Trending News

Reseta analītika I daļa. Kā izspēlēsies Latvijas scenārijs?

Nesen savu vērējumu telekanālām Diena TV ( День ТВ) par notiekošo 2020.gadā, šobrīd un tālākā nākotnē deva arī Krievijā plaši pazīstamais akadēmiķis un Analītikas skolas vadītājs Andrejs Fursovs. Viņam piemītošā prasme stāstīt un izskaidrot notiekošo saistībā ar vēsturisko, politisko un ekonomisko kontekstu ir ļoti interesanta analītika un šeit ir konspekts par kovida afēru, kādu to redz Fursovs. Materiāls būs vairākās daļās.

Manuprāt, galvenais makro notikums pagājušā gadā bija pasaules elites virsotnes straujā aktivizācija, lai ieviestu postkapitālistisko kārtību. Tas bija mērķis, bet uzdevums ir globāla īpašuma pārdale, savukārt līdzeklis tam ir korona histērija. 2020.gads patiesi bija gan likstu, gan cerību gads. Valdošā kasta centās pārrakstīt vēsturi, nonullēt to. Bieži runā, ka 2020.gadā galvenais bija kovids – tas ir taisnība tikai formāli, bet tas ir tikai uzdevumu risināšanas instruments. Bet uzdevums ir globāla īpašuma un kapitāla pārdalīšana, ekspropriācija. Tā visa nolūks ir izveidot postkapitālisma sabiedrību, kam pēc idejas arhitektu domām, jākļūst vēl ekspluatējošākam, daudz cietsirdīgākam, necilvēcīgākam jeb trans-cilvēciskam. Turklāt šī kārtība rodas it kā pārvarot krīzi un vēlīnā kapitālisma bankrotu un vienīgais atrisinājums pārejā uz jauno kārtību ir nevis ekonomiskā īpašuma pārdale, bet milzīgu masu ekspropriācija ar izeju aiz ierastā kapitālisma robežām.

Pēc būtības, kā globāla revolūcija?

Tā ir makro- sociālā revolūcija. Ikvienas jaunas, pat ekspluatatoru  kārtības rašanās, tā ir makro-sociāla revolūcija. Visas šādas revolūcijas vēsturē, arī sociālistiskā revolūcija Krievijā, vienmēr tika veiktas uz pamat masas rēķina. Cita lieta, ka Krievijā šī revolūcija tika veikta šo masu dēļ un pateicoties tai, kopumā valsts uzvarēja Tēvijas karu un tika modernizēta.

Vai šī brīža revolūcija arī strādā vispārējās sabiedrības masas interesēs?

Process, ko mēs redzam tagad un ko aprakstījs Klauss Švābs savās grāmatās, tā ir kombinācija starp ārpus ekonomisko un stingru sociālo kontroli un atlikušo mazo un vidējo īpašumu ekspropriāciju. Sociālās revolūcijas vienmēr nozīmē pastiprinātu stingrību, zem vienlīdzības un cīņas par brīvību izkārtnes. Otra lieta – plašu ļaužu masu ekspropriācija, maskējoties ar cīņu pret nevienlīdzību – to mēs redzējām pie mums perestreoikas un vēlāko gadu laikā – vēl ir patēriņa samazināšana apakšējam iedzīvotāju slānim, jo samazinās resursi.

Tātad šī revolūcija trāpīs pa apakšējiem slāņiem?

Makro-sociālā revolūcija, tā ir nākotnes atņemšana ļoti plašiem sabiedrības segmentiem, bet ne tikai zemākajiem/nabadzīgākajiem. Nolidos arī daļa augstākā slāņa, tai skaitā BRIKS valstīs, Krievijā un Brazīlijā. Tokijā jau 2013.gadā notika Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas tikšanās un tur toreizējā SVF prezidente Lagarde paziņoja, ka nepieciešams uzstādīt ekspropriācijas jautājumu attiecībā uz tā saukto jauno kapitālu –uz tiem, kuri iedzīvojušies ar naftas tirdzniecību, dažādiem ierēdņiem, oligarhiem un viņu apkalpojošo personālu. Vai viņiem iespējams kaut kā izglābties no atkulakošanas? Ja viņi vēlas saglabāties, tad viņiem ir jāapvienojas ar tautu. Tas ir Spartas variants –jāatmet savas patēriņa prasības un iet kopā ar vienkāršo tautu. Tas viņiem ir vienīgais veids, kā izglābties no sagatavotajām vēsturiskajām lamatām.

Šajā pirmajā daļā tiek ieskicētas notiekošā tendences un, ja pirms gada šāda analītika skaitījās sazvērestības teorija, tad šobrīd mēs konkrētos procesus varam novērot atklāti visā pasaulē. Tai skaitā arī mūsu mazajā valstiņā, kur notiek viss tas pats. Kapitāla pārsūknēšana, vietējā oligarhāta atstādināšana – tāpēc tiek likvidēts ar naftas tranzītu saistītais ostu bizness,  cietumā ielikts Lembergs un arī pārējie tā sauktie oligarhi jūt tuvojamies to pašu un pēc apsūdzībām digitālajā TV lietā izmisīgi cenšas nonākt pie varas. Īpašuma ekspropriācija – tieši tas taču notiek gan attiecībā uz mazo biznesu, vienkārši to izputinot vīrusa afēras aizsegā, gan arī konfiscējot mantu lielākiem spēlētājiem – kā tas ir Lemberga gadījumā un draud arī pārējiem. Nav nekādas nozīmes, kāda iegansta dēļ to izdarīt. Tos var atrast vienmēr un protams, ka viņiem visiem ir krājumā kaudze ar nelegālām darbībām- jautājums tika par to, kāpēc agrāk viņus neaiztika- bet uz šo jautājumu atbildei nu jau jābūt skaidrai.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Nav gan zināms, vai viņi saprot šos globālos procesus, vai arī vienkārši jūt, ka draud izrēķināšanās un uztver to kā iekšpolitisku procesu. Bet jautājums par elites un tautas attiecībām gan šajā, gan vēsturiskā kontekstā ir ārkārtīgi un vitāli svarīgs. Jo tieši šajās attiecībās izšķiras visas valsts un nācijas liktenis. Kāpēc tā? Jo vēsturiski vienmēr notiek divas lietas. Tad, kad tauta, visa veida elite un korporatīvie klani ir vienoti ar valsts vadību, tad valsts nav ietekmējama un saskaldāma. Tā var uzvarēt karus un īstenot suverēnu politiku, ja to ļauj tās resursi un izmēri.

Ja elite ir atdalīta no tautas, tad notiek tas, kā britu impērija pārvaldīja visu pasauli. Esat kādreiz domājuši par to, kā tas iespējams, ka mikroskopiska saliņa spēja kontrolēt par sevi tūkstošiem reižu lielākas teritorijas, Indiju ar toreizējiem 300 miljoniem un tamlīdzīgi? Viņiem tur armijas bija divas divīzijas – to vienā stundā varētu likvidēt. Taču tā nenotika – šeit darbojās britu prasme dabūt savā pusē vietējās elites – tāpat notika arī milzīgo D-Amerikas civilizāciju pakļaušana, ko spēja daži tūkstoši konkistadoru. Un vietējās elites jau ir tās, kas dara to, ko vajag okupantiem. Tas pats arī notiek šeit- Reseta pārvalde strādā uz Davosas plānu, tauta ir nodalīta no pārvaldes, bet vēl ir viens spēks – vecie oligarhi, kuriem arī draud likvidācija. Uz globālās elites fona viņi visi ir kā pļaujama zāle.

Un šeit rodas ļoti interesanta dilemma – kā tad izspēlēsies iespējamā apvienošanās ar tautu un vai tas vispār ir iespējams Latvijas kontekstā? Vai tauta vispār grib ar viņiem apvienoties kaut kādā veidā, atbalstīt viņu nākšanu pie varas? Nesenā rakstā par šo tēmu jau ieskicēju to, ka vecie oligarhi salīdzinoši ar draudošo Resetu un cilvēciskuma iznīdēšanu tomēr iznāk mazākais ļaunums. Viņiem turklāt ir resursi un ietekme, kas nav ierindas pilsoņiem. Vai nostrādās princips, ka ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs un šajā cīņā tauta uz laiciņu varētu piemirst viņu veiktās mahinācijas, ja tas palīdzētu tikt galā ar globālistu plānoto visa izpostīšanu šajā valstī? Tādu jautājumu varat uzdot sev katrs pats, jo tas ir ļoti nozīmīgs un būtisks jautājums, kas iestāsies tuvākajā laikā.

A. Vasiļevskis

Vai ir iespējama īslaicīga tautas un veco oligarhu sadarbība Reseta apturēšanā Latvijā?
Share With:
Rate This Article
Comments

Leave A Comment