Trending News

Pedofīlu praids – kā strādā Overtona logs

Kad pasaulē pēdējos gados strauji uzplauka tā saucamā praida kultūra un tie sāka notikt arī pie mums, daudzi teica, ka nākamais būs pedofīlu praids. Jo arī tiem taču ir tiesības un arī tos apbižo nekrietnie homofobi. Kā redzam, Overtona logs strādā nevainojami un tieši tā arī notiek.

Kāda Beļģijas dzejniece vārdā Delphine Lecompte, kura atrodas Bruges pilsētas algoto ‘kultūras darbinieku’  sarakstā, uzrakstījusi vēstuli, kurā nosoda Beļģijas žurnālistu veikto izmeklēšanu kāda aktiera lietā, kuru apsūdz tieši par seksuālu bērnu izmantošanu. Tajā viņa apraksta pedofīlus kā marginalizētu, ievainojamu grupu, kuru gadiem ilgi terorizē un attiecās kā pret mēsliem moralizējošā sabiedrība. Apmēram tā – turklāt šai gadījumā viņu no darba neviens neatlaida, lai arī pilsētas padome paziņoja, ka nepiekrīt Delfīnes paziņojumam, tomēr viņai esot tiesības uz vārda brīvību. Varat iedomāties ko tādu, kad tiek kritizēta pastāvošā vara vai praids?

Minētā dzejniece turpina ar to, ka lielākā daļa pedofīlu nemaz neiesaistās attiecīgos aktos un ka katrs cilvēks reizēm jūt tieksmi pēc nevainības un jaunības. Ir ļoti bīstami demonizēt un apklusināt pedofīlus –  raksta Lecompte. Jo tādā veidā pedofīls ir spiests nonākt nelegāla statusa pozīcijā un perversā kriminālā pasaulē. Ja jūs uz kādu visu laiku kliedzat, ka viņš ir slikts un riebīgs, jūs dabūjat tieši to, no kā gribat izvairīties – pedoseksuālas tieksmes un bērnu porno. Šī vēstule iezīmē to, kas arī bija paredzams – pamazām sākas runas par to, ka arī mazus bērnus izmantot nemaz nav tik slikti un arī pedofīliem vajadzētu praidu. Pagaidām gan tas izpelnījās pamatīgu sašutumu no daudziem, ieskaitot labējo partiju Vlaams Belang, kuras politiķis Stefaan Sintobin sauc pēc nekavējošas atlaišanas no darba. Tomēr Bruges pilsētas mērs Dirks de Fauw nesteidzas – jā, viņš atzīst, ka nepiekrīt teiktajam, norobežojas no tā, bet pilsēta paliek pie vārda brīvības un ‘mākslinieciskas izteiksmes’ Līdz ar to, pirmais pedofīlu gājiens faktiski ir izdevies. Tālāk sekoja vēl viena vēstule no šīs dzejnieces, kurā viņa turpina sēt skumjas par pedofīlu nožēlojamo dzīvi, kas esot gatavās mocības – lielākā daļa no tiem ir absolūti nekaitīgi. Viņi ir pelnījuši žēlastību, maigumu un sapratni. Kā arī profesionālu palīdzību.

Tiesa gan, pēdējā laikā šis nav pirmais tāda veida mēģinājums normalizēt pedofīlus.  Vēl 2015. gadā ASV diezgan populārais žurnāls Salon publicēja kāda pedofīla Todd Nickerson vairākas esejas un atzīšanos par to, ka viņam seksuāli pievilcīgs šķiet 5 gadīgs bērns. Pēc vairākiem gadiem šie raksti tomēr tika izdzēsti, bet interneta arhīvos tos var atrast – tie saucas “Esmu pedofīls, bet ne monstrs”  un “Esmu pedofīls, bet monstri esat jūs”

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Doma ir tajā, ka vajag nodalīt tos pedofīlus, kam vienkārši ir tieksme uz bērniem no tiem, kuri tos reāli izmanto seksuālo vajadzību apmierināšanai. Jo nu patiešām tā tas esot, ka šīs kategorijas nav liekamas vienā maisā. Bet to, kas patiesībā notiek valdību un karaļnamu tumšajos kambaros, kur katru gadu paliek 8 miljoni bērnu un cik no katoļu baznīcas pedofīliem jebkad ir atklāti, varam tikai minēt. Bet varbūt, ka tas drīz nāks gaismā.

Ko darīt ar pedofīliem?

A. Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
Comments
  • Ak kungs kur briesmīga vecene, man tagad murgi rādīsies. Es vēl iegūglēju viņas fizionomiju, tur bija daudz briesmīgu bilžu. 100 reižu briesmīgāka par tūnbergu.

    augusts 19, 2021

Leave A Comment