Sunday, September 27, 2020
Trending News

No Facebook pazūd arī Latvijas esošajai varai nevēlami populāri video

Aldis Gobzems 7. septembrī bija publicējis video, kur asi kritizēja nevis galveno faktčekeru stutēto Covid afēru, bet Latvijas vietējās varas ielikteņu kliķes absurdās ideja par jaunu birokrātisku veidojumu izveidi. Video bija kļuvis ļoti populārs un, acīmredzot, ka šo nejēdzību virzītājiem nebija pretargumentu, tādēļ video vienkārši pazuda. Video tika izdzēzts. Šeit ir posts, kur Aldis Gobzems šo video ielika atkārtoti.

Ir saprotams, ka parasts Facebook lietotājs nevar izdzēst svešus video, tādēļ rodas jautājums, kam ir tādas tiesības – pārkāpt Satversmes 100. pantu un cenzēt informāciju?

Satversmes 100. pants:
Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Ir vienkārši saprotami šī nozieguma pasūtītāji – tā ir vietējā politiskā elite, kura virza šo ideju par ekonomiskajām tiesām.

Kā tehniski notiek informācijas dzēšana, te ir vairākas iespējas un ticamākās šobrīd sabiedriskajai apspriešanai izvirzām 3 versijas:

  1. faktčekeri Rebaltica, kuriem vienīgajiem Latvijā ir pilnās tiesības no Facebook veikt cenzūru
  2. faktčekeri no Delfi, kuriem ir tiesības veikt cenzūru Facebook pastarpināti no Lietuvas Delfi.lt, kuri ir tiešie pilnvarotie.
  3. Nato stratēģiskās komunikācijas centrs, kurš kā militārs veidojums varētu uzurpēt varu un ignorēt Satversmi. Kā zināms, Nato ievieš Latvijā 5G tīklu, kuru iespējams lietot kā ieroci.
  4. vietējās tiesībsargājošās institūcijas, kuras darbojas kā varas pakalpiņi
  5. …tomēr šis saraksts nav pilnīgs un aicinām komentāros norādīt arī citas ticamas versijas, ko iespējams loģiski pamatot.

Cenzētāji līdzīgi kā padomju laikos cer, ka viņu noziegumi netiks atklāti un viņi neitks sodīti, tomēr vēstures mācības liecina par pretējo. Agri vai vēlu noziedzniekiem pret cilvēci ir jāstājas starptautiska tribunāla priekšā.

Cenzūras veidi

1. variants. Posts netiek dzēsts, bet tas tiek aizklāts un tam parādās pa virsu uzraksts, ka tas satur nepatiesu, vai daļēji nepatiesu informāciju. Šādos gadījumos ir atrodams arī raksts, kurš pamato un šķietami atspēko rakstīto. Praksē gan redzams, ka visbiežāk raksts ir nevis faktu atspēkojums, bet gan cits skatupunkts, vai cits viedoklis par jautājumu. Tāpat ir gadījumi, ka faktčekeri piesienas kādai nebūtiskai detaļai, kuras dēļ atļaujās cenzēt visu rakstu. Piemērs šādam cenzūras veidam ir šāds –

2. variants. Posts tiek izdzēsts no Facebook bez atsaucēm uz rakstu, kur ir atspēkojoša informācija. Facebook atsaucas tikai uz saviem noteikumiem. Parasti šādā gadījumā tiek arī bloķēts konts uz kādu laiku. Piemēram no Jāņa Pļaviņa konta tika dzēsts šis video angļu valodā un konts tika bloķēts uz 24h. Tāpat šis video tika dzēsts arī no Youtube.

Šeit vēl cits piemērs, kad Alda Gobzema video tika dzēsts, bet vēlāk pēc iesnieguma attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm un tiesībsargam atkal parādījās –

3. variants. Posts vienkārši pazūd no Facebook bez nekādiem brīdinājumiem. Tas tiek darīts ar visbīstamāko informāciju, kad nav pilnīgi nekādu argumentu, kad informācija ir ļoti populāra un gūst milzīgu sabiedrības rezonansi. Šādi ir cietis augstāk skatāmais Alda Gobzema nesenais video.

Tāpat šādi pazuda viens no populārākajiem video Facebook, kurš 8 stundās bija sasniedzis 3000 shares, kad tas vienkārši pazuda. Tas bija Jāņa Pļaviņa martā publicētais video par ticamākajām vīrusa izcelsmes versijām. Šo video asi kritizēja faktčekeri no Rebaltikas uzsverot, ka pretēji žurnālistikas principiem esot visiem jātic tikai vienai un vienīgajai notikušā versijai un nekādā gadījumā nav vēlams paskatīties uz jautājumu no vairākiem skatu punktiem –

Līdzīgi no Facebook vienkārši pazuda video, kur ASV ārsti paziņoja, ka eksistē zāles no Covid un nekāda panika vai vakcīnas nav nepieciešamas –

Vai faktčekers būtu jāsoda kā noziedznieks par ārsta viedokļa cenzēšanu?

Faktčekinga pilnvarotie

Šobrīd pasaulē Facebook ir licencējis 80 faktčekerus, kuri pamatā nodarbojas ar informācijas dzēšanu, kura sniedz pretargumentus Covid un 5G afērām. Šeit iespējams apskatīt pilnu šo organizāciju sarakstu, kur jūs atradīsiet Rebaltica un lietuviešu Delfi, ne Latvijas. Kā zināms, tad par katru faktčekoto rakstu šie cenzētāji saņem no 800-1800 EUR. I Jānis Pļaviņš intervijā tiešraidē piespieda Delfi TV žurnālistu Jāni Domburu atzīties, ka viņš zina, cik saņem faktčekers Delfi, tomēr Domburs atteicās sabiedrībai atklāt šīs summas. Attiecībā uz Delfi jāņem vērā, ka viņi ir apakšuzņēmēji Lietuvas Delfi, tādēļ iespējams jādalās vēl ar pilnvarotāju.

Faktčekingu kontrolē īpaša Facebook padome, kur izrādās Soross salicis savus cilvēkus –

Vai faktčekeri darbojas sabiedrības interesēs?
Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment