Saturday, October 31, 2020
Trending News

Notiek mēģinājumi demontēt vēsturi

Nemiernieki nogāzuši daudzas statujas – pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona pieminekli, Uļesa S. Granta statuju, kurš sakāva Konfederāciju un “iznīcināja Ku Klux Klan”. Izdemolētas ir arī citas vēsturiskās statujas, tostarp Fransiska Skota Keita piemineklis, kurš bija spāņu priesteris un kanonizēts kā svētais. Policija tam visam ļāva notikt, piemēram Sanfrancisko pat neviens netika arestēts. Notikušo kritizēja arī ASV preizidents Donalds Tramps. Raksta beigās skatāms Deivida Aika video, kas paskaidro notiekošā kontekstu un kopējo bildi, kādas sekas ir vēstures demontāžai un izdzēšanai, kas tiek plānota Davosas Ekonomikas forumā kā restarts.

Vandāļi nogāž statuju, kas bija veltīta Uļesam S. Grantam, republikānim, ASV 18. prezidentam, ģenerālim, kurš sakāva Konfederāciju Amerikas pilsoņu karā.

Domājams, ka Grantam 19. gadsimtā piederēja viens vergs apmēram gadu, sacīja Amerikas pilsoņu kara muzeja interpretāciju un programmu speciālists Šons Kane. “1859. gadā Grants vai nu nopirka, vai viņam tika atdots 35 gadus vecais Džounss, kurš atradās Granta dienestā, līdz viņš viņu atbrīvoja pirms pilsoņu kara sākuma.”

Grants personīgajā memuārā rakstīja:

Laikam ejot, cilvēki, pat no dienvidiem, sāks interesēties, kā tas bija iespējams, ka viņu senči kādreiz cīnījās vai attaisnoja institūcijas, kuras atzina īpašumtiesības uz cilvēku.

Daudzi nosodīja pieminekļa nojaukšanu, atzīmējot, ka Grants parakstīja aktu, kas viņam deva tiesības izmantot bruņotos spēkus, lai cīnotos jebkuru personu vai grupu, piemēram, Ku Klux Klan, kura atņēma tiesības un terorizēja bijušos vergus. Šobrīd šeit redzams viss, kas palicis no prezidenta granta pieminekļa –

Vandāļi gāza arī Junipero Serra statuju Sanfrancisko. Serra nodibināja pirmās deviņas Spānijas misijas Kalifornijā. Junípero Serra bija Romas katoļu spāņu priesteris un Franciska ordeņa priesteris.

Ar sarkanu krāsu redzama izdemolētā statuja pēc nogāšanas.

Zīmīgi, ka pat Džordža Floida advokāts saka, ka vēsture varētu atkārtoties pēc konfederātu pieminekļu gāšanas. Viņš teica, ka tas, kas tagad notiek nav pareizi -

“Es domāju, ka mums ir jāizdomā, kā pagodināt cilvēkus, kuri ir izdarījuši sabiedrībai vērtīgas lietas, un, ja viņi ir izdarījuši lietas, kas nebija sabiedrībai labas, kā mēs varam objektīvi novērtēt ar plašu skatu uz to, kam mēs ticam kā amerikāņi, kas pārstāv labākos mūsu nacionālās identitātes atribūtus”.

Vandāļi uzskatīja, ka Spānijas Romas katoļu svētā 1907. gada statuja ir nojaucama, jo “daudzi indiāņi viņu vaino savas kultūras iznīcināšanā un viņu senču iznīcināšanā dēļ Eiropas slimībām, kā arī par nežēlīgu sodu, ko viņš uzlicis tiem, kuri mēģināja aizbēgt, ” raksta The Mercury News.

Satraucoši, ka varas iestādes faktiski atbalsta šo demolēšanu, jo Sanfrancisko aresti netika veikti.

Arī 16. jūnijā, dienā, kad atcerējās pēdējo ASV vergu atbrīvošanu pirms vairāk nekā pusotra gadsimta, Roli, Ziemeļkarolīnas štatā, tika nogāzti divi konfederācijas pieminekļi. Protesti saasinājās, un nemiernieki izmantoja virves, lai novilktu pilsoņu karā kritušo konfederācijas karavīru statujas.

Pēc statuju nogāšanas, statuja tika “pakārta” uz ielas pie staba, simbolizējot publisku pakāršanu jeb nāvessoda izpildi.

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA), pazīstama arī kā Konfederācija (the Confederacy) jeb vienkārši “Dienvidi” (the South), bija laika posmā no 1861. līdz 1865. gadam pastāvoša federāla valsts, kas sastāvēja no 11 ASV dienvidu štatiem, kuros vēl joprojām pastāvēja verdzības sistēma. Sākoties Amerikas pilsoņu karam, dienvidu štati paziņoja par savu izstāšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm, izveidojot savu valstu savienību ar prezidentu Džefersonu Deivisu priekšgalā.

ASV galvaspilsētā – Vašingtonā, nemiernieki nogāza konfederācijas ģenerāļa Albert Pike statuju un aizdedzināja.

Prezidents Donalds Trumps nosodīja policiju par “sava darba neveikšanu”, ļaujot demontēt statuju, kas stāvēja netālu no policijas štāba. Tramps arī savā tvītā kritižeja galvaspilsētas mēru Murielu Bovezeru.

Deivids Aiks detalizētāk skaidro notiekošā kontekstu un kopējo bildi. Galvenā Deep State mērķis šobrīd ir izdzēst vēsturi. Tā nav spekulācija, jo precīzi saskan ar Davosas ekonomikas foruma uzstādījumu - restartu, par ko rakstījām iepriekš. Tajā pat laikā Vācijā cenšas modināt marksismu, uzstādot Ļeņina pieminekli.

Visu intervijas fragmentu skatieties šeit. Visu interviju ar David Icke – skatieties šeit.
Bila Geitsa finansētajā petīciju vietnē Change.org parādījusies jauna petīcija, lai Sentluisas pilsēta Misūri štatā mainītu savu nosaukumu un demontētu Francijas karaļa Luija IX pieminekli.

Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment