku darba atlīdzības piesavināšanas.
    Taču, ja katla saturu sākam sadalīt vispirms pielietojot piederības tiesību principu (tas ir, kapitāla peļņa, aizdevuma procenti, rente utt.), tad ar katru reizi par paveikto darbu sadalāmais saturs paliks aizvien mazāks (tātad atlīdzība par darbu vairs nevar būt adekvāta un to vēl vairāk samazina konkurence starp darbaspēka novērtējumu – tas, kas var uzstādīt nepamatoti augstu sava darba atalgojumu, tas attiecīgi samazina pārējiem pieejamo atlikušo daļu – šādi nonākam līdz situācijai, ka cilvēki ar pilnu darba dienas noslodzi, ar saņemto atlīdzību nespēj apmierināt savas pamatvajadzības – grimst nabadzībā), jo pēc piederības gūtais ienākums, pārsniedzot noteiktu īpašnieka pašpatēriņa apjomu, parasti tiek pielietots piederošā kapitāla palielināšanai. līdz ar to pieaug arī tiesības uz katla saturu katrā nākamā reizē. Pie tam, jo lielāks ir kapitāls, jo stabilāk un straujāk tas aug. Tā, turpinot, gandrīz viss katla saturs, jeb visi zemeslodes resursi ar laiku var piederēt nelielam cilvēku pulciņam, kas savstarpēji vienojušies par ietekmes sfērām. Ja nebūtu tik straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, tad tas būtu redzams daudz skaidrāk.
    Pārliecība un likumos nostiprinātās tiesības gūt ienākumu balstoties uz piederības tiesībām, pamatojas uz vēsturiskajām zemes īpašuma un lauksaimniecības dzīvnieku piederības tiesībām – tas ir., ja man pieder zeme vai dzīvnieki, tad man pieder arī augļi, kas no tiem tiek iegūti. Līdzīgi tas tiek attiecināts arī uz kapitālu un darbiniekiem, ja mans kapitāls un algotie darbinieki rada kādu pievienoto vērtību, tad tas ir mans ienākums.
    Šādi tiek pieļautas principiālas kļūdas.
    Pirmkārt, kapitāls atšķirībā no zemes vai dzīvniekiem nerada pieaugumu pats no sevis, jo nav dzīvs ka dzīvā daba, kura ir spējīga dot augļus neatkarīgi no cilvēka darba ieguldīšanas. Cilvēka darbs mijiedarbojoties ar dzīvo dabu ir vajadzīgs vien lai savāktu dabas resursus vai, lai veicinātu cilvēkam vēlamu dabas procesu attīstību. Turpretī, kapitāls – nauda, instrumenti, iekārtas, tehnoloģijas – neradīs nevienu atomu jaunas vērtības, ja netiks pielikts dzīvais cilvēka darbs! Līdz ar to aplams ir apgalvojums, ka nauda, kapitāls vai jebkurš cits nedzīvas dabas īpašums kaut ko pelna. Tātad nav arī pamata uz ienākumu, kas pārsniedz esošā īpašuma izdevumus uzturēšanai esošā līmenī – amortizācijas izdevumi ir sedzami, bet virsienākums, jeb peļņa, ir ienākums, kas sadalāms starp cilvēkiem – dzīvā darba veicējiem, proporcionāli ieguldītajam darbam.
    Te vienkārši ir jāsaprot, jebkurš instruments vai iekārta, lai cik apjomīga un automatizēta tā būtu, ir tikai līdzeklis cilvēka darba ražīguma celšanai un līdz ar to iemesls preču un pakalpojumu pašizmaksas samazināšanai.
    Otrkārt, ja uzņēmējs uzskata, ka ja viņš pērk cilvēka darbu, tad viss darba rezultāts arī pieder viņam kā uzņēmējam, tad šādi uzņēmējs pret darba ņēmēju izturas nevis kā pret līdzvērtīgu sabiedrības līdzdalībnieku, kurš iegulda darbu kopējai attīstībai, bet gan kā pret darba lopiņu, kuru vajag tikai pabarot un pasargāt no laupītājiem un maksimāli nodarbināt. Pie tam ar cilvēku šai ziņā ir ērtāk, samaksā tik kaut kādu aldziņu un pārējais ir viņa pašā ziņā. Arī algas apmēram ir jābūt tikai tik lielam, lai ir kāds ar mieru par to strādāt, ja ne tad var bišku palielināt, līdz darbinieks atrodas. Bet tā kā cilvēki vairumā gadījumu ir sprukās dēļ nepieciešamības apmierināt savas pamatvajadzības, tad darbaspēka piedāvājums vienmēr ir lielāks nekā pieprasījums.

    Līdz ar to ne tikai lieli nodokļi valstij un parazīti, kas piezīdušies valsts budžetam, bet arī uzņēmēju alkatība ir iemesls sabiedrības grimšanai nabadzībā, arī labklājības un attīstības bremzēšanai.

    Saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām, gan likumdošanā, naudas aprites noteikumos un savstarpējā attieksmē starp cilvēkiem, rakstiet jautājumus uz:
    [email protected]

    marts 15, 2021
  • Atvainojiet, bet ko jūs vēlējāties pateikt ar “par skaistuli tagad tiks pasludināts jebkurš transgenders ar lieko svaru”? To, ka transdzimuma pārstāvji vai cilvēki ar lieko svaru nav skaisti? Portāls saucās “mainām pasauli”, tomēr šeit pavīd homo- un tranfobiska veida raksti, kas izrāda necieņu pret minotārām cilvēku grupām, kuras jums neko nav nodarījušas. Ja jūs pieņemtu cilvēku induvidualitāti, izrādītu empātiju un izglītotu sevi, LGBTQ grupas cilvēkiem nebūtu vajadzības neko reklamēt.

    marts 19, 2021
  • tinder app , what is tinder
    [url=”http://tinderentrar.com/?”]tinder online [/url]

    maijs 6, 2021
  • plavix generic price comparison – plavix.com plavix in canada online

    maijs 13, 2021
  • for hims ed pills per month – maxx ed pills vitality ed pills dr oz

    maijs 17, 2021
  • how to get bactrim – babactr.com bactrim pills

    maijs 23, 2021
  • duloxetine 60 mg price australia – cymbalta online pharmacy duloxetine 15 mg

    maijs 29, 2021
  • buy synthroid online cheap – generic synthroid pill levothyroxine from canada without a prescription

    maijs 31, 2021
  • best ed pills – the canadian pharmacy certified canadian pharmacy

    jūnijs 7, 2021

Leave A Comment