Pasaules labākie epidemiologi: maskas nedarbojas

Dānija lepojas ar vienu no zemākajiem COVID-19 nāves gadījumiem pasaulē. Pēc Džona Hopkinsa universitātes datiem, sākot ar 4. augustu, dāņi ir cietuši 616 COVID-19 nāves gadījumus.

Tas ir mazāk nekā viena trešdaļa no dāņu skaita, kuri attiecīgajā gadā mirst no pneimonijas vai gripas. Neskatoties uz šiem panākumiem, Dānijas līderi ieņem piesardzīgu pozīciju. Iemesls ir tas, ka dāņi nenēsā sejas maskas, un vietējās varas iestādes lielākoties pat tās neiesaka. Tas pamudināja Berlingske, valsts vecāko laikrakstu, paziņot, ka dāņi sevi ir pozicionējuši “Trampa pusē”.

“Visa pasaule valkā sejas maskas, pat Donalds Tramps,” norādīja Berlingske. Acīmredzot tā neuzskatīja Dānijas veselības aizsardzības ierēdņi.

No kreisās: Professor Henning Bundgaard, Tamara van Ark, Anders Tegnell

Viņi atbildēja, norādot, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu tam, ka sejas maskas ir efektīvs veids, kā ierobežot elpceļu vīrusu izplatību.

Visas šīs valstis, kas iesaka sejas maskas, nav pieņēmušas lēmumus, pamatojoties uz jauniem pētījumiem,

sacīja Dānijas Rigshospitale galvenais ārsts Henning Bundgaard, vēsta Bloomberg News.

Dānija nav vienīgā valsts.

Neskatoties uz masku nēsāšanu visā pasaulē, dati rāda, ka 80–90 procenti cilvēku Somijā un Holandē apgalvo, ka, dodoties ārā, nekad nevalkā maskas, kas ir izteikts pretstats 80–90 procentiem cilvēku Spānijā un Itālijā, kuri saka, ka viņi “vienmēr” nēsā maskas, dodoties ārā.

Nīderlandes sabiedrības veselības aizsardzības ierēdņi nesen paskaidroja, kāpēc viņi neiesaka maskas.

No medicīniskā viedokļa nav pierādījumu par sejas masku nēsāšanas medicīnisko iedarbību, tāpēc mēs nolēmām neuzlikt to kā obligātu pienākumu,

sacīja medicīnas aprūpes ministre Tamara van Ark.

Citi, atkārtojot paziņojumus, kuri ir līdzīgi ASV galvenā ķirurga teiktajam marta sākuma, ka maskas varētu padarīt cilvēkus slimus un saasināt vīrusa izplatību.

Sejas maskas sabiedriskās vietās nav nepieciešamas, pamatojoties uz visiem pašreizējiem pierādījumiem,

sacīja Coen Berends, Nacionālā sabiedrības veselības un vides institūta pārstāvis, viņš pat atzīst, ka

no maskām nav ieguvumu, un tām var būt pat negatīva ietekme.

Zviedrijā, kur COVID-19 nāves gadījumu skaits ir palēninājies, sabiedrības veselības aizsardzības ierēdņi apgalvo, ka viņi neredz jēgu pieprasīt cilvēkiem valkāt maskas.

Tā kā mirušo skaits Zviedrijā ļoti ātri samazinās, mēs neredzam jēgu valkāt sejas masku Zviedrijā, pat ne sabiedriskajā transportā,

sacīja Anders Tegnell, Zviedrijas labākais infekciju slimību eksperts.

Masku vilksi?

Pasaules labākie imunologi un epidemiologi nevar izlemt, vai maskas palīdz samazināt COVID-19 izplatību. Pat Pasaules veselības organizācija nevar piedāvāt zinātnisku pamatojumu nēsāt maskas asimptomātiskos gadījumos.

CDC does not currently recommend the use of facemasks to help prevent novel #coronavirus. Take everyday preventive actions, like staying home when you are sick and washing hands with soap and water, to help slow the spread of respiratory illness. #COVID19 https://t.co/uArGZTJhXj pic.twitter.com/yzWTSgt2IV

— CDC (@CDCgov) February 27, 2020

…Un CDC, kuri nevar izlemt ko labāk rekomendēt…

Vidusmēra cilvēkam, tas ir mulsinoši un satraucoši. Tas ir arī mazliet biedējoši, ņemot vērā, ka mēs esam redzējuši, ka cilvēki tiek publiski nosodīti par to, ka viņi nenēsā masku pārtikas veikalā.

Opening day at Trader Joe’s in North Hollywood, Ca.

Karen is mad she was mask shamed… pic.twitter.com/pF3Zgj3w2E

— Rex Chapman?? (@RexChapman) June 27, 2020

Aptauja

Patiesība ir tāda, ka maskas ir kļuvušas par jauno sabiedrības problēmu, kas ir pēdējais kultūras kara posms. Masku pretinieki mēdz masku valkātājus uzskatīt par “lupatām” vai par “aitām”, kuri apzināti ignorē zinātni. Masku atbalstītāji, no otras puses, bieži redz cilvēkus, kuri atsakās valkāt maskas, kā draudu sabiedrībai.

Aptaujas liecina, ka amerikāņi maskas valkā rekordlielā apjomā, lai gan saglabājas politiska plaisa: 98 procenti demokrātu ziņo, ka maskas nēsā publiski, salīdzinot ar 66 procentiem republikāņu. (Šie skaitļi, bez šaubām, ir maskas kā obligātas prasības rezultāts pilsētās un štatos.)

Neatkarīgi no tā, vai esi par maskām vai pret maskām, patiesība ir tāda, ka sejas maskas ir kļuvušas neveselīgi politizētas.

Piemēram, pagājušajā mēnesī Minesotas Infekcijas slimību izpētes centra pētniekiem pārmeta, ka masku nēsāšanas prasība “nav pamatotas ar objektīviem datiem”. Centrs rakstu nedzēsa, bet tā vietā sniedza atbildi uz kritiķu izvirzītajiem iebildumiem.

Pirmkārt, nedariet kaitējumu

Hipokrāta zvērests aicina ārstus “vispirms nenodarīt ļaunu”. Sabiedrības veselības jomā pastāv līdzīgs princips: efektivitātes princips. Sabiedrības veselības aizsardzības ierēdņi saka, ka šī ideja skaidri norāda, ka sabiedrības veselības aizsardzības organizācijas ir atbildīgas par to, lai nekaitētu cilvēkiem kuri tika uzticēti viņu aizsardzībai.

Ja kāda kopiena ir pakļauta riskam, valdībai var būt pienākums iejaukties, ja vien šī iejaukšanās neradīs kaitējumu vai būs vismazāk kaitīgā alternatīva.

rakstīja Claire J. Horwell , Daremas Universitātes profesore un Kvinslendas Tehniskās universitātes Veselības likuma pētījumu Austrālijas centra līdzdirektore Fiona McDonald.

ievērojot šo principu jāatceras, ka valkājot masku pat dažas minūtes CO2 līmenis sasniedz veselībai kaitīgu devu.

Bieži cilvēki tiek piespiesti pakļauties valsts rīkojumam par obligātu masku nēsāšanu, kas galu galā varētu pat padarīt indivīdus vai visu sabiedrību slimu, uzskata pasaules vadošās sabiedrības veselības amatpersonas.

Tas nav tikai efektivitātes principa pārkāpums. Tas ir personas pamatbrīvības pārkāpums.

Masku aizstāvji grib darīt tikai labu, bet viņi ignorē pamata realitāti: cilvēki spontāni maina uzvedību pandēmijas laikā. Zinātniskie pierādījumi liecina, ka krasi mainījās amerikāņu darba vide un iepirkšanās paradumi, mainījās arī ceļošanas modeļi, pirms tika izdoti rīkojumi par lokdaunu.

Kā jau iepriekš atzīmēts, tam nevajadzētu būt pārsteigumam: cilvēki ir inteliģenti, instinktīvi un pašsaudzējoši, kuri parasti cenšas izvairīties no augsta riska. Veselais saprāts nav atcelts un cilvēki, protams, paši veic pašaizsardzības pasākumus, pastāvīgi analizējot apkārtējos riskus.

Tā vietā, lai piespiestu cilvēkus vilkt maskas, uzliekot naudas sodus vai pat cietumsodu, zinātniekiem un sabiedrības veselības aizsardzības ierēdņiem vajadzētu atgriezties pie savas svarīgākās lomas: piedāvāt neatkarīgu pētījumu rezultātus, lai cilvēki varētu paši brīvi pieņemt apzinātus lēmumus.

Skatīt Pasaules veselības organizācijas jaunākās pamatnostādnes par maskām un COVID-19 –