Trending News

Mirstība Latvijā būtiski pieaugusi — vai tiešām no Covid?

2021. gada 31. martā / MaināmPasauli

Nomirt būtībā ir tikpat dabiski kā piedzimt. No Dieva, Visuma vai Zemes Mātes viedokļa raugoties, gan jau viss notiek tā, kā jānotiek. Ezotēriķi saka, ka katra cilvēka pēdējā stundiņa ir noteikta jau iepriekš, pat vairāk — mēs (mūsu dvēseles) paši to izvēlamies, kad noskatām sev šo Zemes dzīvi. Šobrīd aiziet izvēlējušās vairāk dvēseļu visā pasaulē nekā pēdējos gadu desmitos ierasts. Kādu ārējo spēku iedarbības rezultātā aiziešana notiek, patiesībā ir otršķirīgs jautājums, tomēr ieskatīsimies Latvijas statistikas datos, jo no cilvēka taustāmās dzīves viedokļa tas ir gana interesanti.

Ieskatīties jaunākajos datos pamudināja Bena Latkovska pirmdienas publikācija “Neatkarīgajā, kurā autors visnotaļ precīzi novēro, ka “Kopš novembra Latvijā “virsplāna” (vairāk nekā vidēji citos gados) mirušo skaits būtiski (tas ir, virs statistiskās nejaušības) pārsniedz to cilvēku skaitu, kuri miruši ar covid. Tas nozīmē, ka jau pati “cīņa pret covid” cilvēku kopējo veselību ietekmējusi negatīvi, un arī pārējai veselības aprūpes sistēmai tā nav gājusi par labu.”

MaināmPasauli uz to pašu norādīja jau februāra vidū:

"2020. gada gaitā ar C-19 mira vien daži cilvēki katru nedēļu, toties oktobra mēnesī – 24, novembrī – 126, bet decembrī jau 491." Mirstības līknē, kas regulāri tiek atjaunota ar svaigākajiem datiem, bija redzams, "kā 2020. gada beigās pēc SPKC datiem pa nedēļām oficiāli no pamatcēloņa C-19 mirušo skaits pēkšņi sāka pieaugt diezgan strauji, līdz ap jauno gadu sasniedza ~120-160 mirušo nedēļā un pagaidām nostabilizējas."

Toreiz secinājām sekojošo:

"Ļoti nepatīkami, ka valdības ieviestie iedzīvotāju brīvības ierobežojumi nemaz nav pozitīvi ietekmējuši cilvēku mirstību. Visstraujākais mirstības pieaugums diemžēl vērojams tieši brīžos, kad ierobežojumi tikko pastiprināti: No 21. oktobra, kad prasīja nēsāt maskas visās sabiedriskās vietās (mirstība pieaug līdz vid. 10 cilvēku nedēļā), no 9. novembra, kad ieviesa ārkārtējo situāciju (mirst ~25-65 cilvēki nedēļā), un no 21. decembra, kad vēl pievilka grožus (mirst ~120-160 cilvēku katru nedēļu). Tā, protams, ir tikai sakritība. Un tomēr līkne liktin liek uzdot — kaut vai pašam sev — jautājumu, vai ierobežojumi, kas uzlikti veselai tautai, ir iedarbīgi, un vai medicīnas nozare pietiekami rūpējas par akūti un hroniski slimo, vientuļo, depresīvo, atkarīgo un citās psihiskās grūtībās nonākušo cilvēku pasargāšanu no priekšlaicīgas nāves ar Covid-19."

SPKC Covid-19 statistika oficiāli ietver arī “ar Covid” mirušos

Ja decembrī “no Covid” mirušo skaits bija 491, tad janvārī tas bija 583. Tagad ir zināms, ka SPKC ziņoto mirušo skaitā, kuru nāves cēlonis ir Covid-19, tomēr ir iekļauti arī citi mirušie.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

SPKC gan vēl nav noņēmuši savu piebildi pie mirušo tabulas “Ņemt vērā, ka iekļauti dati tikai par tiem gadījumiem, kuros C-19 ir nāves pamatcēlonis“, lai gan uz kolēģes personīgu apvaicāšanos SPKC par “gadījumu” un “mirušo” definīciju, SPKC janvāra sākumā rakstiski atbildēja*, ka “mirušie” ir cilvēki, “kuriem Covid infekcija tiek klasificēta kā tiešais vai nāves pamatcēlonis vai arī kā viens no citiem nozīmīgiem stāvokļiem, kas veicinājuši nāves iestāšanos.” Par to tika ziņots arī presē. Šie paši dati parādās arī worldometer statistikā par Latviju, un tur savukārt ir piebilde, ka “No 2020.gada 14. aprīļa SPKC uzskaitītajos saslimšanas un miršanas gadījumos ietverti gan apstiprinātie, gan iespējamie (!!) saslimšanas un miršanas gadījumi.

Apstiprināts gadījums ir tāds, kas ir laboratoriski pierādīts kā Covid-19. Iespējams gadījums ir tāds, kas i) atbilst klīniskajiem simptomiem UN epidemioloģiskiem pierādījumiem, bet nav apstiprināts ar laboratorijas Covid-19 testu; vai ii) atbilst iespējamiem laboratoriskiem pierādījumiem UN vai nu klīniskajiem simptomiem vai epidemioloģiskiem pierādījumiem; vai iii) atbilst vitāli svarīgiem reģistru kritērijiem bez Covid-19 apstiprinošas laboratorijas pārbaudes.”

Bens Latkovskis, kurš smēlies datus no CSB un worldometer, uzrāda līdzīgu janvārī “ar Covid” mirušo skaitu — 560, un uzsver: “Jāatceras, ka ne visi ar covid mirušie no covid arī miruši. Daudzos gadījumos nāves cēlonis bija cits, bet, tā kā cilvēks bijis inficēts, tad ieskaitīts covid upuros. Citiem vārdiem, mirstības pieaugums, kura cēlonis bijusi tieši “cīņa pret covid”, ir vēl lielāks, nekā tabulā minētajos aprēķinos.”

Skaidri redzama paaugstināta mirstība no novembra līdz janvārim

Par Covid mirušo statistikas uzticamību tiktāl būtu skaidrs — šie dati neizsaka neko daudz vairāk kā faktu, ka šo cilvēku vairs nav.

Vēl jāapskata mirstība no citiem cēloņiem, un šeit laikā no novembra līdz janvārim (par februāri vēl nav datu) kopumā novērojama lielāka mirstība nekā vidēji pēdējos četros gados atbilstošā periodā. Bens Latvkovskis “ar Covid” un “no citiem cēloņiem” mirušo skaita summu sauc par “virsplāna” mirstību un atzīmē: “Tas, ka kopš novembra strauji pieaudzis “virsplāna” mirušo skaits, nebūtu īpašs pārsteigums, jo, sākot no novembra, Latvijā strauji pieauga arī ar covid mirušo skaits, taču negaidīti ir tas, ka “virsplāna” mirušo skaits ir būtiski lielāks nekā ar covid mirušo skaits.” Periodā no novembra līdz janvārim šis rādītājs pakāpeniski pieaudzis, janvārī sasniedzot 32,6%.

Vienkāršāk sakot — janvārī nomira par trešdaļu vairāk cilvēku nekā vidēji pēdējos 4 gados janvārī.

Lūk, Latkovska apkopotie dati tabulā:

Šeit nav SPKC tabulās lietotā apzīmējuma “Covid kā pamatcēlonis”, — ir tikai “ar Covid mirušie”. Paši skaitļi aptuveni atbilst SPKC piedāvātajiem.

Ailē “cīņas pret Covid upuru skaits” Latkovskis ir statistiski saskaitījis, cik vairāk cilvēku nekā vidēji pēdējos četros gados miruši no citām kaitēm, izņemot “ar Covid”. Ieskatoties SPKC piedāvātajā tabulā, pat dziļi nepētot, ir redzams, ka

uzkrītoši — par vairākiem simtiem mēnesī — ir pieaudzis oficiāli mirušo skaits no asinsrites sistēmas slimībām. Neviens cits postenis neizceļas — ne audzēji, ne paškaitējums, nekas.

Minētajā SPKC vēstulē ir uzsvērts, ka no ārējiem cēloņiem mirušie (nelaimes gadījumos, pašnāvība) netiek ieskaitīti šajā statistikā pat tad, ja viņiem “apstiprināta infekcija”. Pat to ņemot vērā, diemžēl aizdomīgs liekas statistikā minētais cilvēku skaits, kas SPKC statistikā uzrādīts kā miruši no tīša paškaitējuma — decembrī un janvārī tas ir krietni mazāks nekā visus iepriekšējos 2020. gada mēnešus.

Tātad oficiāli “virsplāna” mirstība lielā mērā slēpjas posteņos ‘Covid’ un ‘asinsrites slimības’. Kā ir patiesībā..? Varbūt mūsu lasītāji var palīdzēt to apzināt neformālā aptaujā?

Vai Tu kopš "pandēmijas" sākuma esi saskāries ar nāves gadījumiem radu/draugu/paziņu vidū, kas, ļoti iespējams, būtu novērsti, ja nebūtu aizliegumu, 'mājsēdes' apstākļu un traucēta medicīniskā aprūpe?
  • Raksti savu atbildi!

No februāra oficiālais ar Covid mirušo skaits sāk kristies

Jaunākie SPKC dati liecina, ka februāra vidū mirstība ar Covid sāka samazināties, līkne kļuva lēzenāka un šobrīd rāda ap 50 mirušo nedēļā (30. marta dati):

Pēc šiem SPKC datiem februārī kopā “ar Covid” miruši 423 cilvēki (mazāk nekā janvārī un decembrī). Saslimušo līkne ir ļoti līdzīga, lai gan nav tik lēzena. Tā vien gribas ķecerīgi pavaicāt, kur šajās līknēs ir redzams kaut viens “Covid vilnis”.

Dati par mirušo skaitu kopumā februārī un martā vēl nav pieejami. Ja ar Covid mirušo skaits pat oficiālajā statistikā sācis strauji kristies, tad drīz taps ļoti labi redzams, cik liela mirstība virs pēdējo gadu statistiskā vidējā Latvijā šobrīd patiešām ir.

Ja “Neatkarīgās” žurnālists Latkovskis uzsver, ka negrasās “aģitēt “par” vai “pret” stingrākiem, vai, tieši otrādi, vieglākiem ierobežojumiem”, tad mūsu lasītājiem laikam vairs nav jāatgādina, ka jebkādu ierobežojumu, aizliegumu nelietderīgums ir sen pierādīts, un ka iedzīvotāju mirstības palielināšanās aizliegumu rezultātā ir visskaidrākā pazīme tam, ka izvēlētais ceļš kā līdzeklis cilvēku “pasargāšanai” ir maldi. Tā vai citādi.

Mūsu tiesa ir kopt sevī apziņu par dabisko, dievišķo lietu kārtību, vairot Mīlestību un Gaismu sevī un ap sevi, rūpēties par tiem, ko aizsniedzam, kas to grib un kam to vajag, un visiem pārējiem novēlēt, lai viss, kas ar viņiem notiek, kalpo viņu Augstākajam Labumam.

! Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties (oficiālie dati), un normāli līdz ar to būtu proporcionāli un vienmērīgi jāsamazinās arī mirstībai.    

Titulbilde: Kadrs no Jāņa Streiča filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

L. Tjuniņa

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment