Latvijas Brīvības Alianses petīcija Eiropas Parlamentam “COVID-19 — Eiropas Savienības pilsoņu pamatbrīvības un tiesības”

Nebūt ekskluzīvi nepaļaujoties uz to, ka cilvēkus no greizās situācijas atbrīvos pati sistēma, kas pieļāvusi šī stāvokļa rašanos, tomēr cenšamies izmantot visas sviras, kas ir mūsu rīcībā dažādos līmeņos. Viena tāda akcija, kurā mēs neesam vieni — nupat kopā ar citām organizācijām un privātpersonām Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, Īrijā, Norvēģijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā un Spānijā iesniedzām lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par viltus pandēmijas aizsegā nepamatoti uzlikto aizliegumu un cilvēktiesību ierobežojumu atcelšanu visā Eiropā.

Izmantojot mūsu tiesības iesniegt lūgumrakstu, kas paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantā, laikā, kad Covid-19 pandēmija izraisa vēl nebijušu politisko krīzi Eiropā,

mēs — ārstu, žurnālistu, mākslinieku, amatnieku, tirgotāju un citu aktīvu pilsoņu neformālā apvienība “Latvijas Brīvības Alianse” — vēlamies piesaistīt Parlamenta uzmanību daudzajiem un nemitīgajiem ārkārtas pasākumiem, ko pēdējos mēnešos veikušas Eiropas Savienības (ES) valdības.

Ja vēl pirmā viļņa pārsteigums varēja attaisnot šādus uzbrukumus mūsu pamattiesībām un brīvībai, tad tagad komandantstundas un citi brīvības ierobežojumi nešķiet vairs ne likumīgi, ne pieļaujami, it īpaši tāpēc, ka mēs tagad zinām vairāk gan par SARS-CoV-2, gan par tiešo un netiešo kaitējumu, ko rada pasākumi tā izplatības ierobežošanai.

Turklāt vienprātības trūkums Eiropas zinātnes un medicīnas aprindās rada nopietnas šaubas par veselības krīzes pārvarēšanai izmantoto metožu piemērotību*.

Šis vienprātības trūkums attiecas uz epidēmijas mēroga novērtējumu, ieviesto infekcijas noteikšanas līdzekļu piemērotību, SARS-CoV-2 infekciozitāti, nāves gadījumu attiecināšanu uz Covid-19 un paredzētajiem vakcinācijas pasākumiem, kuru attaisnojums, balstoties uz piesardzības principa, šķiet apšaubāms.

Būtisko sabiedrības brīvību daudzo ierobežojumu vispārināšana un trivializēšana liek mums baidīties, ka Eiropas tautām un ES dalībvalstu tautsaimniecībām nākotnē var notikt visļaunākais.

Mēs baidāmies par mūsu demokrātiju. Mūsu demokrātiju apdraud daudzas izpildvaras, kas rindojas aiz neievēlētu zinātnisku komiteju tehnokrātiskā viedokļa un aizmirst izsvērt atšķirīgās intereses un pamattiesības, kas nepieciešamas optimālai valsts pārvaldībai.

Mēs baidāmies par mūsu tiesību sistēmu. Mūsu tiesību sistēmu maldina atsevišķas jurisdikcijas, kuras, šķiet, zaudē savu neatkarību, apstiprinot visus valdības izdotos aktus, neveicot samērīguma pārbaudi, kam jābūt īpaši detalizētai, jo pārkāptas ir pamatbrīvības.

Mēs baidāmies par savu tautsaimniecību. Mūsu tautsaimniecību apdraud daudzie sadzīves slēgšanas (lockdown) gadījumi un patvaļīgā uzņēmumu slēgšana, kā arī kaitīgie brīvās tirdzniecības ierobežojumi, kas sabojās mūsu nākotni, mūsu uzņēmējus un mūsu Nāciju politisko rīcības brīvību.

Mēs baidāmies par savu dzīvesveidu. Mūsu dzīvesveidu noliedz rūpīgi izstrādāti aizliegumi, bezprecedenta sociālie ierobežojumi un bailes, kas katru cilvēku apzīmē kā potenciāli bīstamu vīrusu nesēju, no kura ikvienam būtu jābaidās. Mēs baidāmies par nākamajām paaudzēm: Barojot bailes par nākotni un vājinot cilvēku izturību, pašreizējā veselības krīzes pārvaldība vedina uz masveida bezdarbu un mūsu sabiedrības slīgšanu nabadzībā, bet neizmērojami valsts parādi nākamajām paaudzēm atņems nepieciešamos līdzekļus, ko ieguldīt savā nākotnē.

Pārāk daudzas no Hartā garantētajām tiesībām, principiem un brīvībām tiek ignorētas, piesedzoties ar nesamērīgi piemērotām tiesībām uz veselību:

Tiesības uz cieņu un dzīvību (1. un 2. pants),
tiesības uz fizisko, bet arī garīgo integritāti (3. pants),
tiesības uz brīvību (6. pants),
tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants),
domu, pārliecības un ticības brīvība un brīvība to kolektīvi paust (10. pants),
pulcēšanās un biedrošanās brīvība (12. pants),
humanitāro un eksakto zinātņu brīvība (13. pants),
tiesības uz izglītību (14. pants),
tiesības strādāt (15. pants),
darījumdarbības brīvība (16. pants),
vecāka gadagājuma cilvēku tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē (25. pants),
pārvietošanās brīvība (45. pants),
likumības princips un galvenokārt noziedzīgu nodarījumu un sodu samērīgums (49. pants),
proporcionalitātes un nepieciešamības princips, ierobežojot cilvēku tiesības un brīvības (52. pants).

Kā dedzīgi dzīves aizstāvji mēs atceramies, ka dzīvi nevajadzētu reducēt tikai uz bioloģiju.

Visu veselība mums ir svarīga, un mēs atgādinām, ka saskaņā ar PVO Konstitūciju veselība ir “pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimību vai nespējas neesamība”. Tāpēc dzīvības un veselības aizsardzība ietver visu tās aspektu visaptverošu vērā ņemšanu, kuriem līdz ar to ir arī sociāls, kultūras, garīgs, psiholoģisks, politisks un ekonomisks raksturs.

[Tāpat kā Eiropas Juristu Cilvēktiesību institūts] mēs uzskatām, ka šie pasākumi ir nesamērīgi, pārkāpjot Eiropas pilsoņu sabiedriskās brīvības. ES valdībām jāpielāgo pasākumi tā, lai aizsargātu tos, kas ir neaizsargāti, un tos, kas pakļauti vissmagākajām pandēmijas formām, neupurējot pilsoņus, kas ļauj valstīm izdzīvot.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Līdz šim dalībvalstu un Eiropas iestāžu darbības organizēšanai un koordinēšanai trūkst caurskatāmības. Dažu iestāžu, organizāciju vai grupu, piemēram, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), Veselības drošības komitejas vai Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Covid-19 padomdevējas komitejas, konfigurācija, loma un ietekme uz lēmumiem, kas saistīti ar Covid-19 pārvaldību, jāpaskaidro un jāpaziņo visai sabiedrībai.

Paziņojot par vakcinācijas politiku visā Eiropā, mēs baidāmies arī par to, ka tiek apdraudēta vārda un informācijas brīvība (Hartas 11. pants), ka tiek pārkāpts attiecīgo personu brīvas un informētas piekrišanas princips medicīnas jomā (3. pants) un ka, kaut arī netieši, spiediens, kas pielīdzināms necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei (aizliegts saskaņā ar Hartas 4. pantu), faktiski liek personai atteikties no šīm brīvībām.

Visu šo iemeslu dēļ mēs, lūgumrakstu iesniedzēji un Eiropas Savienības pilsoņi, aicinām Eiropas Parlamentu, kas ir vienīgais tiešais Eiropas tautu pārstāvis, rīkoties šādi:

  1. Izveidot parlamentāru izmeklēšanas komisiju, lai objektīvi pārbaudītu dalībvalstu kopš 2020. gada marta veiktās valsts politikas lietderīgumu un noskaidrotu faktus, kas virzīja un pastiprināja Covid-19 krīzes vadību, kā arī no tās izrietējušās sociālās, ekonomiskās un veselības krīzes;
  2. izmeklēšanas komisiju likt atbalstīt lielam un reprezentatīvam skaitam neatkarīgu ekspertu no visām dalībvalstīm, padarīt viņiem šo komisiju atvērtu un garantēt viņu piekļuvi vajadzīgajai informācijai;
  3. ņemot vērā šīs izmeklēšanas komitejas darbu un spēkā esošos tiesību aktus, novērtēt dalībvalstu veikto ārkārtas pasākumu nepieciešamību, proporcionalitāti un pamatotību šajā laika posmā, kas bieži vien veikti pēc vienkāršotām procedūrām vai pēc saīsinātas demokrātiskas apspriedes, kā arī to ietekmi uz eiropiešu tiesībām sociālajā, ekonomiskajā un veselības jomā, ņemot vērā vispārējos sabiedrības veselības mērķus;
  4. novērtēt, cik liels ir risks, ka tiks pārkāptas ES pamatvērtības, piemēram, cilvēka cieņa, brīvība un demokrātijas ievērošana, un apsvērt iespēju iedarbināt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu pret dalībvalstīm, kuras to varētu būt pārkāpušas;
  5. apstiprināt budžeta izpildi ES (tā sauktā “budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra”) un, ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, pārbaudīt Eiropas Savienības budžeta izpildi 2020. gadam, tostarp Ārkārtas atbalsta instrumenta un “uzlaboto pirkuma līgumu” izveidi, pārvaldību un izmantošanu, ko Eiropas Komisija 2020. gadā dalībvalstu vārdā noslēdza vakcīnu un citu medicīnisku pasākumu iegādei, kā arī nodrošināt šo līdzekļu un to novērtēšanas caurskatāmību Eiropas Savienības pilsoņu labā;
  6. attiecībā uz 2021. gada budžetu un budžeta plānošanu 2021.–2027. gadam, ieskaitot atveseļošanas plānu (instruments “Nākamās paaudzes ES“):
  7. kā Savienības budžeta koplēmuma pieņēmējam formulēt ab initio ieteikumus, kuru īstenošana Komisijai un dalībvalstīm būs saistoša;
  8. apstiprinot ES iestāžu budžeta izpildi, ņemt vērā šos ieteikumus;
  9. nodrošināt šīs izpildes un tās novērtēšanas caurskatāmību Eiropas Savienības pilsoņu labā.
  10. Ņemot vērā piesardzības principu, un lai ļautu Eiropas pilsoņiem pilnībā novērtēt šo pasākumu ietekmi uz viņu personīgo situāciju un tādējādi novērtēt, vai ir lietderīgi celt prasības par atcelšanu, par bezdarbību vai par zaudējumu atlīdzību izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, skaidri un sistemātiski informēt par Eiropas likumdevēja pienākumu izpildi, ko paredz Eiropas tiesību akti (piemēram, ietekmes pētījumi), lai noteiktu to noteikumu, lēmumu un pasākumu nepieciešamību, izmaksu-ieguvumu efektivitāti, proporcionalitāti un atbilstību pamattiesībām, ko Eiropas Savienība pieņēmusi kopš 2020. gada marta veselības krīzes pārvaldības veicināšanai.

Mēs rēķināmies ar to, ka mūsu tiešie pārstāvji uzklausīs savus pilsoņus un vēlētājus, kas sagaida, ka viņi aizsargās mūsu pamattiesības un brīvības.

* Neizsmeļošs to zinātnisko publikāciju, tiesisko darbību, asociāciju un pilsoņu iniciatīvu saraksts, uz kurām valsts vai pārnacionālās iestādes nav atbildējušas:

Starptautiskas iniciatīvas

Starptautiskas tematiskās organizācijas:

Francijā

Beļģijā

Īrijā

Itālijā

Portugālē

Nīderlandē

Apvienotajā Karalistē

Lietuvā

Vācijā

Iesniegts Eiropas Parlamenta petīciju portālā 19.02.2021., cerot uz izskatīšanu Petīciju komisijā 24.02.2021.

Pēc domubiedru parauga citās Eiropas zemēs sagatavoja L.Tjuniņa.

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment