Trending News

Pamattiesību apzināšanās — sudraba maliņa pie apvāršņa

2021. gada 27. aprīlī / MaināmPasauli

Globālisma idejām ļoti atsaucīgās kancleres Merkeles stipri totalitāristiskajā vadībā pagājušonedēļ Vācijas Bundestāgs steigā pieņēma jauno Epidemioloģiskās drošības likuma versiju, kas būs spēkā līdz jūnija beigām. Ieviesta nakts komandantstunda, ciemošanās aizliegumi, regulāra skolotāju un skolēnu testēšana — Vācijas melnā diena. Laimīgā kārtā tieši cilvēktiesību ierobežojumi palīdz vāciešiem tās atcerēties un no jauna apzināties, un tas vieš lielas cerības.

Kā jau bija gaidāms, pagājušo trešdien, 21. aprīlī, Vācijā tika pieņemts CDU/CSD un SPD frakciju likumprojekts Ceturtajam epidemioloģiskās drošības likumam, kas likvidē Vācijas demokrātiju. Savā būtībā tas ir ārkārtas stāvokļa likums, kam ar draudu novēršanu nav nekāda sakara, jo t. s. ‘netraucētājam’ — veselajam pilsonim — nozog pamattiesības, bet federālajām zemēm un jo īpaši augtākajām administratīvajām tiesām atņem visu varu. PAR balsojuši 342 Bundestāga deputāti, 250 bija PRET. Vācu Telegram kanāls runā par “dienu kraukļa melnumā”.

Visticamāk, šāds grūdiens bija nepieciešams, lai cilvēku pamattiesību (pamatlikuma) pārkāpumu kritiķi tagad straujāk sarosītos. Žurnālists Ramins Peimāni (Ramin Peymani) jau pirms likuma pieņemšanas cerīgi runāja par “sudraba maliņu pie apvāršņa”.

Vai kanclere aizgājusi par tālu?

“Mūsu demokrātijai būtu svarīgi, ka pretestība valstiskās aprindās beidzot pieņemtos spēkā. Vismaz Vācijas Apriņķu parlaments (Deutscher Landkreistag) atradis spilgtus vārdus, un arī Vācu tiesnešu apvienības, lielākās tiesnešu un prokuroru arodapvienības bijušais priekšsēdētājs Jenss Gnīza (Jens Gnisa) plānotos Epidemioloģiskās drošības likuma grozījumus asi noraidīja. Viņa iznīcinošais spriedums par Merkeles radikālajiem plāniem: “Reti mani redz izsistu no sliedēm. Tagad tas ir noticis. Pie kumulatīvā rādītāja 100 [pozitīvi testēto uz 100 000 iedzīvotāju] noteikt nakts komandantstundu, lai gan tiesas plaši apšauba tās lietderīgumu, — tā ir necieņa pret tiesu sistēmu,” brīdināja ievērojamais tiesnesis.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Vācijā ar jauno likumu bruģēts ceļš uz vairs neapturamu ilgtermiņa lokdaunu. Tik tiešām jaunie noteikumi šķiet vistīrākais uzbrukums demokrātijai un varas decentralizācijai. Apstāklis, ka kanclere veikli īsteno globālistu plānus, Peimāni redzējumā izskatās pēc “jebkādas mēra izjūtas zaudēšanas” no kancleres puses. Dažs labs esot ilgi cerējis, ka demokrātiskas, tiesiskas valsts pašregulēšanās spēki Merkeli laikus nobremzēs. Naivas cerības.

“Patiesībā vairākums panikas drebināto vēlētāju-aitu valdības šefenes nelabo rosīšanos atbalsta. Kad uzvar totalitārisms, aizvien vajadzīgas divas puses; nekautrīgajiem varas uzurpētājiem bez gribīgas, pakļāvīgas masas izredžu būtu maz.”

Angela Merkele sagatavota sistēmā, kas paļāvās uz pilnīgu centrālismu

Ramins Peimāni: “Nav pamata cerēt, ka Bundestāgā varētu rasties pretestība. Opozīcija ir bezzobaina un izvēlas labāk cīnīties pret AfD partijas frakciju nekā apturēt valdības virzīto uzbrukumu cilvēku pamattiesībām.

Vācijas Apriņķu parlamenta prezidents Reinhards Zāgers (Reihard Sager) likumprojektu nosaucis par “neuzticības balsojumu federālajām zemēm un komūnām”, un tas ir teikts diezgan trāpīgi — Angela Merkele patiešām pēdējā laikā vairs neslēpj to, ka neuzticas federālajām zemēm un komūnām. Īpaši netīkamas tās viņai ir tāpēc, ka traucē valdīt līdz pašai apakšai.” Federālisms sagādājot grūtības tādā sistēmā izglītotai kanclerei, kuras galvenais trumpis ir centrālisms un pie kuras pieder arī iebiedēšana, denunciācija, nolīdzināšana un citādi domājošo sodīšana.

Te žurnālists runā par Angelas Merkeles izcelsmi — viņa uzaugusi un izglītojusies Vācijas Demokrātiskajā Republikā.

Merkeles izcelsmei, visticamāk, gan bija mazāka nozīme nekā viņas īpatnējai personībai, kad tie spēki, kas jau sen perina plānus pret cilvēci, izvēlējās šo sievieti par savu sadarbības partneri un deva viņai iespēju ieņemt Vācijas kancleres posteni.

Ņemot vērā, cik liela ir Vācija ar saviem 83 miljoniem iedzīvotāju un cik dažāda situācija var būt katrā tās apriņķī, Peimāni uzsver, cik svarīgi bija saglabāt decentralizētu lemšanu. “Neviens nezina labāk par apriņķu un pilsētu atbildīgajiem, kā reaģēt uz vietējiem apstākļiem.”

Pamattiesības ir aizsardzība pret valsti, nav pakļautas valsts iegribām, un valsts tās nevar piešķirt

“Arī nepolitiskajiem, nekritiskajiem un valststicīgajiem līdzskrējējiem tagad ir laiks mosties. Vai jūs tiešām ticat, ka valstij [par kādu viņi to iztēlē uzskata] uzticīgie ierēdņi pēkšņi mutējuši par kovidnoliedzējiem, labēji ekstrēmiem populistiem vai ‘nacistiem’? Vai jums liekas ticams, ka komunālā līmenī strādājošās sievas un vīri ir dumjāki par ministru kabinetu? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka kovidpolitikai, kas orientēta tikai un vienīgi uz “saslimušo” skaita analīzi, ir jebkāds zinātnisks pamats?

Mostieties! Tas, kas šobrīd notiek valstī, ir federālās valdības centieni aizvien paplašināt savu varu, pieliekot cirvi pie pamatlikuma. Varas uzurpētāji cenšas sagraut demokrātijas pamatus. Var pat rasties nelabs iespaids, ka viņi cenšas likvidēt konstitucionālo kārtību. Pamattiesības ir paredzētas cilvēku aizsardzībai no valsts, nevis kalpo valsts interesēm. Kas to redz citādi, tas atrodas ārpus demokrātijas pamatnostādnēm. Biedē tas, ka tik daudz pilsoņu un galvenokārt gandrīz visas partijas Bundestāgā liekas uzskatām pamatlikumu par traucēkli jaunas sabiedriskās kārtības izveidei. Pēc Trešā Reiha pieredzes “pamatlikuma tēvi” izstrādāja izcilu konstitūciju, lai tieši no tā izvairītos. Viņi darīja visu, lai nekad vairs nerastos vairākums, kas balsotu par demokrātiskās pamatkārtības likvidēšanu. Cerēsim, ka viņi nav alojušies.” Tā pauž Ramins Peimāni.

Vācu žurnālists un jurists, bijušais tiesnesis Heriberts Prantls (Heribert Prantl), 18. aprīļa intervijā Telepolis par cilvēka pamattiesībām izteicās skaidri un kategoriski:

“Epidemioloģiskās drošības likums ierobežo teju visas pamattiesības, — pārvietošanās brīvību, ticības un reliģisko uzskatu brīvību, ģimenes aizsardzību, pulcēšanās brīvību, apvienošanās brīvību, brīvību izvēlēties un piekopt savu profesiju, amatu vai nodarboties ar komerciju, tiesības uz īpašumu, utt.

Pamattiesības nav privilēģija, tās nav 13. darba alga; tās nav kaut kas, kas man sev jānopelna, arī ne potējoties. Pamattiesības ir ikvienam, jo viņš ir cilvēks, jo viņš ir pilsonis. Šīs pamattiesības man ir neatkarīgi no tā, vai es kaut ko noteiktu paveicu vai izdaru. Pamattiesībām jākalpo par bāku arī un jo īpaši šādos laikos.

Es negribu, ka man savas pamattiesības jāsaņem kā paciņa pastā, uzrādot noteiktu apliecību. Šis Epidemioloģiskās drošības likums man guļ kā akmens uz sirds. Es ļoti šaubos, vai tiesiska valsts tādu spēs sagremot.”

Katrā ziņā sudraba maliņa pie apvāršņa ir redzama, jo pretspars neguļ. Pirmā apsūdzība iesniegšanai Vācijas konstitucionālajā tiesā jau ir sagatavota:

https://www.bild.de/politik/inland/politik-inland/merkels-notbremse-erste-verfassungsklage-gegen-bundes-lockdown-steht-76141454.bild.html#fromWall

Jebšu šeit aprakstīta situācija Vācijā, ir acīmredzams, ka arī Latvijas koloniālās administrācijas aktivitātes, virzot šo valsti pretī totalitārismam, ir gana sparīgas, un nez vai kādam vēl ir ilūzijas par to, ka, centīgi izpildot ārējās prasības, tai mūsu cilvēktiesības varētu būt par šķērsli. Lielākas galvassāpes laikam gan viņiem sagādās Latvijas cilvēku pretspars visādos līmeņos, kas ir vismaz tikpat spēcīgs kā citur pasaulē.

Žēl jau gan, ka balsis, kas iebilst juridiskajā līmenī, aizvien vēl nākas meklēt viņpus robežām. Ļoti laipni aicināti runāt ir Latvijas juristi — advokāti, tiesneši, kas izprot situāciju un ilgstošo cilvēktiesību apdraudējumu no valsts puses.

L. Tjuniņa

Titulbildes avots.

Share With:
Rate This Article
Comments
  • Kritušās Angela’s Merkeles-Hitlerinas tantei ir no kā savā vēsturē mācīties…
    Bija viens tāds kanclers. Ādolfiņš vārdā…

    maijs 11, 2021
  • [/url]

    jūnijs 11, 2021

Leave A Comment