Trending News

Kad vecāki tālāk neiet…

Pēdējās dažas dienas soctīklos klejo šis attēls ar norādi – vecākiem tālāk neiet. Tas atrodas uz kādas skolas durvīm, bet šobrīd man nav informācijas, kur tieši tas ir. Taču tam šobrīd nav nozīmes, jo šobrīd ir sasniegts kritisks brīdis sabiedrības tālākā nākotnē un šis plakātiņš patiesībā apzīmē kaut ko ļoti dziļu un baisu, ko ir pienācis laiks celt gaismā.

Par ko ir runa? Protams, par ģimenes un  vecāku institūtu, kas tiek grauts aizvien straujākā tempā. Viens no Jaunās pasaules kārtības postulātiem ir, ka vecāki nedrīkst paši audzināt savus bērnus un tas jādara režīmam. Tieši tā – šis Overtona logs ir bijis darbībā ļoti sen. Saprotams arī, kāpēc – jo neskaitot atsevišķus gadījumus, kad vecāki nemīl savus bērnus vai otrādi, kas vienmēr kaut kur gadās visās sabiedrībās, kopumā tomēr normāla, tradicionālā ģimene ir visas mūsu civilizācijas un jebkuras tautas pats pamats. Vismaz līdz šim tā bija, iekams to nesāka skalot tie, kas civilizāciju grib izpostīt.

Ja palasām kaut vai mūsu pašu klasiķu darbus par neseno pagātni, kā dzīvoja mūsu senči vēl tikai pirms gadiem 150, cara laikos, Pirmās Latvijas laikos – tad redzam klasisku viensētas aprakstu, dzimtas iekoptas mājas, paaudžu darbu un tikumu nodošanu  – tika godāti vecie ļaudis viņu vieduma dēļ, amatus un zināšanas nodeva tēvi dēliem, mātes meitām. Pilsētās toreiz dzīvoja pārsvarā augstie kundziņi, svešzemnieki un kārklu vācieši  – tas nebija raksturīgi vienkāršai tautai, kam bija ļoti spēcīga saikne ar Zemi. Piemēram, tai pašā Afganistānā un citās līdzīgās kopienās dzimtas institūts arī tagad ir galvenais likums – dzimtas aizsardzība un vecajo sapulces – lai kā arī tur būtu, bet tās ir viņu paražu tiesības. Ja kāds neierakstās dzimtas tradīcijās, pārkāpj tās, tad viņu izslēdz no dzimtas un viņš zaudē visu aizsardzību un tiesības – tas ir tas pats, kas šobrīd būt bez vīrusa pases. Tāda kārtība ir pastāvējusi tūkstošiem gadu. Līdzīgi tas bija arī pie mums un visur citur pasaulē, pirms kapitālisma ēras.

Vēlākos laikos tas mainījās – jau pirmās LV laikā sākās paātrināti urbanizācijas procesi un laukos sāka trūkt cilvēku  – no šejienes fakti par 100 tūkstošiem poļu un leišu viesstrādnieku jau Ulmaņa laikos. Parādījās arī pirmās nometnes tikai bērniem bez vecākiem – gaidas, skauti. Tur jau bija kaut kādas ideoloģijas pazīmes. Vēlāk padomju laikos tie bija oktobrēni, pionieri, komjaunieši un vēl lielāka urbanizācija. Tomēr tajā visā nebija nekā tāda, kas tīši grautu ģimenes vērtības vai potētu kaut kādu segregāciju – pioniera goda kodekss bija tieši vērsts uz cieņu pret pieaugušo, palīdzēšanu veciem ļaudīm, visu tautu sadraudzību.

Atšķirībā no tā, Hitlerjugendā bija pavisam cita doktrīna  – rasu teorija un pārcilvēku audzināšana, ko nostatīja augstāk par zemcilvēkiem. Ļoti līdzīgi, kā tas ir tagad, tikai ielieciet tur špricēts/nešpricēts un tas pats vien būs.

Tas ir tas, ko mēs aptuveni zinām, atceramies un saprotam  – bet kas tikmēr notika izslavētajos Rietumos? Tur bērna atdalīšana no vecākiem notiek patiesībā jau ļoti sen, paaudžu konflikts ir mākslīgi radīts, to panāk jau pati izglītības sistēma kā tāda. Taču tas nebūt nav viss – tam visam sekas mēs redzam arī pie mums un jau sen. Bērniem tiek piešķirtas dažādas tiesības, iedarbināta juvenālā justīcija un bāriņtiesas – visi tie ir mehānismi, kas kalpo tieši šim nolūkam – atrast ieganstu un izveidot institūcijas, kā pamazām izvārīt vardi – likumiski un pamazām uzsākt bērnu atdalīšanu no vecākiem, izmantojot dažādus ieganstus. Jā, bieži vien gadās, ka vecāki tiešām par viņiem nerūpējas, atstāj silītēs un tā tālāk. Tikai arī tas, protams, ir šīs pašas abortu un nevīžības kultūŗas sekas, ko nes modernā Rietumu degradācija. Taču tā ir vēl cita tēma. Turpat ir arī genderisms un dzimumu maiņas propaganda.

Bet kur tad ir sākums visam šim procesam un kāpēc tas ir vajadzīgs? Daudzi būs dzirdējuši par tādu Bilderbergas klubu – tas ir pasaules ietekmīgāko parazītu sanākšana reizi gadā, lai spriestu par cilvēces nākotni un kur to virzīt. Pirmo reizi tas notika 1954.gadā.  Eksistē kāds dokuments, kurš it kā ir atrasts kādā rakstāmmašīnā no šīs pirmās sanāksmes, vai kā citādi tas ir nonācis atklātībā, to šobrīd nevar pateikt un apgalvot, ka tas ir autentisks – līdzīgi kā ar Cionas gudro protokoliem. Taču tie ir un tur rakstītais piepildās ar fantastisku precizitāti. Šis saucas “Klusā kara slepenie ieroči”

Vienā no sadaļām dokuments apraksta kaut ko gluži asinis stindzinošu –tas runā tieši par to, kā panākt paklausīgu sabiedrību un kas tam traucē. Galvenais tam ir ģimene – tieši tā  – un īpaši mātes-bērna saikne.

Šis ir tiešais tulkojums no attiecīgās sadaļas, kas saucas “Mātes faktors” 

Sievietes elements sabiedrībā vadās vispirms no sajūtām, emocijām un tikai tad no loģikas. Cīņā starp loģiku un iztēli vienmēr uzvar iztēle un mātes instinkts vienmēr ir dominējošais – vispirms ir bērns un tikai tad nākotne. Sieviete ar jaundzimušu bērnu ir pārāk naiva, lai viņā saskatītu bagātnieku lielgabalu gaļu vai lēto darba spēku. Taču sieviete ir pamazām jāsāk pieradināt pie realitātes, kad tā iestājas, vai jau ātrāk.

Tā kā šo pāreju kļūst aizvien grūtāk vadīt, tad ģimenes vienība ir rūpīgi jāsaskalda. Valsts kontrolētai izglītības sistēmai un  valsts pārvaldītiem bērnu aprūpes centriem jākļūst par aizvien ierastāku parādību, kas jāievieš likumīgā kārtā, lai varētu uzsākt bērna atdalīšanu no mātes un tēva aizvien agrākā vecumā. Šeit var palīdzēt arī uzvedības kontroles medikamenti, kā Ritalin, lai šo procesu paātrinātu. Brīdinājums – mātes impulsīvā rīcība var pārspēt viņas bailes. Šo sievietes neracionālo rīcību nedrīkst novērtēt pār zemu, kā arī viņas varu pār bezmugurkaula vīru. Kā nekā sievietes panāca balss tiesības 1920.gadā.

Turpat ir apraksts arī par to, kā sabojāt tēvus un pēc tam iedvest arī pašiem jauniešiem, ka doties karā, tā ir svēta lieta. Šī sadaļa varētu tur būt tāpēc, ka tas bija Aukstā kara periods. Korejas karš un vēlāk Vjetnama.

Izlasot šo, tagad varat mierīgi apdomāt un izdarīt secinājumus, ko patiesībā nozīmē ‘modernā’ izglītības sistēma un kāpēc jaunieši ar katru nākamo paaudzi aizvien vairāk tiek atdalīti un atsvešināti no vecākiem. Kam vēl kalpo kovidšovs un kā šobrīd tiek skaldītas ģimenes, kam tiesas atņem vecāku tiesības, ja viens vecāks ir špricēts, bet otrs nav – tādi gadījumi jau ir un būs aizvien vairāk. Kā nešpricēts vecāks ‘apdraudēs’ savus bērnus, kas dos režīmam tiesības iejaukties un izņemt viņus no ģimenes. Tas viss jau ir nākamais solis visā tajā, kas bija ‘maskas uz 5 minūtēm’ pirms pusotra gada, bet patiesībā jau ļoti sen. Tikai cilvēki to nespēj aptvert, jo tas risinājās pārāk lēnu – tas tikai tagad viss ir palaists jau pēdējā paātrinājuma fāzē, kad viss notiek aizvien straujāk.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Kam šī būs sarkanā līnija, kam tas būs ‘tikai maskas, tikai potes, tikai koncentrācijas nometnes, tikai bērnu konfiskācija’ utt  – to domājiet paši. Bet šādi plakātiņi jau tepat pie mums, tā jau ir kliedzoša un atklāta visa rūpīgi gatavotā plāna demonstrācija.

A. Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
Comments
  • Paldies, Aivi, labs pārdomu raksts! Jā, šis ir nopietns brīdinàjums! ßo vajadzētu nopietni apsvērt katram tētim, katrai mātei un runàt ar saviem bērniem par ßo!

    P.s. Ja vieniem var atņemt bērnus dēļ nevakcinēšanas, tad man tos atņēma dēļ masku nelietošanas un dēļ vardarbības nepieļaušanas pret bērniem, kad tos gribēja piespiest testēt…

    septembris 4, 2021
  • Paldies, raksts ļoti aktuāls un par tēmu. Ne visiem vecākiem zvaniņš ir noskanējis.
    Komentāri par rakstu:
    Vēlāk padomju laikos tie bija oktobrēni, pionieri, komjaunieši un vēl lielāka urbanizācija. Tomēr tajā visā nebija nekā tāda, kas tīši grautu ģimenes vērtības vai potētu kaut kādu segregāciju – pioniera goda kodekss bija tieši vērsts uz cieņu pret pieaugušo, palīdzēšanu veciem ļaudīm, visu tautu sadraudzību.

    [—-šis bija tikai uz papīra. Caur krievu valodas uzspiešanu tika radīta nepatika pret rusifikāciju un šo nepatiku ‘brīvajā Latvijā’ veiksmīgi pielietoja politiskajās cīņās (skaldi un valdi). Sakritība?

    Savukārt netieši, bet pamatīgi, ģimenes vērtības grāva:
    – komunālie dzīvokļi, mazie dzīvokļi ar prusakiem komplektā (tiem, kuri nebija partijā, bija minimālas iespējas dabūt ko cilvēkam cienīgu un šī problēma joprojām ir acīmredzama)
    – no mātes uz vairākām dienām jaundzimušo atrāva arī dzemdību namos, tēvi dzemdībās nevarēja piedalīties
    – inteliģence (tai skaitā zinātnieki) mazāk varēja nopelnīt nekā traktoristi, tādā veidā apgrūtinot normālu ģimenes attīstību
    – garīgās vērtības bija zinātniskais komunisms, kas arī nelielai daļai izskaloja smadzenes.

    Lai arī psrs laikā īstenotie piepsiedu pasākumi (visi zināja, kas uzspiež / soda u.c. un līdz ar to tautas apziņā iestrādāja zināmu psihisko imunitāti) bija graujoši, izskatās, ka tagad īstnotie pieliek punktu iesāktajam (cilvēki pat nesaprot kas notiek).
    —-]
    Turpat ir apraksts arī par to, kā sabojāt tēvus un pēc tam iedvest arī pašiem jauniešiem, ka doties karā, tā ir svēta lieta. Šī sadaļa varētu tur būt tāpēc, ka tas bija Aukstā kara periods. Korejas karš un vēlāk Vjetnama.
    [—- Tas pats ārprāts notiek mūsdienu Krievijā. Vai tad nav redzēti jaunarmijas patrioti, kas stafetēs izjauc kalašnikovus, bērnu dārzā parādes un 9 maijā dalībnieces, kuras bērniņus stumj tanka maketos? —-]

    septembris 6, 2021

Leave A Comment