Trending News

Masku posts ne vien cilvēkiem, bet arī dabai

Viss notiekošais pēdējā gada laikā liecina tikai par vienu –jebkādi izmantotie līdzekļi ‘vīrusa apkarošanai’ ilgtermiņā nes nesalīdzināmi lielāku postu, kā spētu nodarīt pat īsta pandēmija. Tajā skaitā maskas – nerunājot par to kaitīgumu pašiem cilvēkiem, tās draud izraisīt arī planetāru katastrofu.

Tā kā visu vīrusa afērā iesaistīto darbības atgādina sitienu ar lāpstu, lai aizdzītu odu, tad arī planetārā maskarāde nav izņēmums. Tagad planētai draud jauna plastikas krīze – tā sākās pateicoties plastmasas pudelēm ūdens tirgošanā, bet tagad tās ir izlietotās maskas. Masu maskošana – to joprojām piekopj gandrīz visur, par spīti tukšumam zinātnes datos, kas liecinātu par to labumu.

Tā rezultātā šobrīd katru mēnesi pasaulē tiek izlietoti 129 miljardi masku, jeb 3 miljoni minūtē. Lielākā daļa no tām ir vienreizējās medicīnas maskas un tās veidotas no plastikas mikrošķiedrām. To izmēri ir no 5mm līdz nanodaļiņām – bet tas viss nonāk okeānos, kur jau peld vismaz 1.5 miljardi masku. Tālāk šīs mikrošķiedras nokļūst okeānu iemītnieku organismos – zivis, planktons un citas radības tās uzņem barošanās procesa laikā. Arī sauszemes dzīvniekiem visur esošais masku piesārņojums rada problēmas.

Pasaulē katru gadu tiek saražoti 300 miljoni tonnu plastikas – un tas bija vēl pirms masku nēsāšanas histērijas. Lielākā daļa no tā nonāk dabā. Tāpēc pētnieki no Dānijas un Princetonas universitātēm brīdina par nākamo plastmasas krīzi, kas jau ir sākusies.

Turklāt šī ir sliktāka par plastmasas pudelēm – līdz šim tā bija galvenā problēma. Tomēr masku šovs rada vēl lielāku kaitējumu. Ja vismaz 25% plastmasas pudeļu tiek pārstrādātas, tad masku pārstrādāšanas industrijas šobrīd vispār nav – tās vienkārši veido atkritumu masu. Nav nekāda regulējuma un standartu šo masku savākšanā, tāpēc tās vienkārši mētājas apkārt milzīgos apjomos.

Ne vien tās netiek pārstrādātas, bet to materiāls dabā praktiski nesadalās un tās krājas dabā. Lielākai daļai vienreizējo masku ir trīs slāņi – poliesters, polipropolēns un iekšējais kokvilnas slānis. Galveno problēmu rada tieši vidējais – polipropolēns, jo tas tiek ražots masveidā, nonāk apkārtējā vidē un tas ir zināms astmas izraisītājs.

Nonākot dabā, maskas tiek pakļautas Saules radiācijai un karstumam, bet polipropolēna sadalīšanās ir apgrūtināta tā lielād molekulārās masas un citu iemeslu dēļ. Tāpat saskaroties ar laika apstākļiem, maskas spēj īsā laikā ģenerēt mikroskopiskas polipropolēna daļiņas, kas tālāk sadalās vēl sīkākās nanoplastikas daļiņās.

Tā kā maskas pašas par sevi tiek ražotas no mikroskopiskām plastikas šķiedrām, tad tās nonāk dabā daudz vairāk un ātrāk, kā tas ir no lielākiem plastmasas izstrādājumiem, kā maisiņiem. Saskaņā ar OceanAsia ziņojumu, no 52 miljardiem saražoto masku 2020.gadā pasaules okeānos nonākušas jau 1.56 miljardi no tām.

Balstoties uz šiem datiem un 3-4 gramiem polipropolēna katrā maskā, okeānos nonāk līdz pat 6240 tonnām šī materiāla – tā sadalīšanās prasītu aptuveni 450 gadus, bet process laikā izdalītās mikroplastikas daļiņas negatīvi ietekmē visu ūdens radību.

Šīs daļiņas spēj ceļot lielos attālumos, radot riskus ikvienā planētas nostūrī. Tās jau atrastas pat Pireneju virsotnēs un tālākajos Grenlandes, kā arī Barenca jūras ūdeņos.

Tālāk pastāv hipotēze par to, ka šajos jūras nostūros, kur daļiņas tālāk vairs nevar nokļūt, tās akumulēsies jūras dibenā, veidojot plastikas slāni.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Trauksmi ceļ arī fakts, ka šīs daļiņas sasniegušas jau Antarktīdas apgabalus, kur līdz šim nebija vērojams nekāds piesārņojums.

Attiecīgās daļiņas satur dažādus piesārņojumus, tai skaitā policikliskos hidrokarbonus, kas spēj būt ģenētiski toksiski – izraisīt DNS bojājumus, kā arī citus savienojumus, kuri ir ļoti bīstami veselībai.

Ja tas spēj nodarīt tādu postu apkārtējai videi, tad ko šīs pašas daļiņas nodara tiem cilvēkiem, kuri regulāri tās ieelpo, nēsājot šīs maskas ikdienā ilgstošā laika posmā?

A.Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment