Trending News
HomePar brīvībuPa bišķiņam radīt savu gaišo realitāti

Pa bišķiņam radīt savu gaišo realitāti

Pa bišķiņam radīt savu gaišo realitāti

2021. gada 12. martā / Spēkavots.lv

Sistēma izmanto apspiesto Dieva daļu un rada caur tiem, kas guļ. Pēc tā, ka viņiem tik viegli neiet, var secināt to, ka ļoti daudzi ir pamodušies un izdara apzinātu izvēli. Šodien par to, cik spēcīgi esam, kad apzināti atstājam aiz sevis bailes un fokusējamies uz vēlamo.

Mēs esam vieda un varena tauta. Mēs katrs kā indivīds esam vieds un varens savā visdziļākajā būtībā. Mūsu viedums tika iemidzināts caur viltus brīvību, caur iluzoras realitātes uzspiešanu, ko pasniedza kā brīvību, tajā pašā laikā apmuļķojot mūs caur to, ka vēlēšanas it kā esot mūsu brīvas gribas izpausme — ka politika esot tas, caur ko mēs varot ietekmēt šo realitāti. Ka mūsu pienākums ir tikai reizi četros gados aiziet novēlēt, lai mūsu dzīvē viss būtu labi. Mūs iesaistīja spēlītēs, kas mūsu apziņai ir bērnudārza līmenis. Mūs iesaistīja sistēmas spēlītēs, un mēs noticējām, ka politika ir tā, caur ko mēs varam šajā dzīve kaut ko mainīt. Mūsu naivums un mūsu lētticība, kā arī gadsimtiem ieaudzināta samierināšanās ar notiekošo ir novedusi mūs līdz tam, kas šobrīd notiek mūsu valstī.

Tas patiesībā ir noticis visu laiku, cik nu mēs katrs sevi atceramies. Bet agrāk korumpētā sistēma bija uzmanīgāka, apdomīgāka, tai bija daudz vairāk enerģijas un laika apdomāties, līdz ar to mēs nemanījām, kā sistēma ir uzbūvēta. Ka tā valstij aizdod naudu un palīdz par šo naudu realizēt kādu projektu, kuru vajag sistēmai — piemēram, lidostas izbūve, ostas uzlabošana, kaut kur kāds tilts, kaut kur kāds militārs objekts, kuru nosauc par bibliotēku. Kaut kur šis un kaut kur tas, un visa aizdevumu nauda caur korporāciju pārvaldītiem uzņēmumiem aizplūst atpakaļ pie aizdevēja, pie kontrolējošās sistēmas. Tā sistēma aizdod valstīm naudu, lai sistēmas kontrolējošo korporāciju uzņēmumi par to izbūvētu sev stratēģiski svarīgus objektus. Un parādu liek atdot tautai. Ideāls biznesa plāns! Peļņa vismaz trīskārtīga, un cilvēki nospiesti uz ceļiem caur teātra izrādēm un fikciju, ko sauc par valdību; un tad mums pasaka, ka šīs marionetes mēs paši ievēlējām un paši esot vainīgi, ka viņi to visu sastrādājuši. Tad nāk nākamie ielikteņi un visu dara, kā ierasts…

Mēs pēc savas būtības esam radītāji, kas katru dienu var novēlēt pat simtiem reižu sev un savai tautai to, ko mēs paši sev vēlamies novēlēt. Caur to mēs radām šo pasauli. Mēs radām caur to, ka novēlam sev gludus un tīrus autoceļus, caur to, ka novēlam sev labus un godīgus kopējās mājsaimniecības apsaimniekotājus. Mēs varam novēlēt sev un citiem katru dienu un pilnīgi visu, nevis to, ko mums līdz šim piedāvāja reizi četros gados.

Reizi četros gados no mums brīvprātīgi paņēma mūsu brīvo gribu caur vēlēšanām. Mums piedāvāja izvēlēties starp sliktu variantu un vēl sliktāku variantu.

Un visos variantos mums tik’ stāsta, ka naudas nav un jāsavelk jostas, jo “tas taču vajadzīgs kopējam labumam”. Taču vai kāds ir saņēmis kādu kopēju labumu no apzeltīta tilta, no briljantos cirstās bibliotēkas, no apzeltītās un ar platīnu izrotātās lidostas..? Vai jūs kaut vienu reizi esat redzējuši, ka kaut viens būtu iztērējis mūsu kopējā katlā mesto naudu kopējam labumam..? Tā visa ir milzīga, līdz pašām saknēm korumpēta sistēma, kas veidota tā, lai no mums nosmeltu enerģiju.

Lai ieraudzītu kopainu, ir jāsaprot, ka runa pat nav par naudu, nauda ir svarīga marionetēm, — caur to viņas nopērk. Galu galā svarīga ir enerģija, kā filmā “Matrica”. Cilvēka radošais potenciāls tiek izmantots sistēmas mērķu sasniegšanai. Tiem, kas vada un vadīja šo valsti, kurā dzīvojam, piederēja viss pasaules zelts un visas naudas drukājamās mašīnas. Vai tiešam domājat, ka viņiem ir svarīga nauda? Nē, — viņiem vajag cilvēka radošo potenciālu, kuru viņi iegūst caur to, ka politiķi dara visādas muļķības, un tautu ar mediju palīdzību sašūpina, tajā modina neapmierinātību, tajā rada bailes par izdzīvošanu, tautā iesēj upura sajūtu. Sajūtu, ka visi esam upuri, jo neko vairāk taču nevaram darīt kā reizi četros gados aiziet novēlēt veiksmi kādam alkatīgam, mantrausīgam varas kāram cilvēkam. Taču tā nav!

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Mēs savu realitāti ietekmējam ar katru domu, ar katru emociju, kas rodas mūsos, ar katru darbību, ko veicam. Tāpēc caur medijiem un likumiem mums liek fokusēties uz tām lietām, kas svarīgas ir sistēmai. Un, turot savu uzmanības fokusu uz tām lietām, kur to uzvedina, mēs sākam šīs lietas radīt, par tām domājot, par tām cepoties vai priecājoties. Visa enerģija aizplūst sistēmas piedāvātajās domformās. Piemēram — valdība jau laikus paziņo, ka cels nodokļus, taču to nav iespējams izdarīt, kamēr pati tauta šādu domformu nav radījusi. Tāpēc šādu ziņu pasniedz manipulatīvā veidā, izmantojot neirolingvistisko programmēšanu un hipnozi tā, lai tauta sāktu domāt par kaut ko konkrētu; tas tiek uzpūsts medijos un iešūpināts sabiedrībā. Sāk notikt diskusijas, un, tā kā tauta ir upura lomā, tā pat neiedomājas, ka varētu domāt savādāk, nekā tautai to liek, jo ietekmēt taču neko nevar. Un tā mēs ar savām domām un emocijām, ar savām darbībām radām to, ko mums netieši liek darīt.

Kāpēc šobrīd tik daudz vakcīnu ir izniekots, kāpēc tās ir pazudušas un atteiktas? Tāpēc, ka tauta mostas un negrib vakcinēties. Tāpēc, ka cilvēki apzināti pasaka kaut kam konkrētam “nē”, un tas vairs nevar notikt. Savakcinēties šādā versijā būs iespējams tikai tiem, kas to apzināti jau gadu ir ģenerējuši un vadījuši. Šīs sistēmas kontrolieri to ļoti labi zina. Tāpēc visu pēdējo gadu ir tik agresīva propaganda, tāpēc visu citu informāciju pabīda malā, lai viss mūsu uzmanības fokuss būtu uz to, ko viņiem vajag realizēt.

Radošais potenciāls ir tikai radītājam, tikai Dievam un Dievišķām būtnēm, bet aiz sistēmas stāv sātaniska būtne, kas ir apzināti atteikusies radīt.

Tāpēc tā izmanto apspiesto Dieva daļu un rada caur tiem, kas guļ. Pēc tā, ka viņiem tik viegli neiet, var secināt to, ka ļoti daudzi ir pamodušies un izdara apzinātu izvēli. Es zinu ļoti daudz pat sistēmā strādājošu cilvēku, kas ir atteikušies kalpot sistēmai, kas apzināti pateikuši “nē” vakcīnām, maskām, restartam un vispār kontrolei pār citiem. Viņi varu pār sevi apzināti ir atdevuši sev un uzņemas pilnu atbildību par savu dzīvi un tajā notiekošo. Viņi visi apzināti rada savu realitāti, apzinoties to, ko viņi katru mirkli domā, ko dara, ko vairo ar savām domām, darbībām un emocijām. Un tas ir liels viedums — to apzināties. Apzināties, ka katrā tavā doma ir milzīgs spēks, ka katra tava darbība rada sekas, ka katra tava emocija ietekme visu apkārtējo pasauli. Kad izvēles kļūst apzinātas, tad cilvēka dzīvē vairs nenotiek tas, ko viņš nevēlas. Ja nu vienīgi no kaut kā ļoti baidās.

Dzīvot apzināti nozīmē mīlēt sevi un izpausties ar mīlestību pret sevi, bet bailes ir kardināli pretēja enerģija mīlestībai. Tāpēc mūsu pagājušā gada lielais uzdevums katram bija iziet cauri savām bailēm. Bailēm par izdzīvošanu, bailēm no vīrusa, bailēm no sistēmas, bailēm par drošību, u. t. t. Visas bailes tika izceltas uz āru, lai mēs tām ieskatītos acīs un saprastu, ka tām mūsu dzīvē vairs nav nekāda pamata. Bailes rodas no nepatīkamām emocijām, ko esam piedzīvojuši, un visbiežāk tās slēpjas citu dzīvju pieredzē. Ir bailes piedzīvot sāpes, ciešanas, pazemojumus u. t. t., jo tas nav bijis patīkami.

Bet, ja apzināmies, ka esam nemirstīgas, mūžīgas gaismas būtnes, kuras nāk no kosmosa šeit uz zemi vairot gaismu, augt savā apziņā, — tad pieņemam, ka bailes ir tikai kārtējais izaicinājums, kuru pārvarot, mēs iemantojam milzīgu gara spēku un lielu gandarījumu par sevi. Mēs augam un kļūstam lielāki savā apziņā, kad pārvaram savas bailes un ejam tām cauri. Pagājušais gads mums nedeva iespēju tālu mukt no šīm bailēm, no kurām mukām daudzus jo daudzus gadus. Mums nācās tām ieskatīties acīs. Piemēram, bailēm par to, ka zaudēsim darbu. Tas vienkārši notika, un tam bija jāiet cauri. Bailes par to, ka mums piedāvās izvēlēties starp mūžīgu kalpošanu sistēmai caur vakcinēšanos vai brīvību un pilnu atbildību par savu dzīvi. Jo līdz šim to varēja novelt uz politiķiem, jo viņi taču it kā ir atbildīgi par mums. Mūs piespieda uzņemties atbildību par sevi un atbrīvoties no bailēm uzņemties atbildību.

Spriežot pēc tā, kas notiek, ļoti daudzi ir izvēlējušies brīvību, jo viss mainās acīm redzami.

Mēs mostamies, un mūsu kopējais tautas viedums aug, aug ar katru mirkli, un, jo vairāk tas aug, jo vairāk cilvēku mostas, jo vairāk cilvēku varu pār sevi atdod sev, jo mazāk — varas korumpētajai kontroles sistēmai pār cilvēci.

Mēs esam vieda un varena tauta. Mūsu tautas viedums slēpjas katra indivīda unikalitātē. Mūsu varenums slēpjas tajā, ka katrs kā indivīds spējam sadzirdēt Dievu. Tibetas mūkiem ir vairākas stundas jāmeditē, lai uzskaņotos uz tīru Dievišķu enerģiju un iegūtu paplašinātu apziņas stāvokli, ko mēs iegūstam, vienreiz nodziedot “Pie Dieviņa gari galdi”. Tik spēcīgas ir senču mantotās zināšanas, un tik augstu savās vibrācijās mēs varam pacelties, kad apzināmies savu vērtību, savu lomu šajā pasaulē!

Mūsu viedums slēpjas tajā, ka neskrienam kā aitas protestēt un piketēt, jo labi apzināmies, ka tas ir sistēmas piedāvāts instruments, kurš ved tikai pie sistēmas vēlamajiem rezultātiem. Mēs tā vietā aizejam pa kluso uz kādu svētvietu un iekuram ugunskuru. Mēs atsakāmies no visa tā, ko sātans mums piedāvā, un izsakām kosmosam savu konkrētu gribu. Līdz ar to mēs savu enerģiju pilnībā investējam savā un savu bērnu nākotnē. Mēs neapvienojamies par mazām un niecīgām, un seklām idejām, kādas pauž dažādi profesiju pārstāvji, kuri saka, ka ir gatavi pakļauties visām pavēlēm, lai tikai ļauj strādāt.

Mēs apzināmies, ka neesam nākuši šeit strādāt.

Lai arī esam čakla un strādīga tauta, mēs esam nākuši radīt šeit uz zemes savu sapņu pasauli, savu ideālo pasauli, un ar to arī mēs nodarbojamies.

Darbs ir, tikai lai kustinātu enerģiju, attīstītu savas prasmes un nonivelētu savus talantus.

Mēs nākam šeit aug — augt apziņā, vibrācijās un jaudā. Mēs mācāmies mīlēt un pieņemt to, kas ar mums notiek, lai spētu to apzināti mainīt. Mēs dzirdam Dievu, un mēs viņu sajūtam katrā savā elpas vilcienā, katrā savā darbībā un mijiedarbībā. Mēs Dievu redzam rīta rasā, saullēktā un saulrietā, katrā pļavas ziedā. Mēs jūtam un redzam Dievu katrā kokā, dzīvniekā, katra paugurā un akmenī. Mēs sajūtam Dieva klātbūtni un Dieva padomu katrā solī un soļa galā.

Un es esmu priecīgs par mums visiem! Es ticu sev un visiem pārējiem, es ticu, ka mēs radīsim savu dzīvi tādu, kādu to vēlamies. Jo šis svētais “vīruss” mums ir devis tādu impulsu, un mēs aktīvi pie tā strādājam.

Es jūtu un zinu, ka mums izdosies, un izdosies pat labāk, nekā iecerēts!

Mums tikai savs uzmanības fokuss jāpagriež projām no tā, ko grib sistēma, uz to, ko gribam mēs kā indivīdi. Un, kad sāksim izpausties kā indivīdi, tad arī Dievs sāks mūs apvienot. Un tas jau notiek, veidojas alternatīvs Dievišķais tīkls, kur cilvēki it kā nejaušību rezultātā satiekas un iet uz vienotu mērķi. Tādi ir fizikas likumi, — līdzīgie pievelkas un apvieno spēkus kopīgiem mērķiem.

Kamēr mēs neizpaužamies kā indivīdi, tikmēr nav ko apvienot, jo tikmēr mēs esam bars, nevis organizēta Dievišķa kristāliskā struktūra, kā, piemēram, kristāls vai sniegpārsliņa. To mākslīgi nevar izveidot, tikai daba un Dievišķā enerģija spēj atomus salikt tā, lai sanāktu pilnīga harmonija. Tāpēc arī latviešus nevar savienot vienā veselā, jo katrs dziļi sirdī esam individualitātes un zinām, ka varam izvēlēties, kādā kristāliskajā struktūrā gribam piedalīties, un kādus procesus veikt šeit uz zemes.

Kā teica Ziedonis — “Barā mēs sevi pazaudējam, vientulībā un tumsā mēs sevi atrodam”.

Un, kad atrodam sevi, kad apzināmies, ka esam savas realitātes centrs, tad tas viss sāk pats pievilkties, jo beidzot ir, pie kā pievilkties. Un viss notiek brīnumainā kārtā.

Apzināmies, kas mēs esam, un Dievs mūs savedīs kopā īstajā brīdī un īstajā vietā, un beidzot viss notiks pa īstam. Mēs Dievu dzirdam, atliek tikai to atcerēties, apzināties un uz to paļauties. Un viss notiks.

Ja neesam vēl satikušies un apvienojušies, tad vēl nav īstā vieta un īstais brīdis. Dievs nekad nenokavē, taču viņš nekad neatnāk arī par ātru.

Šodien dzirdēju vienu labu frāzi, kas iet kopā ar to, ka Dievs nekad nenokavē, un to, kāpēc viņš mums nepalīdz:

Kamēr skolnieki kārto eksāmenu, skolotājs klusē! Padomājiet par to. Ļoti dziļdomīgi un viedi.

Mums viss izdosies! Turpinām tik’ augt un vairot gaismu sevī. Iedomājieties, — ja katrs tikai sevī pavairosim kaut par bišķiņu to gaismiņu, caur kādu pozitīvu domu, darbību un izpausmi..! Cik daudz gaišāka pasaule kļūs, ja tos visus bišķiņus saliks kopā.

Man vēl tik daudz ko gribētos pateikt, taču šai reizei pietiks 🙂

Ticiet sev, savām spējām, savam viedumam, savai intuīcijai, un viss mums izdosies. Tad, kad pienāks īstā vieta un īstais laiks.

Ansis

Vai Tu arī turpmāk portālā MaināmPasauli vēlies regulāri lasīt rakstus no "Spēkavots.lv"?
  • Jā, priecājos par šādu iespēju! 98%, 56 balsis
    56 balsis 98%
    56 balsis - 98% no kopējām balsīm
  • Nē, jo portālā "MaināmPasauli" vairāk meklēju lietišķa rakstura informāciju par notikumiem pasaulē. 2%, 1 balsis
    1 balsis 2%
    1 balsis - 2% no kopējām balsīm
  • Nē, jo es ar "Spēkavota" un tematiski līdzīgām publikācijām iepazīstos citviet. 0%, 0 balsis
    0 balsis
    0 balsis - 0% no kopējām balsīm
Piedalījās kopā: 57
marts 12, 2021 - marts 22, 2021
Balsošana ir slēgta
Share With:
Rate This Article
Comments
  • Uzruna ir pacilājoša, taču šī vīzija, tikai daļēji saskan ar īstenību un teju nemaz reāla pielietojuma. Es teiktu šādi, dzīve nav neizmaināma sistēmas konstrukcija. Ir dabas likumi, kuri ir nemainīgi, taču dod iespējas un vienlaikus ierobežo dzīvo būtņu attīstību atbilstoši dzīvās būtnes dotā brīža attīstības pakāpei. Dzīvai būtnei ir iespēja gan attīstīties, gan degradēties. Virzītājspēks ir pozitīvas emocijas un saprāta attīstība. Dzīve cilvēku sabiedrībā norit pēc pašu pieņemtiem spēles noteikumiem, kurus mēdzam saukt par likumiem. Tie nav taisnīgi un nav neizmaināmi. Mainot noteikumus mēs izmainīsim arī sabiedrības dzīvi un attīstības iespējas. Patreiz mums liek spēlēt pēc Monopoly noteikumiem, kura nodrošina labklājību tiem, kam daudz pieder nevis tiem, kas daudz dara, pie tam tas notiek uz darošo rēķina. Ja mēs mainam spēles noteikumus uz to, ka atlīdzība ir saņemama tikai par darbu, nevis par piederošo (piem., naudu, īpašumu, uzņēmuma peļņu), tad darbs var tikt adekvāti atalgots, bet parazītiski uzkrātā bagātība, nespejot sevi uzturēt, ātri tiks zaudēta pat bez piespiedu atņemšanas. Pie lielas bagātības var tikt tikai parazitējot uz citiem, nevis ar darbu. Nav obligāti nosist odu, pietiek vien neļaut baroties ar savām asinīm. Pašreizējie likumi atbalsta un ceļ godā
    agresīvi parazītisku dzīves moto. Tāpēc vispirms ir jāizmaina spēles noteikumi. Mainīsies vide, mainīsies arī cilvēki – tas ir dabas likums. Man ir konkrēti priekšlikumi.

    marts 12, 2021
  • plavix 70 mg – plavixheart.com buy plavix online

    maijs 12, 2021
  • is it harmful to take ed pills with prostate medications – ed pill endorsed by terry bradshaw best rated pills for ed

    maijs 16, 2021
  • bactrim ds generic – bactrim buy online uk bactrim 80 400 mg tablets

    maijs 22, 2021
  • cymbalta brand name – cymbalta 40 mg capsule buy generic cymbalta

    maijs 28, 2021
  • synthroid 88 brand prices – synthroid 150 mg cost buy synthroid mexico

    maijs 30, 2021
  • my canadian pharmacy review – safe canadian pharmacy canadian pharmacy ambien

    jūnijs 7, 2021

Leave A Comment