Saturday, August 15, 2020
Trending News

Paralēles starp Latvijas NAP 2027 un pasaules elites plāniem

Saeima apstiprinājusi Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027), kas braši nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus Latvijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai nākamajā septiņu gadu plānošanas periodā. Vadmotīvs abstraktu “paradumu maiņa”, Davosas forums runā par “lielo restartu”.

Par NAP2027 balsoja 77 deputāti, pret bija divi, un arī atturējās divi parlamentārieši, bet 11 deputāti nebalsoja.

Tomēr tagad NAP2027 tiek spēcīgi uzsvērts jauns termins - paradumu maiņa.

Saeimas preses dienestā skaidroja, ka NAP2027 ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par vides kvalitāti Latvijā. Pievērsiet uzmanību, ka NAP vadmotīvs – paradumu maiņa ļoti sakrīt ar Davosas ekonomikas foruma pasaules elites uzstādījumiem par lielo restartu. Turklāt Saeimas prese dienests rakstiskajā dokumentā nekautrējās lietot skaistas un tukšas frāzes – tiekties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību. Kad telefonsarunā lūdz nosaukt kaut vienu piemēru, tad ir grūtāk –

Saruna ar Saeimas preses dienestu

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis arī nespēja nosaukt konkrētus paradumus, kuru ir jāmaina, vien piebilda, ka esot jāmeklē NAP2027 Vīzījas daļā. Savdabīgi, ka ierēdnis, pats atzvanīja man, bet tieši brīdī, kad jānosauc kaut viens paradums, aizbildinājās, ka esot aizņemts un nevarot vairs runāt. Visu sarunu klausieties šeit:

Saruna ar Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi Gunti Rozenbergu (Kontaktpersona plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un iedzīvotājiem)

Atcerēsimies citātu no 2010. gada Rokefellera nākotnes dokumenta, kur arī bija runa par paradumu maiņu – kas rezultējas valsts varas totalitārisma pieaugumā:

“Pandēmijas laikā pasaules līderi izmanto savu autoritāti, uzspiežot stingrus noteikumus un ierobežojumus, no obligātām sejas maskām līdz ķermeņa temperatūras mērīšanai sabiedriskās vietās, stacijās, lielveikalos. Pat pēc pandēmijas beigām visi šie kontroles mehānismi paliek spēkā un kļūst pat intensīvāki. Lai aizsargātu sevi no globālām problēmām – kā šādas pandēmijas vai ‘starptautiskā terorisma’, ekoloģiskām krīzēm un pieaugošas nabadzības, valstu līderi palielināja savu varu un ietekmi."

Par NAP2027 kritiski izteicās arī vairāki Saeimas deputāti –

Saeima izskata Nacionālās attīstības plānu. Vienotības Latkovskim uzpūtenis, bet Kariņam vispār pie vienas vietas. Kaut kādu papīru uztaisīja, jo īstais plāns ir turpināt zagt, - skarbi par NAP Aldis Gobzems.

Vjačeslavs Dombrovskis raksta, ka “Eiropas Komisija prognozē, ka nākamo divdesmit gadu laikā darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies par 1,6% katru gadu. Tas nav viss! 1922. gadā jaundzimušo skaits bija ap 42 tūkstošiem. Tāpat 80. gadu beigās. 2018. gadā vien 19 tūkstoši, un tiek prognozēts, ka 2030. gadā jaundzimušo skaits būs tikai 15 tūkstoši. Turklāt tiek arī prognozēts, ka ap to laiku Latvijā būs tuvu pie pusmiljona pensijas vecuma iedzīvotāju (65 gadi un vairāk). Cik daudz jaunu cilvēku izvēlēsies palikt valstī, lai uzturētu vecus cilvēkus? Kāda attīstība ir iespējama vietējā tirgū, kurš ar katru gadu kļūst arvien šaurāks? Kurš ārvalstu investors būs ieinteresēts investēt valstī, kurā darbaspēks pastāvīgi samazinās? Mūsu valsts ir nopietnu izaicinājumu priekšā. Un laiks nav mūsu pusē.”

No kurienes varētu parādīties Latvijas attīstības vīzija? Teju visās valstīs tā nāk no profesionāliem un brīviem domātājiem – no akadēmiskajām aprindām. Latvijā tā vietā esam palikuši vien ar starptautisko organizāciju vispārīgajām rekomendācijām, sporādiskiem Latvijas Bankas pētījumiem, komercbanku ekonomistu prātojumiem un ierēdņu viedokļiem. Mūsu NAP top valsts pārvaldē,

saka Vjačeslavs Dombrovskis

Debatējot par lēmuma projektu, Daniels Pavļuts (AP!) atzīmēja, ka, lai arī kopš iepriekšējā NAP pieņemšanas, Latvija ir būtiski progresējusi, tā tomēr no kaimiņvalstīm atpaliek daudzos nozīmīgos rādītājos, piemēram, veselības aprūpē un nabadzības novēršanā. Diemžēl konkrētas lietas, kur Latvija esot progresējusi viņš nenosauca.

Davosas Ekonomikas forumā princis Čārlzs saka, ka "Mums ir zelta izdevība izmantot kaut ko labu no šīs krīzes. Tā nepieredzētie triecienviļņi var likt cilvēkiem labāk pieņemt lielo pārmaiņu vīziju". 

Tieši kāda ir šī lielā pārmaiņu vīzija skaidrs nepaliek, tas visdrīzāk tiek definēts citās neoficiālās sanāksmēs, jo redzamajos plānos iekļauj tikai jau gadu desmitiem skandētās frāzes – zaļāku vidi, nabadzības izskaušanu, un ilgtspēju. Lielās pārmaiņas un jaunie paradumi izskatās tiek gatavoti par tēmām, kurus nevar tā tieši un saprotami ierakstīt dokumentā, tādēļ navar arī būt nekādas noteiktības un pārliecinoši skaidrojumi.

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment