Mūsdienu genocīds Ķīnā

Apzīmējums “genocīds” līdz šim ticis lietots, galvenokārt runājot par līdz šim vēsturē zināmo apjomīgāko ebreju tautas masveida iznīcināšanu nacistu paspārnē. Reti kurš ir dzirdējis par t. s. Uiguru genocīdu, kas norisinās mūsdienās Ķīnā. Jau kopš 2014. gada Ķīnas valdība Ķīnas Komunistu partijas vadībā veikusi vairāk nekā miljons musulmaņu, lielākoties piederīgu pie Uiguru etniskās grupas, ieslodzīšanu slepenās aizturēšanas nometnēs un mērķtiecīgu iznīcināšanu.

Tā kā ASV, Krievija un Ķīna ir lielie vaļi, uz kuru trijotnes patiesībā balstās visa pasaule, būtiski ir saprast, ka režīmi, kas tiek ieviesti kādā no šīm valstīm, potenciāli varētu tikt ieviesti arī jebkur citur. Kā viens no piemēriem ir Ķīnas Sociālās Punktu Sistēmas ieviešana, kuras “atbalss” jūtama gan Krievijā, gan ASV. Pēdējā laikā cenzūras un iespējamās soda sankcijas par “nepareizās informācijas” publicēšanu sociālajos tīklos atgādina diktatūras režīmu. Bērni ir spiesti pavadīt laiku izolācijā un vientulībā, ievērojami lielāku dienas laiku pavadot ekrānos, kas smagi atsaucas uz viņu psihisko veselību un, iespējams, atstās sekas uz visu mūžu. Aizliegtas pulcēšanās un socializācija, kas ir cilvēces eksistences pamats, baznīcās dievkalpojumi nenotiek, tiek ierobežotas reliģiskās aktivitātes. Masku piespiedu nēsāšana ir līdzvērtīga kāda apģērba nēsāšanas aizliegumam. Iespējams ar PCR testu palīdzību tiek veikta ģenētiskās informācijas ievākšana par katru iedzīvotāju. Jautājums – kādiem mērķiem?

Lai arī būtu pārāk skarbi salīdzināt nodarīto Uiguriem ar to, kāds režīms visā pasaulē tiek ieviests pandēmijas aizsegā, notiekošais tomēr liek aizdomāties, uz kādiem upuriem ir gatavi varas turētāji savu mērķu labā.

Genocīds ir darbība, kas vērsta uz to, lai pilnībā vai daļēji iznīcinātu kādu nacionālu, etnisku, rases vai reliģiskās piederības grupu kā tādu. Iznīcināšana notiek, nogalinot šīs grupas locekļus, fiziski sakropļojot vai garīgi traumējot tos, apzināti radot šādai grupai tādus dzīves apstākļus, kur paredzēta tās pilnīga vai daļēja iznīcība, apzināti ierobežojot dzimstību šajā grupā, ar varu pārvietojot vienas grupas bērnus dzīvošanai citā grupā. Genocīds ietver sevī gan fizisko aspektu — piemēram var minēt noteiktas ļaužu grupas locekļu nogalināšanu —, tā arī psiholoģisko aspektu: Šīs darbības tiek veiktas ar konkrētu nodomu daļēji vai pilnīgi iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģiozu iedzīvotāju grupu kā tādu.

Starptautiskā reakcija pret notikušo bijusi mainīga. Sākotnēji 54 Apvienoto Nāciju valstis atbalstīja Ķīnas politiku Xinjiang reģionā, vēlāk šis skaits samazinājās līdz 45 valstīm 2020. gada beigās. ASV ir pirmā valsts, kas 2021. gada janvārī cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā nosauca par genocīdu, neilgi pēc tam seko Kanāda.

Pandēmijas laikā reģiona ierobežojumi kļuvuši vēl stingrāki, pilsētās uzstādīti divmetrīgi metāla žogi, lai ierobežotu cilvēku pārvietošanos. Dažos Xinjiang apgabalos iedzīvotājiem draud ievietošana uz 15 dienām apcietinājuma nometnēs, ja netiks ievērota mājsēde. Nav atļauts pat griezties pēc medicīniskās palīdzības. Viņi cieš badu, jo nav iespējas tikt pēc ēdiena.

Uiguri un ieskats vēsturē. Uiguru valodā runā ap 10 miljoniem Ķīnas iedzīvotāju, kas ir etniskie turki; lielākā daļa no viņiem dzīvo Xinjiang reģionā. Vēsturiski Xinjiang UyghurAutonomais Reģions (XUAR), kas ir Ķīnas autonomais reģions, vienmēr ticis kontrolēts no Ķīnas puses. 20. gs. 50. līdz 70. gados Ķīnas valdība sponsorēja Hanzu (Han ķīniešu etniskās grupas) masu migrāciju uz šo reģionu un ieviesa dažāda veida politiku ar mērķi nospiest Uiguru kultūras identitāti un reliģiju. Šajā laika periodā, iespējams, ar Padomju Savienības atbalstu, izveidojās vairākas Uiguru separātistu grupas. Pēc 30 separātistu nāvessoda 1997. gadā sākās demonstrācijas, nemieri, bombardēšana. 2009. gada nemieros, kas sekoja vardarbīgam strīdam starp Uiguru un Hanzu strādniekiem kādā rūpnīcā, bojā gāja vismaz 100 cilvēku. Turpmākajos gados sekoja vairāki teroristu uzbrukumi Hanzu tautības iedzīvtājiem, ko vadīja Uiguru separātiski, dažus orķestrēja Apvienoto Nāciju veidota teroristu organizācija – Turku islāmistu partija (Turkish Islamic Party).

Karš, kas slēpjas zem “miera” aizsega

Lai leģitimizētu savu politiku pret nemierniekiem, Ķīna izmantoja 21. gs. pirmajā desmitgadē aktuālo globālo “karu pret terorismu”, formulējot separātistu un etniskos nemierus kā Islama terorisma aktus un tādējādi panākot jau lielākās daļas Apvienoto Nāciju valstu “atbalstu”. 2014. gadā Ķīna palaida “Kampaņu pret Vardarbīgo Terorismu”. 2017. gadā tika ieviesti jauni ierobežojumi un aizliegumi. Aizliegts publiski nēsāt sejas aizsegus, ļoti garas bārdas un citus islamam raksturīgos apģērbus. Nedrīkst neskatīties valsts televīziju, neklausīties valsts radio pārraides, nesekot ģimenes plānošanas politikai un nelaist bērnu valsts skolā. Nedrīkst bērnam dot vārdu, kas varētu “pārspīlēt reliģisko degsmi”, piemēram “Muhameds”. Līdztekus tika iznīcinātas daudzas mošejas.

Te prātā nāk nesen Latvijā izskanējušās ziņas par piecu Krievijas kanālu retranslācijas aizliegšanu. Pamatojums esot tīri juridisks, bet patiesībā tas izskatās kā kampaņa ar mērķi samazināt televīzijas saturu krievu valodā.

Pagātnes un etniskās piederības izdzēšana

Kopš 2017. gada aizturēti un pazuduši vismaz 386 Uiguru intelektuāļi. Vairāk nekā 10 gadus notiek kampaņveida Uiguru kapsētu iznīcināšana, CNN identificējuši vismaz 100 iznīcinātas kapsētas. Tāpat iznīcināta galvenā svētnīca Hotanas pilsētā, tās vietā izveidojot autostāvvietu.

Orvela grāmatā “1984” rakstīts –

“Tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni. Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē pagātni”.

Šķiet, Ķīnas Komunistu Partija izvēlējusies materializēt Orvela distopiju, izpaužot pilnīgu politisko varu pār cilvēkiem, līdz pat tam, ko viņi drīkst domāt un ko atcerēties (vai tieši aizmirst) par pagātni.

ŠĪ ir daļa no Ķīnas kampaņas, kuras nolūks ir iznīcināt jebkādus pierādījumus Uiguru identitātei, viņu vēsturi, viņu pagātni, pārrautu viņu saikni ar senčiem, lai padarītu viņus kā Hanzu. Vismaz 500 000 bērnu ir atdalīti no saviem vecākiem (kuri visbiežāk aizturēti un ievietoti nometnēs), un ievietoti stingras uzraudzības internātskolās, lai izdzēstu viņu musulmaņu vērtības un ticības. Bērnu saiknes ar pagātni tiek pārrautas, un viņiem tiek mācīts, ka “mana māte ir Ķīna. Es mīlu savu māti Ķīnu.”

Uighur students pray after lessons on November 29, 2019 at Silivri district in Istanbul. – At a school on the outskirts of Istanbul, Uighur children take classes before and after their regular school and try to keep their culture and language alive. There are 107 children here — 33 have lost one parent to the camps, seven have lost both. (Photo by Ozan KOSE / AFP)

Valdība ar finansiāla atbalsta palīdzību veicina to, lai Uiguru ģimenēs rastos mazāk pēcnācēju, kā arī Uiguru sievietes apprecētos ārpus savas etniskās grupas. Subsīdijas ir ievērojamas, ja Uiguru sieviete stājas laulībā ar Hanzu tautības vīrieti, pirmajos piecos gados tiek izsniegts 1450 USD pabalsts, kā arī labvēlīga pozīcija darba un dzīvojamās platības iegūšanā, papildus bezmaksas izglītība visai ģimenei – laulātājiem, viņu bērnam un arī vecākiem.

Domu Kontrole

2014. gadā sākās pārmācīšanas kampaņas, veidojot piespiedu internēšanas nometnes, kurās “pārmācīt” Uiguru skolēnus. Ķīnas valdība līdz 2018. gadam neatzina šādu nometņu eksistenci, nosaucot tās par profesionālajiem apmācības centriem, tomēr nometņu skaits līdz pat 2019. gadam trīskāršojās.

Dzīvi pārpildītajās nometnēs apraksta kā “smadzeņu skalošanu”. Pirms tiek ļauts saņemt ēdienu, jādzied himna Ķīnas vadonim, tiek spiests no galvas iemācīties “126 melus” par reliģiju: “Reliģija ir opijs, reliģija ir slikta, tu nedrīksti sekot nevienai reliģijai, tev ir jātic Komunistu partijai”. Ja bērni jautā, vai viņu pazudušie vecāki ir izdarījuši noziegumu, viņiem iestāsta, ka viņu “domāšanu inficējušas neveselīgas domas, no kurām ir jātiek vaļā kā no vīrusa”.

Salauzt garu

Ir ziņojumi par medicīniskajiem eksperimentiem, iestāžu organizētām masveida izvarošanām internēšanas nometnēs, kā arī seksuāla veida spīdzināšanām, slepkavībām. Sievietes nometnēs regulāri tiek pakļautas šāda veida pazemojošām darbībām, tāpat arī turētas badā, aukstumā un nepārtrauktā uzraudzībā. Ķīna visu noliedz. Tāpat ir ziņas par orgānu izņemšanu cietumniekiem gan deviņdesmitajos, gan atkārtoti 21. gs. otrajā desmitgadē.

Ir liecības par Uiguru ļaunprātīgu izmantošanu, spīdzināšanu, negodīgu notiesāšanu. Sazāļošana, daudzu diennakšu pratināšana, pazemojošas medicīniskās pārbaudes, elektriskais krēsls un citas darbības ar mērķi salauzt garu: “Būt Uiguram ir krimināls noziegums”. Dokumenti un liecības par aizturēšanām tiek iznīcināti, lai slēptu genocīdu.

Dzimstības un ģimenes iznīcināšana

Kopš 2019. gada pienāk liecības par piespiedu sterilizāciju aizturēšanas nometnēs. The Heritage Foundation ziņoja, ka ierēdņi piespieda Uiguru sievietēm dzert nezināmas zāles, kuru rezultātā viņas zaudēja samaņu un dažreiz viņām pēctam pazuda menstruācijas. 2020. gadā turpinājās publiski ziņojumi par masveida piespiedu sterilizāciju, dzimstības kontroles medikamentu lietošanu, kontraceptīvo implantu ievietošanu.

Xinjiang reģionā ģimenēm atļauti 3 bērni lauku rajonos, un tikai divi bērni pilsētās dzīvojošajiem. Papildus tam, prasība, ka jābūt trīs gadu atstarpei starp bērniem. Ziņas no dzemdību nodaļām, kas seko valdības pavēlēm, liecina, ka ne tikai tiev veikti piespiedu aborti, bet aŗi nogalināti jaundzimušie, ja pārkāpts bērnu skaita un vecuma ierobežojums. Ķīna visu noliedz.

Dabiskais iedzīvotāju pieaugums krities par 84 %, ievērojami pieaugot kontraceptīvās spirāles lietošanai. Autoritātes noliedz piespiedu sterilizācijas esamību un komentē to kā sieviešu izglītošanos reproduktīvās veselības jomā, izvēloties vairs nebūt par bērnu radīšanas mašīnām. “Viņas kļūst pašapzinīgas un neatkarīgas.” Tāpat tiek noliegti neskaitāmie piespiedu aborti, kad sievietei jāizvēlas, piemēram, atteikties no gaidāmā bērna vai kādu no ģimenes “norakstīt” nometnei.

Kopš 2018. gada vairāk nekā miljons valdības darbinieku piespiedu kārtā sāka dzīvot Uiguru ģimenēs, lai kontrolētu un izvērtētu pretošanos asimilācijai, kā arī novērotu, vai netiek veiktas neatļautas reliģiskās vai kultūras prakses. Projekta “Pair up and Become Family” ietvaros norīkotie Hanzu darboņi varēja gulēt vienā gultā ar Uiguru sievietēm, saucot sevi par radiniekiem, kamēr šo sieviešu vīri bija aizturēti internēšanas nometnēs.

“Masu izvarošana, kas nomaskēta kā laulība” un “pilnīga ģimenes locekļu drošības un labklājības iznīcināšana”,

tā to raksturo cilvēktiesību aizsardzības aktīvisti.

Piespiedu darbaspēks

Xinjiang reģions ir viens no lielākajiem kokvilnas ražošanas apjoma ziņā pasaulē. Visā kokvilnas iegūšanas procesā ir iesaistīti gan bērni darba nometnēs, gan pārmācīšanas nometnēs ieslodzītie. Ja smagi nestrādāsi, tiksi sodīts, piekauts. Šis varētu būt lielākā mēroga piespiedu darbs, kurā iesaistītie nesaņem nekādu atlīdzību. Piespiedu darbaspēks tā saucamajos “sweat shops” lielos apmēros sastāda tieši Uiguru minoritāti. Ir ziņas par teju 80 000 Uiguru, kas pārvesti uz vismaz 27 korporāciju rūpnīcām, tai skaitā Abercrombie & Fitch, Adidas, Amazon, Apple, BMW, Fila, Gap, H&M, Inditex, Marks & Spencer, Nike, North Face, Puma, PVH, Samsung un UNIQLO.

Acis vienmēr novēro

Tas vēl nav viss. Uiguri tiek pakļauti biometrisko datu ievākšanai — viņu DNS, pirkstu nospiedumi, asins paraugi, skenēts sejas attēls un balss ieraksts tiek ievākts ar mērķi izveidot datubāzi, pēc kurā atrodamajiem datiem var izsekot un atrast Uigurus, kas nepakļaujas režīmam. Tāda kā cilvēku medīšanas tehnoloģija. Patiesībā visā Ķīnā līdz 2020. gadam tika izveidota apjomīga izsekošanas un novērošanas sistēma – 400 miljoni novērošanas kameru un inteliģento uzraudzības sistēmu, kas atpazīst sejas, policijas kontrolpunkti, apjomīgi datu centri un pat uzraudzības droni. Izstrādātas programmas, kas atpazīst un izseko tikai musulmaņu minoritātes sejas.

Tāds kā Lielais Brālis, kas tevi uzrauga vienmēr un visur, seko līdzi katrai tavai kustībai un darbībai.

“Acis vienmēr novēro, balss vienmēr seko.”

Vairākām kompānijām tika izteikts brīdinājums par cilvēktiesību pārkāpumiem pret Uiguriem, ļaunprātīgi izmantojot viņu ģenētiskos datus, pēc kuriem var noteikt personas piederību etniskajai grupai, kā arī citu privātu medicīniska un cita rakstura informāciju.

Kopš 2020. gada sākuma visās privātajās un valdības automašīnās instalētas GPS izsekošanas sistēmas, lai varas iestādes varētu izsekot personu kustībai, pamatojot to ar “vajadzību neitralizēt islama ekstrēmistu un separātistu darbības”. Šī ir daļa no Sociālo Punktu Sistēmas, kurā katrs Ķīnas iedzīvotājs tiek apbalvots vai sodīts ar punktu palīdzību par savu uzvedību.

Un kad savu darbu sāks Domu Policija? Uzraudzīt gan to, ko mēs domājam, gan sodīt par vēl neizdarītiem, bet tikai izdomātiem pārkāpumiem. Vai vēl labāk – ietekmēt mūsu domas tā, lai mēs noticētu, ka tās ir mūsējās..

Šeit video pārdomām par to, cik lielā mērā mēs jau tiekam vadīti un ietekmēti caur tehnoloģijām:

Avoti: Wikipedia

Rakstu sagatavoja Zane T.

25.02.2021.

Share With:
Rate This Article
Tags
No Comments

Leave A Comment