Trending News

Kā īpaši atzīmēt senču deviņu dienu cikla — Savaites — devīto dienu

2021. gada 6. martā / Spēkavots.lv

Mūsu baltu senči zināja, ka astotajā dienā jāsagatavo sava māja, sava dzīves vieta svētkiem, bet devītajā — uzkrātā enerģija, pieredze, emocijas un pateicība jāatdod Dieviņam. Arī mēs varam vairot Gaismu, devītajā dienā — sestdien, 6. martā — katrs iekurot uguni vai iededzot sveci!

Balti ir, būs un vienmēr paliks mūsu senči. Balti bija tauta, kas dzīvoja pilnīgā saskaņā ar dabu, dabas cikliem, ar zemi un zemes cikliem, ar kosmosu un kosmosa cikliem. Jo tikai šāda harmonija un saskaņa varēja radīt iekšējo harmoniju un saskaņu. Ja esam harmonijā ar sevi, tad esam harmonijā ar visu apkārtējo, un otrādi. Viens otru atspoguļo.

Redzot, cik harmoniskā pasaulē mēs dzīvojam, saprotam, cik harmoniski esam paši. Mums katram ir sava pasaule un savs redzējums par to, un tas parāda, cik harmoniski mūsu dzīvē viss notiek. Ir cilvēki, kas jau atkal dzīvo, un daudzi, kas vēl joprojām dzīvo saskaņā ar dabu un visiem dabiskajiem Visuma procesiem. Tad viņu dzīve arī ir harmoniska, viņus neskar ne pandēmijas, ne vīrusi, ne valdības, ne vakcīnas. Viņu realitātē, viņu dzīvē tā visa vienkārši nav. Viņu realitātē ir tikai tas, ko viņi tur apzināti radījuši.

Senči dzīvoja pēc pavisam citāda kalendāra nekā mēs šodien

Mūsu senči mācēja dzīvot saskaņā ar visu. Un viena lieta, ko viņi darīja tā labā, bija dzīvošana saskaņā ar enerģiju plūsmām, kuras nāk un atgriežas caur zemi kosmosā. Viena šāda enerģijas plūsma bija deviņu dienu vilnis, ko sauca par Savaiti.

Savaite bija Baltu nedēļa, ko veidoja deviņas dienas, un šis cikls bija piesaistīts objektīvajam laikam, nevis ilūzijas radītājam Gregoriāņu kalendāram, kurš mūs dzen pa apli, jo nav dabisks.

Tas ir kā apburtais loks vai viens no septiņiem elles lokiem, pa kuru ejam tikai pa apli, kas ir pilnīgi pretdabiski. Dabiskā attīstība ir pa spirāli.

Arī saules sistēma un planēta neriņķo, bet iet pa spirāli apkārt galaktikas spirālēm, līdz ar to Zeme nekad nenonāk tajā paša punktā, kurā bijusi iepriekš. Gada laikā tā aizceļo miljoniem kilometru prom no tā punkta, kurā bija gada sākumā. Tas izskaidro, kāpēc dzīvojam savādāk nekā astoņdesmitajos vai deviņdesmitajos. Taču tas, ka kalendārs, pēc kura dzīvojam, iet pa apli, nozīmē to, ka mūsu apziņa tiek virzīta pa apli. Mūsu apziņa tiek virzīta pa apli kā ēzelis, griežot dzirnavas. Mūsu senči dzīvoja pēc deviņu dienu savaites, kas ideāli iet kopā ar Maiju kalendāru un citiem kosmiskajiem ritmiem.

Redzot šos ritmus, tie viens otru izskaidro. Taču tie nav obligāti fiziski jāredz. Uzzinot atskaites punktu, ir iespējams uz šiem viļņiem uzskaņoties un līdz ar to ieiet rezonansē ar kosmiskajām un Zemes enerģijām, kas burtiski kā upe plūst caur mums un nes mūs pa dzīvi cauri laikam.

Savienojoties apzināti ar šīm enerģiju plūsmām, mēs sākam dzīvot harmonijā ar kosmosu, un mūsos var ienākt brīva un tīra informācija par visiem procesiem, kas ap mums notiek. Mūsos var sākt ienākt kosmiskā patiesība. Absolūta patiesība. Un mūsu apslēptais potenciāls var sākt vērties vaļā.

Katrai cikla dienai sava īpaša enerģētiska nozīme. Pats svarīgākais pateikties

Balti šo deviņu dienu ciklu izmantoja komunikācijai ar Dieviņu.

Pirmā diena ir tā, kas parāda, kādu enerģiju uzņemam, uz kāda viļņa esam, un pēdējā, devītā, diena parāda to, caur ko uzkrāto enerģiju, pieredzi un emocijas atdodam Dieviņam.

Tāpēc pirmās septiņas dienas tie dzīvoja savu dzīvi, darīja visu, kas nu tajā bija aktuāls tobrīd. Astoto dienu izmantoja sakopšanai, savas dzīves vietas sakārtošanai, tā bija kā sestdiena, kad taisīja sakopšanas talkas. Savukārt svētdiena bija devītā diena, jeb Svēte, no kā arī nosaukums svētdienai. Svēte bija diena, kad mūsu senči pateicās Dieviņam par to, kas viņiem bija.

Mums arī ir vērts šo praktizēt, jo mums vēl ir, par ko pateikties. Jo, pasakoties par to, kas mums ir, mēs vairojam to, kas mums ir. Daudziem uz šīs pasaules ir mazāk par mums, un es domāju, ka arī viņi ir pateicīgi par to, kas viņiem ir.

Pateicoties Dieviņam par to, kas mums ir, mēs vairojam to, par ko pasakāmies. Tas bija kā tāds rituāls process, kuru veica katru devīto dienu vai katru Svēti.

Vislielākais spēks ir ar sirdi izjustam rituālam

To, kā to izdarīt, mēs katrs varam izvēlēties pats. Mēs savā ģimenē esam iekopuši tradīciju šo procesu veikt caur ugunskura iekuršanu, caur gaismas un siltuma vairošanu. Caur šo procesu mēs ne tikai pateicamies par to, kas mums ir, mēs svinam nedēļas noslēgumu un caur to svētam nākamo deviņu dienu ciklu, deviņu dienu nedēļu. Tas ir kā izritināt paklāju nākamajām deviņām dienām, lai gludāka un patīkamāka iešana.

Mēs palaižam gaismas bumbu cauri laikam deviņas dienas uz priekšu pa savu dzīves ceļu, lai visi procesi mūsu dzīvē piepildās ar gaismu, norit veiksmīgi un harmoniski. 
Astoņas dienas mūsos krājas pieredze un emocijas, un devītajā dienā šī pieredze un emocijas aiziet pie Dieviņa. Un pēc desmit dienām tās atgriežas jaunā kvalitātē kā esence no tā, ko esam piedzīvojuši, un turpina augt un attīstīties jau jaunā līmenī.

Un tā katras deviņas dienas mēs akumulējam pieredzi un emocijas, un tad atdodam tās smalkajiem plāniem. Tās iziet desmit dienu ciklu un atgriežas pie mums jau desmit dienas vēlāk pirmajā dienā deviņu dienu nedēļā.

5. martā ir šī cikla astotā diena, kad sagatavojam savu māju, dzīves vietu svētkiem. Un jau 6. martā ir devītā diena, kad mēs ar ģimeni taisīsim uguns rituālu kādā no savām iecienītajām svētvietām tieši pulksten 13.00!

Mēs aicinām piedalīties ikvienu šajā procesā ar nodomu, lai mūsos katrā mostas snaudošā Baltu viedā zināšanu informācija, lai mēs katrs šajā tautā apzinātos savu individualitāti un unikalitāti. Lai mūsos mostas Gara spēks un gara gudrība. Lai mēs spējam caur sevi mainīt šo plašo pasauli un katrs savu pasauli. Lai mēs caur to spējam izbeigt nejēdzības, kas notiek mums apkārt.

Iedegsim 6. martā pulksten 13.00 ugunskuru! Kas nevar iekurt uguni, tie vismaz uzlādē svecīti ar nodomu un iededz to.

Ja nav svecītes, tad vismaz pameditējiet ar pateicību Dieviņam un nosvētiet savas turpmākās deviņas dienas. Taču, ja ir iespēja, dodieties uz kādu no svētvietām vai savā pagalmā uzvelciet savu jostu, savas rotas, savu tautastērpu, iededziet ugunskuru un improvizējiet.

Pirmās reizes noteikti nevajag iespringt! Ir jāvadās pēc sajūtām, jāieklausās savā intuīcijā un savā gribā, un viss jādara tā, kā gribas, un kā sajūtās šķiet labāk. Jo, tikai neiespringstot, tikai dzīvojot ar sirdi, mēs varam pieslēgties šai enerģiju plūsmai un varam to vadīt caur sevi, lai paceltu sevi pilnīgi jaunā apziņas līmenī.

Viss ir brīva improvizācija.

Galvenais ir pateikties Dieviņam par visu, par ko gribas pateikties.

Pateikties Mārai par visu, ko viņa mums dod, sākot no fiziskā ķermeņa, beidzot ar visām sadzīves lietām un iespēju būt šeit uz Zemes, jo te viss pieder Mārai. Un pateikties Laimai par likteni, kas mūs katru ved uz priekšu cauri garīgai attīstībai. Likteni var mainīt, apzinoties to, kāpēc liktenis ir tieši šāds, kāds tas ir. Un to var izdarīt ar Laimas palīdzību. Par to pastāstīšu kādā no nākamajiem rakstiņiem.

Bet šoreiz gribu jūs visus personīgi aicināt jau sestdien pulksten 13.00 veikt kādu rituālu darbību —

vai tas ir uguns rituāls, vai tā ir apzināta sveces iedegšana! Vai meditācija par to, lai mostas mūsos, mūsu tautā un zemē mūsu senču plašās un viedās zināšanas.

Lai mēs kā tauta sākam dzīvot apzināti, izdarām izvēles apzināti un radām savu dzīvi apzināti. Mēs esam vieda, sena, spēcīga tauta ar pārdabiskām spējām priekš šī brīža apziņas. Par to ir daudz liecību, un par to nav ne mazāko šaubu. Mēs esam varena tauta!!!

Es turpināšu aicināt piedalīties katrā nākamajā deviņu dienu cikla Savaites rituālā. Kas zina, varbūt kādreiz arī klātienē. Ziņošu arī par citām spēcīgām un mūsu dzīves ceļā nozīmīgām dienām, kad varam mainīt savu likteni un kad varam radīt kaut ko skaistu ar daudz lielāku spēku nekā citās dienās.

Es jums Ticu, mani brāļi un māsas! Mūsos mīt spēks no Dieva, no kosmosa, no Visuma. Spēks no dabas un pašas Zemes mātes Māras! Atliek to tikai pamodināt!
Un šādi rituāli ir viens no daudziem veidiem, kā to izdarīt. 

Lai mums izdodas!

Ansis

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment