Pasaules mainītājs Dr. Rainers Filmihs par kovidu, vakcināciju, tiesu darbiem un politiku

2021. gada 26. martā / MaināmPasauli

Lai gan pandēmijas afēra ir izpletusies visur, Vāciju var uzskatīt par tādu kā epicentru, jo no turienes virologs Drostens visā pasaulē izplatīja PCR testu Covid infekcijas noteikšanai — ilūziju, kas līdz šim saturējusi kopā visu afēru. Turpat Vācijā jau veselu gadu nenogurstoši par patiesību cīnās advokāts Dr. Rainers Filmihs, visredzamākais jurists, kas runā skaļi un dara daudz. Viņa labie darbi, atziņas un ieteikumi ir pelnījuši arī Latvijas lasītāju ievērību.

Vācu-amerikāņu advokāta Dr. Rainera Filmiha (Reiner Füllmich) vārds arī Latvijā daudziem vairs nav svešs. MaināmPasauli pirmoreiz ar viņu iepazīstināja pērn decembrī, kad mūs sasniedza ziņa, ka Filmihs un viņa sapulcinātie advokāti un tiesneši ASV un Kanādā gatavo kolektīvas tiesvedības par inscenēto PCR pandēmiju un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notiek visā pasaulē.

MaināmPasauli painteresējās, kas Filmiham pēdējo nedēļu laikā bijis sakāms alternatīvo žurnālistu intervijās. Ko teikt ilggadīgajam advokātam, kas jau veselu gadu ir iedziļinājies viltus pandēmijas atmaskošanā, aizvien ir ļoti daudz. Pērn izveidotā Koronas izmeklēšanas komisija (Corona-Ausschuss), kurā viņš aktīvi darbojas kopā ar trim kolēģiem, reizi nedēļā notur translētas sēdes daudzu stundu garumā (ieraksti redzami https://corona-ausschuss.de), kuru laikā advokāti veic pārrunas ar zinošiem dažādu sfēru pārstāvjiem.

Cūku gripa pirms 12 gadiem bija kovidkrīzes priekšspēle

Kad Filmihu kovidkrīze pārsteidza viņa lauku sētā Kalifornijā, viņa vācu draugs, pieredzējušais ārsts Dr. Volfgangs Vodargs (Wolfgang Wodarg), viņam atgādināja, ka pirms 12 gadiem bija līdzīgs stāsts — cūku gripas lieta, kurā darbojās tie paši personāži, piemēram, Kristiāns Drostens un Nīls Fergusons. Jau toreiz viņi izteica prognozes par miljoniem nāves gadījumu, bet Vodargam, kas toreiz bija gan Bundestāga, gan Eiropas Padomes loceklis, izdevās panākt, ka pēdējā brīdī sadzirdēja otras puses speciālistu viedokli, proti, to, ka nekādas cūku gripas pandēmijas nav, ir tikai viegla gripa. Tobrīd steigā ieviesto vakcīnu dēļ visā pasaulē 1300 bērni ieguva smagu invaliditāti — narkolepsiju uz visu mūžu.

Saliekot šos faktus kopā ar alternatīvajiem viedokļiem, ko kovidkrīzes sākumā pauda speciālisti gan Vācijā (piem., profesors Bakdi), gan Kalifornijā (piem., Stenfordas universitātes eksperti, viņu vidū prof. Joannīdis), Filmiham bijis skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Viņš atgriezās Vācijā, sameklēja uzticamus kolēģus, un izveidoja Koronas izmeklēšanas komisiju. Līdz šim brīdim Komisija ir uzklausījusi vairāk nekā 100 zinātnieku, kas nepieder pie Vācijas valdības un meinstrīma ekskluzīvi atbalstītajiem Drostena un zinātņu akadēmijas “Leopoldina” sekotājiem.

Koronas izmeklēšanas komitejas darbības secinājumi

“Valdības ieviesto cilvēku brīvības aizliegumu sekas ir tik briesmīgas, ka tās nav iespējams aprakstīt, un varam to droši nosaukt par noziegumu pret cilvēci visā pasaulē,” saka Filmihs. Piemēram viņš uzsver, ka nedrīkst būt tā, ka cilvēkam jāmirst vientulībā. Pašnāvību skaits ir briesmīgi pieaudzis, par to ziņojot pat vilcienu konduktori. Bez tam — vardarbība mājās, savlaicīgi neārstēti vēža slimnieki.

Vēl turklāt ekonomiskais kaitējums. Vācijā vien bankrotēšot 500 000–800 000 uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū, “jo par lielajiem jau parūpējas”.

Filmiha un kolēģu pētījumi apliecina arī mums jau zināmo, ka galvenos plašsaziņas līdzekļus ir uzpirkuši farmācijas un tehnoloģiju koncerni, kas šobrīd gūst milzu peļņu, un ka tagad izplatītās potes pret Covid nav vis vakcīnas, bet gan ģenētiski eksperimenti.

Tās jau sen vairs nav “tikai maskas”. Obligātā vakcinācija pārkāpj sarkano līniju

Tāpat kā Latvijas, arī Vācijas valdība aizvien teikusi, ka nebūs obligāta vakcinācija, bet tagad jau dzirdam pretējas ziņas, pie apvāršņa manāma digitāla vakcīnu pase jeb “zaļā pase”. Filmihs domā, ka obligātā vakcinācija drīz būs, un “tā ir konstitūcijas pārkāpums desmitajā pakāpē; viens no Nirnbergas kodeksa stūrakmeņiem ir tāds, ka nevienu nedrīkst piespiest veikt medicīnisku iejaukšanos, ja viņš tai nepiekrīt.

Šī “vakcīna”, kas tāda nav, tiešām ir invazīva medicīniska iejaukšanās, un, ja cilvēks tai nepiekrīt, tad tās veikšana ir tīšs miesas bojājums, turklāt gana bieži ar izraisītu nāvi. Šāda cilvēka piekrišana savukārt ir tiesiska tikai tādā gadījumā, ja pacients ir pienācīgi informēts — pacientam ir jāizstāsta, ka pētījumi nav pabeigti, ka nav nekādu rezultātu par ilgtermiņa iedarbību, toties jau tagad ļoti labi redzams, ka sekas ir ievērojamas, mirušie no vakcīnām jau tagad divos mēnešos ir tik daudz kā visos iepriekšējos gados kopā, un būs vēl daudz vairāk.

Ja valdība šo noteikumu grib apiet, tad tā vairs nav mūsu valdība — tā strādā kaut kam, tikai ne šai tautai.

Tādā gadījumā ieslēdzas visi trauksmes signāli. Mums tas ir jāaizkavē, jo sarkanā līnija, kam daudzi ilgi ir piekrituši, sen ir pārkāpta. Sen ir redzams, ka tās nav “tikai maskas”, no lokdauna neviens mūs netaisās izvest; visticamāk tāpēc, ka tai pusei nav atkāpšanās ceļa, jo tad viņiem būs par visu jāatbild, un tāpēc viņi cenšas saglabāt kontroli pār mums.”

Daudzās valstīs sāpīgi izpaužas tas, ka valdības kursu palīdz ieturēt policija, ar ekstrēmu vardarbību demonstrācijās uzbrūkot pat veciem ļaudīm, jauniešiem un bērniem. Filmihs atklāj, ka no Berlīnes esot dzirdēts, ka policistus darbā tīšām pārslogojot, pārlieku nogurdinot un tad padarot agresīvus, liekot viņiem domāt, ka vainīgi pie tā, ka atkal jādodas operācijā, ir ‘nepaklausīgie demonstranti’. Policijā valdot liels spiediens un bailes. Reizēm operācijās mērķtiecīgi izsūtot policistus – izsitēju tipus. Tomēr Filmihs zina teikt, ka lielai daļai policijas ierēdņu esot liels kauns par notiekošo. Ir tādi, kas aizgājuši projām un darbojas sabiedriskā darbā, piemēram, apvienībā “Policija par atklātību”.

Filmihs ar kolēģiem tic, ka obligātā vakcinācija ir līnija, ko nepārkāps dažs labs valdības kursa sekotājs, kas līdz šim gājis līdzi. “Jo īpaši tagad, kad kaudzē kraujas ziņas par nāves gadījumiem un smagām blaknēm… Starp citu, arī no slimnīcām.

Esam saņēmuši ziņas, ka tagad slimnīcas vairs nevakcinē visu personālu uzreiz, bet tikai trešdaļu, jo ir zināms, ka citādi uz zilās lapas būs visa nodaļa.

Zinām, ka arī medicīnas personāla vidū ir cilvēki, kas līdz šim piedalījās, jo tas palīdzēja viņiem saglabāt darbu, bet tagad viņi atsakās, un labāk grib dzīvot bez darba nekā mirt vai kļūt par invalīdiem. Šo lēmumu tagad pieņem daudzi — pret vakcīnu, pret valdību, un tā, manuprāt, ir mūsu vislielākā cerība.”

Kādi tiesu darbi jau ir iekustināti

Filmihs un kolēģi ir iesnieguši divas prasības tiesā, vēl ducis sekošot tuvākajās nedēļās.

Kā jau iepriekš stāstījām, īpaši aktīvi vācu advokāti darbojas tieši PCR testu sakarā, jo, pierādot, ka šie testi faktiski nevar diagnosticēt infekciju, “sabrūk viss kāršu namiņš”.

“Pašlaik esam iesūdzējuši Drostenu, PCR testu veicinātāju, daudzu ierobežojumu ierosinātāju un Leopoldīnas dokumenta parakstītāju — tas faktiski bija valdības izspiešanas papīrs, kurā teikts — ja valdība neierosinās lokdaunu, tad tā neuzticas zinātnei! Drostens ir atbildīgs par nepareiza apgalvojuma izplatīšanu visā pasaulē, ka ar PCR testu var pierādīt infekciju, jo tas ir aplam. To mēs tiesā pierādīsim, pamatojoties uz PCR testa izgudrotāja Kerija Mallisa teikto, uz daudzu uzklausīto zinātnieku viedokli un uz pašas PVO nu jau grozīto viedokli. Nākamais vājprātīgais Drostena apgalvojums ir tas, ka cilvēks bez simptomiem var būt slims un bīstams, tā ka cilvēkiem citam no cita jābaidās. Par to Drostens atbildēs, jo politiķu konsultanti atbild tāpat kā visi citi konsultanti.

Iesūdzēšanu veiksim ne tikai Vācijā, jo neuzticamies tur valdošajam nestrukturētajam līdzsvaram tiesu varā, lai gan ir atsevišķi izcili cilvēki, kam būs izšķirīga loma. Izšķirīga loma aizvien ir labajiem cilvēkiem, nevis muļķiem, kuru sarakstītos mēslus vēlāk vienkārši izmetīs. Darīsim to kopā ar amerikāņiem, kanādiešiem, Roberta F. Kenedija jaunākā darba grupu, ar ko esam ļoti ciešā kontaktā. Kenedija advokāti Ņujorkā cer uz visai ticamu uzvaru svarīgā tiesas prāvā pret štata noteikumu, ka bērni skolā drīkst iet tikai pēc negatīva PCR testa.”

Kanādā savukārt tiesā iesniegta kolektīva prasība pret Bila un Melindas Geitsu fondu. To gan pirmās instances tiesa momentā atmetusi atpakaļ “ar pamatojumu, ka tā vienkārši nevarot būt, ka kāds apsūdz Bilu Geitsu, Apvienotās Karalistes karaļnamu un citus. Kolēģa Maikla Svinvuda darba rezultātā prasība jau ir iesniegta nākamās instances tiesā, un gatavo nākamo kolektīvo prasību par bērnu tiesību pārkāpšanu.

Esam pārliecināti, ka vinnēsim visas tiesu prāvas, jo faktiski visu vajadzīgo esam jau pierādījuši Koronas izmeklēšanas komisijā. Palīdzēs mūsu darbošanās starptautiskā līmenī.”

Sākumā grūti noticēt, ka valdība nestrādā tautai, bet gan ‘Davosas kliķes’ labā

Kurš to būtu domājis, ka valdība savai tautai varētu likt ievērot aizliegumus, kas pārkāpj viņu cilvēktiesības?! Pat Rainers Filmihs, tāpat kā daudzi citi, vēl pirms gada bija pārliecināts, ka vēlēšanās pilsoņi ievēlē valdību, kurai var uzticēties. Tagad viņš atzīst: “Šis domu gājiens ir galīgi aplams; nekas vairs neiet,

šī politika ir pie gala. Politiķi acīmredzot ir tikai runājošas marionetes cilvēkiem, kas stāv aizmugurē un rausta viņus aiz pavedieniem.”

Izpētes gaitā viņš ar kolēģiem esot uzzinājis – pat no galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem – faktus, kas būtu jāzina visiem. Tās pa lielākai daļai ir lietas, ko mūsu — alternatīvo plašsaziņas līdzekļu — auditorija jau zina. Filmihs min gan jēdzienu “pasaules veselība” (“Global health”), ap ko grozās visas runas par nepieciešamību tādām centralizētām privātām (!) organizācijām kā Pasaules veselības organizācijai (PVO) uzticēt “rūpes” par visas pasaules iedzīvotāju veselību, gan to, ka Vācijas valdošās politiskās partijas CDU kongresā 2019. gadā piedalījās personāži, kuru sakaram ar politiku būtu jābūt visai ierobežotam — Drostens, Tedross (Ņujorkā nu jau genocīdā apsūdzētais PVO vadītājs), Melindas Geitsas fonds u. c.

Deviņus mēnešus vēlāk acīmredzot kāds signāls tieši šiem pašiem cilvēkiem lika izsludināt pandēmiju. “Normālos apstākļos tādu nemaz nebūtu bijis iespējams izsludināt,” teic Filmihs, “jo apstākļi neatbilda pandēmijas definīcijai, tomēr 12 gadus iepriekš nevienam neizprotamu iemeslu PVO aiz slēgtām durvīm klusi nomainīja pandēmijas definīciju, un tagad pandēmiju var iztaisīt no katras gripas, no katras slimības, kas sastopama daudzās valstīs vienlaikus.”

Filmihs stāsta, ka ciešas saiknes starp pašiecelto koncernu vadību un politisko “eliti” pastāv jau vismaz 20 gadus, un pamatā viss norisinās caur Pasaules Ekonomikas forumu — Klausa Švāba brīvi izgudroto privāto apvienību, kurā ik gadu Šveices pilsētā Davosā sanāk kopā politiķi ar 1000 bagātāko uzņēmēju. “Šāda veida ‘incesta’ dēļ mums ir jājautā — kā labā šie politiķi strādā?? Katrā ziņā ne mūsu labā. Vai nu sev, vai arī tiem, kas stāv aiz viņiem un kas viņiem ir apsolījuši, piemēram, labus amatus.

Katrā ziņā tam, kas te notiek, nav nekāda sakara ar tautas labklājību, kur nu vēl veselību, bet gan tikai ar Davosas kliķes (kā mēs to saucam) interesēm.”

Šīs nedabiskās pakļautības dēļ politikā un valstu pārvaldē rodas ne mazums sakropļojumu. Filmihs, piemēram, stāsta, ka tiekot izdarīts spiediens uz Zviedriju un citām valstīm, kurām ‘pandēmijas’ laikā gājis gludi, lai tās arī beidzot saņemtu paredzēto triecienu. Gan Madagaskaras, gan Tanzānijas, gan arī Baltkrievijas prezidentam par piesliešanos Rietumvalstu kursam piedāvāti kukuļi, kas mērāmi desmitos miljonu eiro, — ar ļoti dažādu efektu.

Rainers Filmihs uzsver, ka pats arī sākumā neticējis tam, ka varētu būt iespējams radīt pasaules līmeņa organizāciju, kas organizētu šādas netīras lietas — advokāts to uzskatījis par domāšanas kļūdu. Tagad viņš saprot, ka tas ir iespējams, pateicoties kādam nolīgumam, “visticamāk, kaut kur Davosas foruma ietvaros”. Tas nekad nebūtu noticis, ja atsevišķās valdības būtu palikušas suverēnas. Filmihs ir pārliecināts, ka “tās nav suverēnas; ja apskatāmies atsevišķu valstu valdības, redzam, ka tur ir salīduši vislielākie muļķi — cilvēki bez izglītības, baņķieri par veselības ministriem u. tml., jo īpaši Eiropas Savienības līmenī. Pateicoties šīm saitēm,

svarīgos posteņos ir nekvalificēti cilvēki, jo tie ir gatavi karāties diedziņos un klausīt komandām.

Pat valdību vadītāju izteikumi taču ir vārds vārdā vienādi!” norāda Filmihs.

Problēmas kodols — visu sfēru pakļautība dažiem vadošiem personāžiem

Rainers Filmihs ir pārliecināts — visa šī afēra nebūtu iespējama, ja visi lielie koncerni nebūtu pakļauti tiem, kas vada ‘Great Reset’ jeb ‘viedo reindustrializāciju’, kā to latviski nosaukusi mūsu koloniālā administrācija. Ja Bils Geitss iegulda medijos, tad arī žurnālistika vairs nav īsta, tā ir vairs tikai ‘attieksmes žurnālistika’ – viena vienīga propagandas līnija, jo otras nav.

“Juristu vidū aizvien ir divi viedokļi. Jānoklausās abas puses un vēl citi liecinieki, lai varētu izveidot viedokli. Šeit tas nenotiek. Angela Merkele klausās tikai Drostenu, neko citu, un mediji seko šai valdības līnijai. Agrāk dažos jautājumos (kodolenerģija, imigrācija) bija divas, pat trīs nometnes, bet šeit pēkšņi ir tikai viena, un jebkādus pretargumentus automātiski ignorē un iznīcina no visa spēka. Neslavas cēlējus, kas ar to nodarbojas, tad gudri sauc par faktčekeriem.” Filmihs šajā kontekstā sirsnīgi iesaka noskatīties filmu ‘Social Dilemma’, tā daudz ko palīdzot saredzēt skaidrāk.

“Lielajām soctīklu platformām, kas ir pakļautas šai ietekmei, ir jāatņem visa vara. ASV, laikam jau 36 štatos, notiek pamatīgi centieni izjaukt šādus sociālos medijus. Pavisam iznīcināt tos laikam nevar, bet var viņus iedzīt atpakaļ viņu žurku bedrēs, un tas tiesām jāveic starptautiskā līmenī. Diemžēl tas viss prasa vairāk laika, nekā domāts.”

Iespējamību, ka Drostens & Co. tiks tiesāti un varbūt pat apcietināti, Filmihs vērtē kā 100 %.

“Visā pasaulē notiks tāds kā 2. Nirnbergas tribunāls, un viņi nevarēs tam izbēgt. Viņus arī neviens neatbalstīs. Jo, kad marionešu raustītāji atkāpsies savos ierakumos, tad marionetes paliks lietū stāvam. Nepasargātas.”

Filmihaprāt ‘Great Reset’ plāns ir “cilvēci nicinošs smagi garīgi traucētu indivīdu plāns, kuri uzskata, ka viņiem jākontrolē visa cilvēce. Dažiem transhumānistiem liekas, ka mums jākļūst par tādiem kā datoriem… Tas ir milzu vājprāts. Visu šo plānu uzskatu par vājprātīgu. Apskatiet Klausu Švābu, reizēm viņam tāds reptiļa kostīms mugurā… Absolūts ārprāts. Tie ir cilvēki, kam steidzami būtu nepieciešama psihiatriska palīdzība, bet kurus visticamāk vairs nav iespējams izārstēt.”

Ir pienācis pēdējais laiks runāt

“Tā ir programma, un mums – tautai – tā jāaptur, jo mēs esam vairākums. Tiem, kas līdz šim ticēja galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem, ir pienācis laiks atzīt, ka tos šobrīd vairs nevar izmantot, jo tajos ir tikai propaganda. Piemēram, mirušie no “vakcīnām”, — par tiem vai nu neziņo nemaz vai arī visu izskaistina. Pēc pieredzes darba ētikas komisijās es zinu, ka medikamentu izstrāde prasa gadus 8–10, jo īpaši vakcīnu izstrāde, un vakcīnu iedarbīguma pētījums ilgst vēl ilgāk, jo ir jāpārbauda ne tikai tās mantas iedarbīgums, bet vēl vairāk — kādas tai blaknes.”

Par BioNTech “vakcīnu” esot jau iepriekš saņemts kāda iesaistītā cilvēka brīdinājums, ka smagas blaknes gaidāmas 20 % gadījumu pēc pirmās devas un 80 % — pēc otrās devas. “Bet cilvēkiem to nestāsta; ne to, ka tā nav īsta vakcīna, ne to, ka šiem gēnu eksperimentu līdzekļiem vēl ir tikai ierobežota pielaide. No 31 vakcinētā kādā Berlīnes pansionātā pēc 3 nedēļām astoņi bija miruši, bet 11 vēl joprojām ir ļoti smagas blaknes ar nezināmu iznākumu. Kādā pansionātā pie Bodenzē — 13 mirušie, visi citi smagi slimi, tikai nevakcinētajiem iet labi. Tam, kurš domā, ka tā ir tikai sagadīšanās, manuprāt, ir problēma. Prokuratūra šeit iejauktos, ja tā būtu neatkarīga. Principā tas viss ir jāizmeklē; līdz šim tas nav noticis. Tāds skandāls, kad aizstāvība nenotiek, bet amatpersonas noskatās, kā mirst cilvēki — tas ir kaut kas nebijis.”

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

“Viss jau vēl nav izpētīts,” atzīst Filmihs. “Būs liela, plaša izmeklēšana — iespējams, ka būs starptautisks tribunāls, jo mēs neticam, ka nacionālās tiesas ir spējīgas ar to visu tikt galā. Pēc tā, ko zinām, runa ir tikai par varu, par tik lielu naudu, ko parasts pilsonis nemaz nav spējīgs aptvert, un par vēl citām ‘idiotijām’. Daudzi politiķi, iespējams, ir maldināti, valdība tos piespiedusi. Ir gan arī tādi izņēmumi kā Bavārijas federālās zemes ministru prezidents Markuss Zēders (Markus Söder), kura sieva nopelna milzu naudu ar iepirktajiem respiratoriem.

Vēl politiķiem ir iespēja sākt runāt, arī citu runājošo kļūst aizvien vairāk, bet, ja zinātāji spers vēl soli tālāk un apzināti piedalīsies nonāvēšanā, tad viņiem vairs nebūs izvēles, tad viņi visi nonāks uz apsūdzēto sola administratīvās vai krimināllietās par miesas bojājumu nodarīšanu, kuru rezultātā iestājusies nāve; vai vēl trakāk — ja ļauj cilvēkiem mirt, lai noslēptu krimināllietu, tad tā ir slepkavība.”

“Ir dzirdēts, ka ārstiem draud atņemt licenci, ja nerīkosies tā, kā valdība pieprasa. Ārstiem veic kratīšanu, atņem dokumentus, ja tie, piemēram, izraksta pārāk daudz attaisnojumu masku nevalkāšanai. Daudzi ārsti tur muti, neuzdrošinās paust savu viedokli, kaut arī viņi ir zvērējuši sargāt un glābt cilvēku dzīvības. Patologi, tiesu mediķi, apbedītāji… Runā, ka nākot pat piemaksas no nezināmiem avotiem, ja apbedītājs dienas beigās var apliecināt, ka viņam ir mirušie ar Covid; tas nekas, ka tos, piemēram, nobraucis autobuss. Vismaz dučiem ir šādu ziņojumu no cilvēkiem, kas strādā aprūpē un apbedīšanā, klīnikās; tieši izteikumi, kas visi pauž vienu un to pašu –

lielā mērogā tiek piemaksāts par viltus Covid diagnostiku, jo vajadzēja jau Drostenam piegādāt pozitīvo PCR testu skaitam attiecīgi daudz slimo un mirušo.

Tagad jau mēs zinām, ka tas gandrīz viss ir samelots.”

Filmihs piebilst, ka saprātīgi pandēmijas noliedzēji neapgalvo, ka slimības nav. “Lai kas tas kovids tāds būtu, — kā teicis prof. Joannīdis un pēc viņa arī PVO, tas apmēram atbilst gripai, un gripas gadījumā jau tiešām var būt smagas komplikācijas.

Tie, kas apgalvo, ka mēs visi būtu ‘kovidnoliedzēji’, tiem ar galvu viss nav kārtībā; lielāka jēga būtu apgalvojumam, ka pretējā krastā ir pamatlikuma noliedzēji.

Ne tikai politikā kukuļu dēļ cilvēki klausījuši pavēlēm, nemaz nemanot, ka viņiem jau sen pistole pie galvas pielikta. Marionešu raustītāji šos cilvēkus visus beigās pametīs zem tankiem. Tiesas priekšā viņi, visticamāk, ekonomiski neizdzīvos. Ir jārunā, turklāt ziņām ir jākļūst publiskām, tās vairs nedrīkst būt anonīmas, lai visi var beidzot ieraudzīt, cik ļaunu spēli spēlē. Vainīgajiem par to nāksies dārgi samaksāt; pie atbildības sauks tos, kam ir jāatbild.”

Filmiha atbalstītā pieeja — sūdzēt tiesā un panākt juridiskas sekas afēras līdzdalībniekiem

Fakts nu ir tāds, ka valdība prettiesiskos pasākumus ievieš, un pilsoņiem var būt pret tiem jāvēršas — pat tiesas ceļā, nemaz nezinot, vai pats tiesnesis būs neatkarīgs no sistēmas, kas prettiesiskos noteikumus uzspiedusi, jo vācu tiesu sistēma kopumā esot neuzticama un pārāk pieslējusies politikai. Vācijā esot pietiekami daudz tiesnešu, kas vairs nekalpo tiesiskai valstij, bet sargā kaut ko citu. Vēl turklāt “diemžēl pagaidām bieži traucē tiesnešu dilemma, ka viņiem, lemjot pret valsts noteiktajiem pasākumiem, ko tā izdevusi bez nekāda faktiska pamatojuma, iznāk pretoties pašiem saviem darba devējiem.”

Tomēr Rainers Filmihs uzskata, ka tiesu vara ir demokrātijas pēdējais enkurs.

“Ja industrija – tehnoloģiju, bet arī finanšu kompānijas — domā, ka stāv virs likuma, — ko viņi acīmredzot domā —, un tad otrajā līmenī politika ir lobēta un neko nedara, tad paliek tikai tieslietas. Politika ir lielo koncernu ietekmē un lielā mērā rīcībnespējīga. Arī tiesu vara gan nav tik neatkarīga, kā varētu šķist, jo aizvien jābaidās, ka lietā pirkstus iebāzusi Merkele vai kāds cits un neļaus izmeklēt. Administratīvās tiesas var aizmirst, jo mūsuprāt to nosaukums jau parāda, ka tās ‘dara to, ko no tām grib administrācija’. Paliek civiltiesas, un ar tām kaut ko varam iesākt.

Pāri visam mums jāgādā par to, lai tiktu ievērots pamatlikums. [Vācijas konstitūcijas] 20. pants ārkārtas situācijas laikā nav spēkā, bet šis pants paredzēts tam, lai pilsoņi varētu paši aizsargāties, tostarp arī pret naidīgu valsti — tādu valsti, kas par viņiem nerūpējas. Un tieši tāda situācija mums tagad ir – valstsvīri rūpējas tikai par sevi (ar izņēmumiem) un izmanto viņiem uzticēto varu, lai gūtu privātu labumu.”

Par laimi, ne visa vācu tiesu sistēma esot korumpēta. “Ir vairāki desmiti advokātu un tiesnešu, ko nav pārņēmusi panika un kas nebļauj visam līdzi. Mēs gan tagad nedrīkstam katra administratīvā soda dēļ uzsākt tiesas procesu. Taču mēs aicinām cilvēkus neklausīt muļķīgiem aizliegumiem un ļaut sev izrakstīt administratīvos protokolus, jo mēs gribam, lai valsts pēc tam pierāda, ka tās muļķības (pārāk maigi teikts par nāvīgo vājprātu) ir pamatotas.”

Uzņēmējiem Filmihs iesaka ar kompetentu advokātu palīdzību iesniegt pēc iespējas vairāk prasību pret PCR testiem, vislabāk zaudējumu atlīdzības prasības, jo uz PCR testiem balstītie lokdauni kaitē ikvienam. “Tas vairo spiedienu! To vajag darīt uzņēmējiem, turklāt publiski, tad ir vislielākais efekts.” Nevajagot cerēt, ka valsts, kas uzņēmējus šajā situācijā ievedusi, viņiem kaut ko palīdzēs.

Filmihs arī pats neesot tāds tips, kas sēž zem galda un raud, un arguments, ka apsūdzību rakstīšanai varētu nebūt nekādas jēgas, Filmihu izbrīna. “Protams,” viņš piebilst, “nav nekādas nozīmes šturmēt Vācijas administratīvās tiesas, kas vēl nekad nav funkcionējušas, jo tās vienkārši nav neatkarīgas. Bet vēl jau ir civiltiesas! Tur jau gan arī visi nedomā līdzīgi, tomēr šīs tiesas aizvien sāk kustēsies tad, kad nāk attiecīgi signāli no ārzemēm. Protams, ka te daudz kas jāmaina – visa tiesu sistēma, visa sistēma kopumā jānoliek uz pilnīgi citiem pamatiem. Pagaidām, kamēr tik tālu neesam tikuši, pietiek ar to, ka sadarbībā ar labiem tiesnešiem atsevišķos gadījumos gūstam labus panākumus (piemēram, Veimāras gadījumā) un šos panākumus — pierādījumu apkopošanas rezultātus — izmantojam tālāk, piemēram, ASV vai Kanādā.

Spiediens, kas rodas no tā, ka kolektīvās prasības ārzemēs sāk rēgoties kā Damokla zobens, galu galā izraisa to, ka arī uz vietas lietas vismaz virzās pareizajā virzienā. Līdz šim tā vienmēr ir bijis.”

Cilvēkiem pēc iespējas vajag saglabāt savu pašcieņu un censties nepakļauties nepamatotām prasībām, drīzāk radot situāciju, kad valstij jāpamato un jāpierāda savi uzstādījumi. Piemēram, Koronas izmeklēšanas komiteja savā mājaslapā publicējusi veidlapu vecākiem, ko iesniegt skolā, pretojoties kaitnieciskajai prasībai bērniem mācību laikā valkāt maskas. Katrā ziņā Vācijas advokāti iesaka cilvēkiem aktīvi darboties un iesūdzēt šādu rīkojumu izdevējus kaut vai nolūkā saņemt sāpju naudu. To darot, esot svarīgi apsūdzēt konkrētu, vārdā nosauktu amatpersonu, lai tā nevarētu paslēpties aiz savas iestādes muguras un pēcāk izvairīties no atbildības.

Tālākās izredzes un rīcības virzieni

Jautāts, vai viņš ticot, ka mums jebkad atkal būs demokrātiski brīva un taisnīga sistēma, Filmihs atbild: “Jā. Ja tā nebūs, tad mēs visi kaut kādā veidā būsim tik paverdzināti un kontrolēti, ka vairs nevaldīsim paši pār savām domām.

Mums jāuzvar, mēs uzvarēsim, un tad mums būs īsta, nevis šķietama demokrātija.”

Advokāts ir ļoti optimistisks attiecībā uz pozitīvu iznākumu šajā cīņā par cilvēciskumu. “Ja 10 % cilvēku manīs, kas notiek, ar to pietiks, lai pagrieztu notikumu gaitu.” Citi apgalvojot, ka pietikšot ar 3,5 %, bet Filmihs smej, ka viņam neesot skaidrs, kur ņemts tik precīzs skaitlis. Filmihs aicina iedomāties — tikai dažiem desmitiem vai simtiem pasaules iedzīvotāju ir izdevies maldināt atlikušos 99,9 %. “Marionetes neskaitās; tās tāpat pametīs zem tankiem.”

Tāpēc viņš un viņa kolēģi tic, ka

salīdzinoši nelielā, bet labi sagatavojusies atmodušos cilvēku grupa gūs uzvaru, “jo mēs esam labākie — un to es saku bez augstprātības. Ja sarunāsieties ar cilvēkiem, kas ir mūsu pusē, tad sajutīsiet — te sava loma ir cilvēciskumam, autentiskumam, nevis bagātībai, un te neviens neizliekas,

bet otrai pusei ir tikai runājošas lelles.

Ar tiem cilvēkiem neko nevar iesākt.”

2021. gada tālākie notikumi lielā mērā būšot atkarīgi no tautas. “Mēs – tauta – esam tie, kas lemj. Tajā brīdī, kad TAUTA pateiks — MĒS esam tauta, MĒS vairs neļaujam ar sevi tā rīkoties, tad visi tie, kas iepriekš pārdevušies valdības kursam, tiks publiski saukti pie atbildības.”

Pozitīvs piemērs ir 20. martā veiksmīgi notikušās demonstrācijas Vācijā, piemēram, Kaselē. Filmihs ir apmierināts: “Lūk, tā ir demokrātija. Miermīlīgi cilvēki sanāk un apliecina, cik nepieņemams viņiem ir tas, ko ar viņu tiesībām dara valdība. To nevar neredzēt un nedzirdēt, un iespējams, ka to vairs nevar sabojāt arī meinstrīma mediji. Valsts tagad ir aicināta parādīt, vai pamatlikums tai vēl ir svarīgs, vai arī tiesiskums un demokrātija tai jau vienaldzīga, būdama šķērslis visam tam, kas stāv aiz tehnoloģiju un farmācijas koncernu interesēm.”

Sava loma būs arī jaunām partijām

Sasparojusies alternatīvā kustība Vācijā ir nodibinājusi jaunu partiju — Vācijas Tiešās demokrātijas partiju “dieBasis” (Basisdemokratische Partei Deutschland), kuras izveidē iesaistījies arī Rainers Filmihs. Viņš uzsver, ka partijas mērķis esot iekustināt to, lai politika atkal “notiktu no apakšas uz augšu, nevis kā tagad – no tāliem nostūriem [mūs vada] ES, PVO vai kas cits, vai pasaules pārvaldītāji.

Tiešās demokrātijas partijas “dieBasis” princips ir ‘atpakaļ pie saknēm’, lai pilsoņiem tiešām būtu iespēja kaut ko ietekmēt, nevis viņi tikai saņemtu pavēles. Tas ir pats svarīgākais. Vismaz tikpat svarīgi ir tas, ka viņi šajā brīdī pārstāv tematu, kas arī mums ir aktuāls:

1) Nekavējoties pārtraukt aizliegumus,
2) iesākt publisku zinātnisku diskusiju, lai sadzirdētu otru pusi, un
3) saukt atbildīgos pie atbildības, gan administratīvi, gan krimināli. 

Citādi sabiedrībā pamatoti radīsies iespaids, ka mazos noķer un lielie rikšo tālāk. Tieši šādi rīkojoties, principā jau pirms 12 gadiem šobrīd valdošā politiskā ‘elite’ zaudēja savu ticamību. Tagad būs citādi.”

Nesenajās Bādenes-Virtembergas Landtāga vēlēšanās jaunā partija jau savākusi 1 % balsu, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā to, ka partija vēl ir pilnīgi jauna un nepazīstama. Filmihs uzskata, ka no vecajām partijām gan neko vairs nevarot sagaidīt. “Viss Bundestāgs – vai valdība vai opozīcija – ir tādā kā komā, visi tikai klausa pavēlēm, un nekādas dzīvības dzirkstis te vairs nav sagaidāmas”.

Par sevi jaunās partijas kontekstā Filmihs saka, ka viņš labprāt “iekustinātu šo kuģi, lai citi pēc tam to vada. Taču, ja nepieciešams, es parūpēšos par to, lai kuģis patiešām aizpeld tur, kur vajag; vienalga, kādā postenī.”

Dr. Filmiha svarīgākā ziņa cilvēkiem: “Nekad nepadoties. Aizvien ticēt labajam, tam, ka uzvarēs cilvēciskums, un ievākt daudz informācijas par aktuāli notiekošo, jo tad vairojas optimisms.”

Uz intervētāja jautājumu, vai cilvēkiem būtu vērts emigrēt uz kādu afēras neskartu nostūri, Filmihs atbild, ka vēl jau gan esot kādas miera ostas pasaulē, jebšu visu pasauli cenšas pakļaut. “Taču vai tas ir tas, ko mēs gribam — dzīvot oāzē, kam visapkārt valda fašistisks režīms..?”

L. Tjuniņa

Avoti:

https://odysee.com/@menthur:1/interviews_episode_0012_drreinerfuellmich_fullinterview:b?fbclid=IwAR3FTIkgKhcjlbzKn3WLRj_F10b3qUO9ei6-6nHphJOw9hVqfExzYwWUXgw

https://odysee.com/@menthur:1/%F0%9F%94%B4neues-von-dr.-reiner-f%C3%BCllmich:9

Titulbildes avots

Share With:
Rate This Article
Comments
  • Pozitīvs piemērs ; Nost apportoīdu.

    marts 29, 2021
  • Услуги таможенной компании

    aprīlis 1, 2021

Leave A Comment