Prezervatīvu un šampūnu ražotāja vakcīna?

Šobrīd parādījusies vēl viena FDA steidzamības kārtā apstiprinātā vakcīna un šajā tirgū parādījusies arī Johnsons&Johnsons kompānija. Tai nav līdzšinējas pieredzes vakcīnu ražošanā un šis ir tās pirmais eksperiments. Jau atkal uz mums.

Kppš saviem pirmsākumiem 1880tajos, kad tā sāka ražot bērnu pulverus, šampūnus un kokvilnas apsējus, J&J ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem starptautiskajiem koncerniem pasaulē. 1959.gadā tā ienāca arī Farmas kartelī, kad tās sekmīgais produkts Tailenols tika apstiprināts kā bezrecepšu medikaments. Tam drīz sekoja citi medikamentu zīmoli, kā Neutrogena, DePuy, Centocor un citi.

Šodien populārākie ir Listerine, Rogaine, Neosporin un Desitin – pēdējais domāts, lai ārstētu pamperu radīto drudzi. Bet tagad kompānija izdomājusi, ka var ražot arī vakcīnas – atšķirība no pārējām šobrīd izmantotajām ir tajā, ka šeit ir tikai viena doza –kamēr dažādi speciālisti diskutē par tās efektivitāti, vakcīnu centri jau sāk to izmantot savās praksēs. Bet kā ir iespējams tas, ka vakcīnas pret kovid var štancēt katrs, kam vien tas ienāk prātā, pat bez iepriekšējas pieredzes vakcīnu izstrādē?

2019.gada ziņojums parāda, ka J&J reputācija pēdējos gados ir dramatiski kritusi – no 58 lielajām Farmas kompānijām tā nokritusies no 9 līdz 57 vietai. Tātad godpilnā priekšpēdējā vieta. Tam par iemeslu ir tas, ka pēdējos 30 gadus kompānijas darbība skaidri parāda tās patieso, agresīvo dabu. Tai piespriesti miljardi dolāru soda naudās par dažādām kriminālām aktivitātēm. Tieši tāpat, kā tās konkurenti Glaxo, Merck un Pfizer, arī šī kompānija izmanto tās pašas metodes savā darbībā.

Kamēr ‘oficiālie’ mediji slavina J&J par tās sasniegumu un kārtējās vakcīnas apstiprināšanu FDA, Brazīlijā uzsākta izmeklēšana par kompānijas iespējamiem koruptīviem darījumiem. Tā ir daļa no FIB izmeklēšanas par kukuļdošanu, kur iesaistītas arī Siemens, General Electric un Philips – visi viņi izveidojuši nelegālu karteli, maksājot Brazīlijas amatpersonām, lai nodrošinātu nepieciešamos kontraktus valsts veselības programmās.

Apsūdzības izvirzītas arī par mākslīgu inflāciju, palielinot cenas līdz pat 800% virs tirgus cenas, lai nosegtu šo kukuļu izmaksas. Vārdu sakot, shēmo visi pa nopietnam. Arī J&J tā nav pirmā reize. 2011.gadā to sodīja par grieķu ārstu apmaksāšanu, lai tie reklamētu kompānijas produktus – par to pienācās 70 miljonu dolāru soda nauda. Gadu pirms tam viens no apakšzīmola DePuy pārstāvjiem dabūja gadu cietumā par līdzīgām darbībām – arī viņš kukuļoja grieķu ārstus.

2013.gadā bija 2.5 miljardi soda naudas kompensācijās par locītavu implantu radītiem bojājumiem, kam sekoja vēl 1 miljards par to pašu 2016.gadā.

Bet sodu un pārkāpumu vēsturē ir vēl senāka – 1995.gadā 7.5 miljoni par dokumentu slēpšanu, 1996.gadā publiski neatklāta soda nauda par prezervatīvu reklāmu, kur apgalvots, ka tie pasargā no HIV un STS.

2000.gadā vēl viens apakšzīmols Lifescan tika sodīts ar 105 miljoniem dolāru par bojātu glikozes līmeņa mērītāju tirgošanu, par ko nebija informēta FDA. 2001.gadā 860 miljoni dolāru sods par klientu maldināšanu acu lēcu sakarā, sakot, ka tās ir jāmaina katru dienu, lai gan tas ir tas pats produkts, kuru var lietot 2 nedēļas.

2010.gadā 81 miljons par epilepsijas zāļu Topamax izmantošanu neparedzētiem simptomiem.

2013.gadā kārtējais treknais kumoss – 2.2 miljardi soda naudas par autisma preparāta Risperdal izmantošanu tam neparedzētiem mērķiem. Tam bija intensīva marketinga kampaņa tieši uz bērniem, bet tas izraisīja dažādus blakus efektus. Par to lietas ierosināja veseli 45 ASV štati. Un te notiek prātam grūti aptveramas lietas – 2019.gadā kompānijai tika piespriesti 8 miljardi dolāru soda naudas par to, ka šis medikaments izraisa sievišķo krūšu augšanu jauniem vīriešiem. Vēl 775 miljoni piespriesti par asinis šķidrinošā preparāta Xarelto izraisītu iekšēju asiņošanu tā lietotājiem.

Tas nebūt nav viss saraksts. Šobrīd  kompānija izrādās iesaistīta arī nāvējošās opioīdu krīzes izraisīšana. Arī te tiesu spriedumi un uzliktie sodi mērāmi simtos miljonu dolāru. Turklāt šī sistēma ir tik ārprātīga, ka Oklahomas štata piespriestie 465 miljoni dolāru tika uztverti kā atvieglojums, jo kompānija bija paredzējusi vairākus miljardus soda naudas – ar šo viņi uzskata, ka tikuši cauri pavisam lēti. Tādas tur grozās summas un tas viņiem ir tīrais sīkums, vairāki simti miljonu dolāru soda naudas katru gadu šīm kompānijām ir tikai neliela ailīte izdevumos.

Protams, tagad var uzdot jautājumu – kā tad šī 140 gadus vecā kompānija, kas nekad nav izveidojusi nevienu vakcīnu, tagad izrādās ‘pasaules glābēju’ sarakstā? Tai līdz šim nav bijis nekāds sakars ar vakcīnu industriju – neviena no 53 CDC licencētām vakcīnām nepieder J&J. Šo savu pirmo vakcīnu viņi uztaisīja sadarbībā ar Merck – turklāt pēdējā atteicās no vakcīnas ražošanas pret kovid, sakot, ka tas nav to vērts un labāk ir izslimot. Bet to saka Merck  ar 125 gadu pieredzi šajā sfērā– viņu kontā ir 7 izveidotas vakcīnas, kamēr J&J nav nevienas.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Pavisam dīvaini tas viss. Bet varbūt arī nekā dīvaina tur nav – tirgus analītiķis Ronny Gal paredz, ka šogad kovid vakcīnu tirgus sasniegs 40 miljardus dolāru. Bet tas noteikti būs vēl lielāks, jo tikai Pfizer un Moderna paredz savu daļu 32 miljardu kopsummā, bet pasaulē izstrādes dažādās stadijās atrodas vēl vairāk kā 200 vakcīnas.

Pie tāda pīrāga grib tikt ikviens – par cilvēku veselību šajos eksperimentos kāds domā vismazāk. Tai skaitā arī šampūnu, biksīšu ieliktnīšu un prezervatīvu ražotāji bez pieredzes vakcīnu ražošanā var uzradīt vakcīnu dažos mēnešos par spīti tam, ka pieredzes bagātākas kompānijas līdz šim tādam darbam veltīja daudzus gadus.

Bet šis taču ir brīnumu laiks un liela nauda nekaitē nevienam. Jautājums tikai, uz kā rēķina tas viss notiek.

A.Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment