Trending News

Jauns pētījums: koronavīrusa lokdauni neglābj dzīvības

Esam nonākuši līdz absurdai situācijai, ka dēļ drastiskajiem lokdauniem mirst vairāk cilvēku, izdarot pašnāvības un pārdozējot narkotikas, nekā no Covid-19. Daudzos ASV štatos pieņemtie drakoniskie lokdauni ir mazāk efektīvi cīņā pret COVID-19 nekā gudras stratēģijas, kas ir vērstas uz to, lai palīdzētu tiem, kuri ir visvairāk pakļauti briesmām. To apstiprina šonedēļ publiskotais pētījums par 10 valstīs izvēlēto stratēģiju analīzi.

Salīdzinošajā analīzē aplūkotas dažādu valstu izvēlētās cīņas metodes ar koronavīrusu: Amerikas Savienotās Valstis, Vācija, Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidkoreja, Itālija, Islande, Norvēģija, Zviedrija un Irāna.

Vispirms tika noskaidrots, ka, lai arī ASV apstiprinātajos gadījumos uz vienu iedzīvotāju ir pasaulei priekšgalā (tiek uzskatīts, ka Ķīnā ir lielāks inficēto skaits, taču pastāv nopietnas šaubas par autoritārā režīma oficiālo datu ticamību). ASV katru dienu kopš 1. jūnija ziņo par 200 reizes vairāk nāves gadījumiem nekā Ziemeļkorejā neskatoties uz to, ka iedzīvotāju blīvums ASV ir četrpadsmit reizes mazāks.

Tomēr tas arī darīja uzmanīgus, ka salīdzinājums bija potenciāli maldinošs, jo ASV sastāv no 50 dažādiem štatiem, kuri ir pieņēmuši atsķirīgus scenārijus kā reaģēt uz vīrusu, un ASV gan inficētie, gan nāves gadījumi ir “ļoti koncentrēti dažās, galvenokārt blīvi apdzīvotās vietās. ” Piemēram, Ņujorka bija vissmagāk cietušais Amerikas štats, daļēji

pateicoties demokrātam Govam Endrjū Cuomo, kurš piespieda pansionātos uzņemt pacientus ar COVID-19, neskatoties uz gados vecāku iedzīvotāju paaugstinātu neaizsargātību pret vīrusu.

Starptautiskā mēroga pētījumā tika atklāts: “Dažas valstis, kas izvairījās no lokdaunu politikas un paļāvās uz mērķtiecīgākām pieejām, piemēram, Dienvidkoreja un Islande, ir guvušas labākus rezultātus nekā tās, kuras ir paļāvušās uz drastiskākiem lokdauniem”, savukārt īpaši jāuzsver “fakts, ka Divas līdzīgas valstis Austrālija un Jaunzēlande tik atšķirīgi reaģēja uz COVID-19, tomēr tām bija līdzīgi rezultāti.

Tas liek domāt, ka pat īstermiņā visstingrākās lokdaunu formas ir bezjēdzīgas.

Jāņem vērā, ka oficiālā statistika nav korekta, jo nāves gadījumiem pieskaita arī personas, kuriem nāves iemesls ir bijis cits.

“Konkrēti, Austrālijā bija 13 595 COVID-19 gadījumi (0,0534% no tās iedzīvotājiem) un 139 nāves gadījumi (0,000546% no tās iedzīvotājiem), savukārt Jaunzēlandē bija 1 556 gadījumi (0,0323% no tās iedzīvotājiem) un 22 nāves gadījumi (0,000457% no tās iedzīvotājiem).

Abas valstis reaģēja uz viņu Covid, iesakot “sociālo distancēšanos”, ierobežojot ārvalstu pilsoņu iebraukšanu valstī. Bet Austrālija “ir mudinājusi skolas pēc iespējas saglabāt klātienes nodarbības” un ļāvusi turpināt darboties “nozīmīgām nozarēm, piemēram, celtniecībai un kalnrūpniecībai”, turpretī Jaunzēlandē ieviestais 3. un 4. trauksmes līmenis “ļoti ierobežo Jaunzēlandes ekonomisko darbību un brīvību, kā arī ceļošanu.

Cits salīdzinājuma piemērs – “Dienvidkoreja ļāva lielai daļai savas ekonomikas palikt atvērtai, tā vietā izvēloties veikt agresīvu pārbaudi un izolēt inficētos”, izraisot “attiecīgi 13 979 gadījumus un 298 nāves gadījumus (attiecīgi 0,0272% un 0,000579% no tās iedzīvotājiem”, dati līdz 22. julijam).

Turpretī “Itālija īstenoja stingru lokdaunu politiku”, un no vīrusa cieta daudz vairāk “tajā pašā datumā bija 245 590 gadījumi un 35 097 nāves gadījumi (attiecīgi 0,406% un 0,058% no tās iedzīvotāju skaita)”

“Spēcīgas ekonomikas uzturēšana un sabiedrības veselības aizsardzība nav savstarpēji izslēdzoši,” secina autori. “Koncentrēšanās uz karstajiem punktiem, vecāka gadagājuma cilvēku un visneaizsargātāko personu aizsardzība, izolācijas centru izmantošana, lai novērstu vīrusa izplatīšanos ir risinājumi, kas likumdevējiem jāapsver nākamajos mēnešos.”

Lokdauni visā ASV, ko izvēlējusies štatu vadība, ir radījusi smagas sekas gan ekonomikai, gan sabiedrības veselībai.

Pagaidu aizliegums veikt “mazāk svarīgos” darbus, rada stresu, kā arī garīgo un emocionālo izdegšanu no ilgstošas sociālās izolācijas.

“Diemžēl tagad mēs redzam daudz vairāk pašnāvību nekā miruši no COVID,” atzina ASV Slimību kontroles un profilakses centru direktors Dr. Roberts Redfīlds.

"Mēs redzam daudz lielāku nāves gadījumu skaitu no narkotiku pārdozēšanas, kas pārsniedz pieļaujamo līmeni, nekā mēs redzam nāves gadījumus no COVID."

Papildināts ar jaunu pētījumu:

2020. gada 11. decembrī tika publicēts Stenfordas universitātes ekspertu plašs pētījums, kur analizētas vairākas valstis.

Stenfordas universitātes pētnieku veiktajā pētījumā nav konstatēts, ka lokdauniem, maskām, distancēšanās jeb “mrNPI (vairāk ierobežojošu nefarmaceitisku iejaukšanās) būtu skaidra, būtiska labvēlīga ietekme uz vīrusa gadījumu pieaugumu jebkurā valstī”. Stenfordas pētījumā tika analizētas situācija vairākās valstīs – Anglijā, Francijā, Vācijā, Irānā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā, Dienvidkorejā, Zviedrijā un ASV.

Dienvidkoreja un Zviedrija ieviesa “mazāk ierobežojošus” NPI, taču neviena no valstīm neieviesa obligātus rīkojumus palikt mājās vai slēgt uzņēmējdarbību.

Autori secina:

“Lai gan nevar izslēgt nelielus ieguvumus, nav iespējams konstatēt nekādu būtisku labumu no ierobežojumiem. Mērķi iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošām intervencēm.”

Tomēr ir jāsaprot kāds tad ir mērķis - vakcinēt un atbalstīt lielu farmu vai iestāties par cilvēku veselību?
Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment