Kur ir Satversmes oriģināls?

Mēs visi līdz šim bijām pārliecināti par to, ka ir tāda Satversme, kura pieņemta 1922. gadā un kurā ir viss tas, ko mēs par to zinām. Ka tā ir gluži vai sakrāls dokuments, Latvijas valsts pamats un tajā noteikta kārtība, kādā valsts tiek pārvaldīta. Bet kur to var izlasīt?

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, ka vietējais režīms rīkojas neatbilstoši Satversmei, ka tur vispār nav tāda partiju vai koalīciju shēma un aizliegta diskriminācija, tas īpaši svarīgi kļūst pēdējā laikā. Protams, ka Satversme ir publicēta un izlasāma gan grāmatā, gan internetā.

Bet jautājums ir par to, kur tad ir šī dokumenta oriģināls? Nu jau vairāk kā nedēļu arī manā redzeslokā nonācis šis jautājums, kopš vērīgi ļaudis, juristi un aktīvisti pēkšņi iedomājās noskaidrot šo jautājumu. Un patiesi, tas taču ir ļoti būtisks jautājums – atsaucoties uz Satversmi, prasot ievērot tajā rakstīto, ikviens jurists taču uzskata, ka šāds dokuments patiesi eksistē, bet izrādās, ka to neviens savā dzīvē nav redzējis. Un tad rodas jautājums, kā gan tā? Ikvienas valsts Konstitūcijas oriģināls taču kaut kur tiek glabāts, vai vismaz ir zināms, kas ar to noticis un kur to var sameklēt – tas būtu loģiski un tā tas ir – protams, ka to aplūkot varbūt arī nevar kurš katrs, bet ir jābūt skaidram, ka tas eksistē un kur tas ir. Piemēram, daudz senākie ASV dibināšanas dokumenti glabājas nacionālajā arhīvā un oriģināla skanētas kopijas ir pieejamas un aplūkojamas.

Taču kad šāds jautājums tika uzdots mūsu vietējam arhīvam, tad saņemtā atbilde bija vairāk kā dīvaina. Mūsu arhīvos nav ne Satversmes, ne tās pieņemšanas protokola oriģināla. Arhīvs paziņo, ka viņiem nav resursu un laika pētīt šo jautājumu tālāk, varat darīt to paši, ja ir tāda interese.

Šobrīd ir grūti aptvert, ko patiesībā nozīmē šī atklāsme un kādas sekas ir tam, ja šo dokumentu patiešām nav un tos nesanāk atrast. Tas pašos pamatos var sagraut visu to, ko mēs vispār esam pieņēmuši par īstenību – ja nav Konstitūcijas, tad kā var būt valsts, uz ko tā balstās – vai uz mītu par to, ka tai ir Konstitūcija? Kas tad ir valdošais režīms un kas tika atjaunots ar 4.maija deklarāciju? Kā mēs varam pildīt jebkādu no viņu izdotiem likumiem, pavēlēm un kādu valsti viņi pārstāv, ja tai nav atrodams pat tiesiskais pamats? Tādā gadījumā sabrūk visas ilūzijas. Tālāk varam padomāt arī par to, kas ir Satversmes Aizsardzības birojs un Satversmes tiesa. Ko tad viņi sargā un kādu atbilstību vērtē? Vispār dīvaini, ka 30 gadu laikā tas nevienam nav licies aizdomīgi, ka par šo tik būtisko dokumentu nav nekādu ziņu. Visi pieņēmuši, ka tas ir un viss pārējais balstās tikai uz pieņēmumiem. Tieši tā, kā tas ir reliģijā. Un ja nav, ko tad?

Ko ar šo visu darīt – nu vispirms būtu jāveic pamatīga izmeklēšana, jāceļ šis jautājums un jāvaicā varas uzurpatoriem, uz kā tad balstās viņu vara un visa valsts – īpaši saistībā ar rekord zemo aktivitāti pašvaldības vēlēšanās, kad 2/3 parāda, ka pašvaldību sistēmai varu nav deleģējuši.

Šobrīd esam nonākuši situācijā, kad viss valsts pamats var izrādīties nekas cits, kā rūpīgi kultivēts mīts – kā gan mēs kā pilsoņi varam pārliecināties, kas vispār ir rakstīts oriģinālajā Satversmē? Bet tieši ar šo jautājumu ir jāsāk, ja mēs gribam runāt par to, kas tai atbilst vai neatbilst. Varbūt tieši tas ir izskaidrojums tam, kāpēc režīms tik nekaunīgi pārkāpj Satversmi un tās pantus. Un te nav runa par to, vai mums šobrīd zināmie panti ir labi vai slikti – tas, kas rakstīts patreizējā Satversmes versijā, lai kad tā būtu tapusi, pamatos jau ir pilnīgi pietiekami normālai valsts funkcionēšanai, ja vien režīms ievērotu to, kas tur teikts un arī tauta nebūtu tik slinka realizēt tur noteiktās tiesības un brīvības. Taču tas ir cits stāsts.

Šobrīd jautājums ir par to – vai kāds ir redzējis Satversmes oriģinālu, kur varam ar to iepazīties? Nu tad lūdzu, uzdodam varnešiem šo jautājumu – ja viņiem nav Satversme, tad nav valsts un nav nekā. Ir tikai noziedzīga kliķe, kas pievākusi varu. Prezidenta terminoloģijā runājot – ir viltvalsts, kuru pārvalda viltvārži.

A. Vasiļevskis