Sunday, January 17, 2021
Trending News
HomePašizaugsmePārdomas. Ivo Puriņš.

Pārdomas. Ivo Puriņš.

Vairumam gaišu, domājošu cilvēku vairs nav noslēpums, ka notikumi, kas izpaužas materiālajā pasaulē, nav tikai “tāpat vien”, jo visa pamatā ir enerģiju kustība, ko ar acīm neredzam. Daudzi no mums to nesajūt (vismaz apzināti nē), toties aizvien pieaug to skaits, kas spēj apzināti sajust aizvien vairāk no enerģētiskā plāna “aizkulisēm”. Apjautuši to esamību, mēs sākam meklēt šajā jomā spēcīgākus, pieredzējušus cilvēkus, lai mācītos no tiem – ekstrasensus, šamaņus… Mēs varam viņus saukt par “Gaismas darboņiem”, tādējādi distancējoties no spējīgiem, redzošiem cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies kalpot pretējai pusei.

Pārliecinoši “mūsējais” Gaismas enerģiju laukā ir Ivo Puriņš*, maiju kalendāra astrologs un šamanis, ko par savu garīgo ikdienas pavadoni šajā pārmaiņu laikā izvēlējušies vairāki tūkstoši cilvēku, ja spriež pēc viņa ikdienas video uzrunas “Modinātājs” skatītāju skaita Facebook vietnē. Piedāvājam apcerei Ivo Puriņa 15. decembrī FB publicētās pārdomas:

Par Jums

Jūs alkstat brīvības, bet meklējat sapratni visur un visos. Jūs pieņemat, ka katrs cilvēks ir personība, bet rīkojaties tā, it kā visi apkārtējie mērītu pasauli ar Jūsu mērauklu. Jūs zināt, ka gars ir stiprāks par matēriju, bet lejat sviedrus, būvējot savas dzīves materiālo bāzi. Jūs esat ļoti jauki un simpātiski citiem tieši dēļ savām mazajām vājībām, bet turpināt ietiepīgi tēlot paštaisnus soģus. Jūs ļoti mīlat nodalīt to, kas patīk, no Jums nebūtiskām lietām, bet rezultātā nodaliet sevi no pasaules. Pasaulē nav nebūtisku lietu, bet, kamēr Jūs jūtaties ārkārtīgi svarīgi, pasaule nespēj Jums atvērt savu bezgalīgo krāšņumu.

Jūs sakāt, ka meklējat laimi, bet pārāk bieži esamības vietā izvēlaties aizmiršanos. Jūs gribat mīlēt, bet tā vietā, lai meklētu mīlestību – Jūs vienkārši piedāvājat sevi enerģijas apmaiņai ar citu tikpat apmulsušu pretējā dzimuma pārstāvi. Jūs gribat apmānīt savu sirdi, bet sirds nepadodas. Jūs gribat nopelnīt vairāk naudas, nekā Jums vajadzīgs, un jūtaties pamatoti sašutuši, kad apkārtējie apstākļi liek tai izkust kā sniegavīram pavasarī. Jūs ārkārtīgi respektējat nāves faktoru, bet dzīvojat tā — it kā būtu nemirstīgi dievi.

Patiešām daudz pretrunu. Un Jūs cīnāties ar tām tai vietā, kur jāsaprot, ka šīs pretrunas ir jūsu galvenā bagātība. Ka tieši tajās paslēpti jūsu talanti, dvēseles spēks un cilvēcība. Jūs jūsmojat par izcilu mākslinieku gleznām, bet nespējat aptvert, ka Jūsu pašu dvēsele ir krāsu palete, ar kuras palīdzību jāizveido dzīvs mākslas darbs. Jūs mīlat skaistu mūziku, bet neuzdrīkstaties dziedāt skaļā balsī un izteikt pasaulei to, ko vēlaties. Jūs, pirmdzimtā grēka iebaidīti, vēl joprojām dzīvojat ar slēptu vainas apziņu un taisnojaties tur, kur vajag vienkārši stāvēt ar taisnu muguru. Jūs esat diženi sapņotāji, bet ļoti bieži nolaižaties līdz primitīviem meliem. Jūs esat dieviem līdzīgas garīgas būtnes, bet pārāk bieži ļaujat ņemt pār sevi virsroku rūpju spēkam. Jūs gribat izrauties no pelēcības gūsta? Nu tad uzdrošinieties! Pieņemiet dzīves izaicinājumu. Dievi pastāv, viņi vēro un mīl Jūs. Viņi grib palīdzēt Jums labajos darbos, kurus vēlaties paveikt. Pieņemiet dzīvi un ceļu, kurš jums ejams.

Par Mums

Izpratne par dzīvi nāk līdz ar zināšanām. Bez patiesu zināšanu bāzes nav iespējams pilnībā atvērt durvis uz intuīcijas un sirdsgudrības sfēru. Bez tām ir grūti sasniegt harmoniju savā personālajā visumā — ģimenē, attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, dzīves vidi un resursiem.

Pašreizējā izglītības sistēma šīs zināšanas nedod. Tā kalpo tiem, kuri šo sistēmu ir izveidojuši un vada. Viņi cenšas mums jau no bērna kājas iepotēt, ka materiālisms ir vienīgais iespējamais esamības variants. Nav viņu interesēs redzēt izļodzītos balstus, satrunējušās sijas un cauro jumtu. Atzīt, ka vecās sistēmas mājai, kā savu laiku nokalpojušai ir pakāpeniski jāaiziet nebūtībā.

Galvenie mīti

1. Īstenība nosaka apziņu.

Patiesībā apziņa nosaka īstenību. Bet visa klasiskā filozofija joprojām turpina balstīties uz ačgārno dogmu. Rezultātā sistēma neizglīto viedus vīrus, kas māk domāt un patstāvīgi spriest, bet atražo tukšu salmu kūlējus.

2. Uz šīs pasaules visu nosaka reāls spēks – atsevišķu cilvēku īpašas spējas, vara un nauda. Garīgums ir tikai abstrakcija un cilvēka efektivitāti šajā dzīvē nepalielina.

Garīgums ir visefektīvākais no spēkiem, kas darbojas pastāvošajā realitātē. Patiesi garīgu cilvēku pat snaiperis nenošaus. Viņš atrodas tiešā saiknē ar spēkiem, kuri nosaka mūsu dzīvi un nāvi. Viņš spējīgs patstāvīgi spriest un pieņemt lēmumus, tādēļ nav atkarīgs no sociālās nosacītības. Noteikumi, kas valda „muļķu zemē” un padara vājus viņa laikabiedrus, uz cilvēku, kas apbruņots ar garīgumu, neattiecas. Viņa sirds pukst saskaņā ar Pasaules Sirdi, un tas garantē viņa sirdsapziņas harmoniju. Tā kā visu nosaka apziņa, tas garantē harmoniju arī garīga cilvēka vidē.

3. Pastāv mīlestība no pirmā acu uzmetiena.

No pirmā acu uzmetiena var dzimt tikai kaislība. Vēlme iegūt otru. Kaisle ir alkas pēc mijiedarbības enerģētiskā līmenī, alkas pēc jaunas pieredzes, cilvēciskajās būtnēs ieliktie dzimuminstinkti. Bet tai nav nekā kopēja ar mīlestību. Neviens cits jēdziens nav tik ļoti novazāts un nonivelēts. Priekš daudziem vārda „mīlestība” patiesā nozīme ir neatgriezeniski nozaudēta. Rezultātā veidojas garlaicīgas ģimenes, kas, dzīvojot sociālā bišu stropa šūniņās, atražo sev līdzīgus. Garīguma iztrūkums neļauj aizsniegties līdz šai dievišķajai enerģijai, un, kad kaisle ir izplēnējusi, tās vietu ieņem pieradums, savstarpējās saistības un atkarība. Daudzi, nevarot to panest, dodas jaunas kaislības meklējumos.

Kā var to nepaskaidrot cilvēkam, kas ieiet dzīvē..! To, ka enerģētiskais impulss, kas liek mums aizķerties un alkt pēc kāda — tas ir tikai iespējamā mīlestības tauriņa kāpurs! Ka nepareizas attieksmes gadījumā šis kāpurs var nomirt kūniņā. Ka mīlestībai nav nepieciešama enerģētiskā atkarība. Ka mīlestība ir dvēseles stāvoklis, kurā cilvēki atrodas. Ka tas ir cits apziņas līmenis. Ka tā ir abpusēja brīvība no sociālās nosacītības važām.

Šī totālā mīta ietekmē uzrakstītas visas glancēto žurnālu muļķības par sievietes un vīrieša attiecībām. Šī totāla mīta sekas ir — iepazīšanās saitos kultivētais ekshibicionisms un prostitūcija; depresija masu epidēmijas mērogos; psihotropo preparātu tirgus; sektas un fanu pulciņi. Viss tas, kas iznīcina cilvēkā pašcieņu un personīgās vērtības apziņu. Rakstošais ekshibicionists Zigmunds Freids kā viens no psiholoģijas pamatlicējiem — tur pat zirgam jāsmejas!

4. Cilvēks ir „radības kronis” uz šīs planētas.

Cilvēks ir sarežģīta un ļoti komplicēta individualizēta sistēma. Viņš atšķiras no citām šīs planētas sugām ar to, ka spēj patstāvīgi pilnveidoties un evolucionēt. Iesākumā cilvēks tika iecerēts kā Dievu kalps — sakarnieks starp Zemi un Debesīm. Bet tamdēļ nevajag iedomāties, ka citu Zemes sugu apziņa nav spējīga mijiedarboties ar dievišķo plānu. Viņiem efektīvai mijiedarbībai ar vidi pietiek ar instinktiem, atšķirībā no cilvēka, kuram jāapvieno trīs „i” — instinkts, intelekts un intuīcija.

Intuīcija ir dievu dāvana, kas atšķir mūsu rasi no daudzām citām mūsu galaktikā pastāvošām progresējošām rasēm. Bet mēs to ignorējot cenšamies iet tehniskās evolūcijas ceļu. Šādam attīstības scenārijam pietiek ar instinktiem un intelektu. Šāds ceļš mūsu rasei nozīmē pakāpenisku degradāciju. Intuīcijas dāvana nozīmē, ka mēs pārvaldām „maģiju” — esam spējīgi apzināti sadarboties ar dievišķo plānu, ka mums dota iespēja modelēt savu nākotni un mēs esam atbildīgi par šīs planētas realitāti. Mēs varam to iznīcināt kopā ar sevi. Mēs varam atvērt intuīcijas durvis un, saprotot visu lietu kopsakarības un mijiedarbības likumus, veidot Jaunu pasauli.

Specializācija nokauj intuīciju

Visa materiālā pasaule no atomiem līdz galaktikām ir Dieva apziņas hologramma — universāla projekcija, kuras pati niecīgākā daļiņa nes sevī informāciju par visas Pasaules uzbūves kopumu. Viss tajā ir savstarpēji saistīts un vienots. Šo savstarpējo saišu izpratne arī ir zināšanas.

Nevar protams prasīt no oficiālās izglītības sistēmas, kas kalpo sistēmas vadītājiem, lai tā sniegtu saviem abiturientiem okulto (slēpto) lietu izpratni. Viņu interesēs ir štancēt skrūvītes sociālās nosacītības mehānismam.

Mūsdienu traģisms ir tajā apstāklī, ka skolas, kuras pozicionē sevi kā ezotērisko zinību avotus, darbojas tajos pašos savu laiku nodzīvojušās un satrunējušās izglītības sistēmas ietvaros. Apmācība tajās diemžēl neatver studentiem acis uz lietu kopumu, un jābūt vienkārši izcilām individuālās sintēzes spējām, lai skolas absolvents iemācītos darboties šajā realitātē kā mags — starpnieks starp Zemi un Debesīm, materiālo un abstrakto.

Ko nozīmē — astrologs, dziednieks, tarologs, numerologs, parapsihologs utt.? Vai tās ir skrūvītes maģiskās nosacītības mehānismā, kur tāpat kā sociālajā shēmā katram ir sava vieta? Varbūt kāds iedomājas, ka var kļūt par astrologu, neizprotot astronomijas principus? Ka numerologs operē ar cipariem un sociāli nosacītā romiešu kalendāra datumiem? Ka dziednieks ārstē ķermeni, bet parapsihologs — dvēseli? Ka taro ir vienkārši zīlnieču darba instruments? Okulto zināšanu kopums vispār nav vērtējams akadēmiskās izglītības sistēmas parametros. Tā ir alternatīva pasaules interpretācijas shēma. Skolnieks, ieejot šajā sistēmā, sāk virzīties no sarežģītā uz vienkāršo. Pirmās apziņas barjeras pārvarēšana arī ir studenta iniciācija „maģiskajā” realitātē. Pēc tās sākas apmācības ceļš. Viņš vairs nemācās abstraktās shēmas, bet apgūst saites, kas vieno abstrakto un materiālo pasauli. Tas ir līdzīgi tam, kā iegūst automobiļa vadītāja tiesības. No kājamgājēja šajā realitātē viņš izaug par braucēju. Viņš izprot, kā smalkās pasaules likumi darbojas uz sociālās nosacītības ielām. Viņš zina, ka ķermeņi ir universālas mašīnas, kuras cilvēku apziņa izmanto, lai funkcionētu un pārvietotos trīsdimensiju plānā. Viņš uzņemas atbildību par saviem vārdiem un lēmumiem. Viņš ir skolotājs saviem laikabiedriem.

Tieši šādus absolventus gatavo „Dienu Nesēji”. Dažādos laikos un kultūrās viņi tika dēvēti dažādos vārdos. Viņus sauca par toltekiem, krīviem, druīdiem, priesteriem, alķīmiķiem, gaišreģiem un, iespējams, daudzos citos, tagad jau aizmirstos vārdos. Viņu zināšanas nāk no tik dziļas senatnes, ka pamatskolā mācītā cilvēka vēstures skala iesniedzas tajā līdzīgi korķim vīna pudelē — ne tālāk par kakliņu. Dienu Glabātāju mantojumu savā laikā ir izmantojuši ne tikai maiju un acteku priesteri. Tā daļas ir atrodamas Lielvārdes jostā, seno ēģiptiešu un šumeru mitoloģijā, Pitagora, Eiklīda, Arhimēda un citu senatnes matemātiķu darbos. Daļu no zināšanām pielāgoja savām vajadzībām klejojošā čigānu tauta. Viduslaiku alķīmiķi, izmantojot šo zināšanu fragmentus, centās ietekmēt cilvēka evolūciju un tekošo vēstures gaitu. Iespējams, ka Vatikāna bibliotēkā aiz septiņām atslēgām vēl joprojām glabājas no alķīmiķu laikiem saglabājušies dokumenti. Bet ne jau tas ir svarīgi. Visos laikos zināšanu kodols tika nodots tālāk caur tiešo pieredzi, caur iniciāciju. Tagad šis kodols atrodas Latvijā — šajā zemē un šajā laikā.

* Ivo Puriņš ir “Maiju kalendāra ilggadējais priesteris, Baltu zīmju tulks, šamanis, Objektīvās Laika Asociācijas dibinātājs un dienas beigās vienkāršs vīrs, 2012. gada beigās saņēmis no Ixil Kiche maiju vecajiem misiju — stāstīt Vecās pasaules iedzīvotājiem par 5. Tolteku atklāsmi un izplatīt šīs zināšanas Latvijā un visā pasaulē. Ivo kā “Sauļu Salicējam” ir tiesības nodot šo zinību kodus saviem mācekļiem Latvijas teritorijā.” http://www.toltektime.com/

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!
Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment