Sunday, January 17, 2021
Trending News

JKP deputāts Rancāns piedāvā pārkāpt Satversmi un ieviest medicīnisko fašismu

“Covid–19” ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP). Rancāns ar šādu ierosinājumi ir nodemonstrējis klaju patvaļu un aicinājumu graut Satversmi un cilvēktiesības.

Politiķis stāstīja, ka

pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot “Covid–19” ierobežojošos pasākumus.

Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

Šāds ierosinājums ir klajā pretrunā ar Satversmes 100. pantu, kas aizliedz cenzūru. Turklāt visai sabiedrībai ir zināms fakts, ka ārkārtas stāvoklis ir pamatos uz atklātiem meliem par Covid mirušajiem, kā arī valdība maldina visu sabiedrību, uzdodot PCR testētos kā Covid saslimušos.

Turklāt tikai 0,1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pozitīvs Covid tests, kas neapstiprina infekciozitāti. Tādēļ arī nav nekāda pamata jebkādiem brīvības ierobežojumiem. Tieši otrādi būtu jāsoda noziedzīgā vara par noziegumiem pret cilvēci. Visā pasaulē cilvēki mostas, jo varas noziegumi kļūst acīmredzami.

Rancāns nesaprot realitāti, tādēļ turpina rakt sev kapu, sakot sekojošo –


“Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās,” sacīja Rancāns.

Patiesībā genocīds pret tautu ir šī Covid afēra, un Rancāns ir sevi iezīmējis kā vienu no aktīvākajiem līdzdalībniekiem.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Savukārt uz jautājumu, kā paplašināt kontroli par “Covid–19” ierobežojumu ievērošanu, Rancāns atbildēja, ka tā ir nepietiekama, tāpēc ir pienācis brīdis, lai tiktu prasīta palīdzība Aizsardzības ministrijai.

“Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks,” secināja Rancāns un piebilda, ka iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ir jāvēršas pie aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP).

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci žurnālistiem atklāja detalizētākus priekšlikumus par papildu “Covid–19” ierobežojumiem. Par tiem šodien ir jālemj valdībā.

Premjers “Covid–19” izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rosinās pagarināt līdz 11.janvārim.

Kariņš rosinās jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.–4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.

Tāpat, lai samazinātu “Covid–19” izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte.

Kariņš arī rosinās noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.

Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa “divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,” uzsvēra Kariņš.

Viņš arī akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne.

Tāpat Kariņš rosinās risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosinās atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.

Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.

Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti.

Vai 2030. gadā paredzēts ieviest tehnisko totalitārismu un sociālismu?

Foto: Konservativie.lv

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment