Thursday, July 2, 2020
Trending News

Saulgrieži un Jāņi

Ik gadu vasaras pirmā mēneša beigās lielākā daļa rīdzinieku pamet pilsētu, lai dotos uz laukiem un svinētu tradicionālos latviešu svētkus – Līgo un Jāņus. Ko īsti nozīmē Līgo svētki un kādas tradīcijas un kāpēc tiek ievērotas, ņemot vērā, ka Līgo un Jāņi nebūt nav viens un tas pats, kas Vasaras saulgrieži? Līgo dziesmas video klipā dzied pazīstamā dziedātāja Inese Kozuliņa.

Īstie Vasaras saulgrieži jau rīt

Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad piedzīvojam gada garāko dienu un īsāko nakti. Šos svētkus mēdz saukt arī par saulstāvjiem, jo saule vairākas dienas ļoti minimāli maina savu pozīciju. Tiek iezīmēts astronomiskās vasaras sākums un ļoti spēcīgi izjusts dabas spēks. Pēc astronomiskā kalendāra 21.vai 22.jūnijā ir Vasaras saulgriežu svētki, kad tiek svinēta visīsākā nakts un visgarākā diena.

Skaidro folkloras speciāliste Aīda Rancāne –

Katros saulgriežos viss salāgojas, saskaņojas. Zeme saskaņojas ar debesīm, vīrišķais saskaņojas ar sievišķo. Katros svētkos nozīmīgos dzimst un rodas, tiek radīta jauna pasaule, vecā mirst. Lūk, visi šie lielie notikumi veido saulgriežus.

Inga Karpiča, Saule mani aicināj

Cilvēki jau izsens ir vērojuši dabas ritmus, sekojuši līdzi Saules ceļam. Pamatojoties uz vērojumiem, laika gaitā tika iezīmēti atbilstoši rituāli. Tā veidojās enerģijas apmaiņa starp cilvēku, dabu un Kosmosu. Kāda ir rituālu nozīme, stāsta Aīda Rancāne: „Jānostiprina šis fakts, ka dabā ir notikušas kaut kādas izmaiņas. Šīs izmaiņas notiek it kā pakāpeniski. Mūsdienu cilvēks teiktu – jā, katru dienu kaut kas mainās, nestāv nekas uz vietas. Bet tradicionālajā apziņā izmaiņa ir notikusi tikai tad, kad ir noticis rituāls. Tieši rituālā darbība ir tā, kas visskaidrāk cilvēka apziņā varbūt šo nospiedumu atstāj. Caur rituālu ir visērtāk un visvieglāk komunicēt ar to citādo, ar to svešo.”

Aizsardzību un spēku cilvēki meklē arī tautasdziesmās, atgādina dziedātāja Inga Karpiča. Turklāt viņa atzīmē, ka tautasdziesmu sadziedāšanās tradīcijas šobrīd plaukst ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Cilvēki arvien spēcīgāk pievēršas savām saknēm. Kā izjust tautasdziesmu spēcīgo enerģētiku, dalās Inga.

Ja tu viņai vienkārši ļaujies, aizver acis. Dziedi, atkārto vārdus. Tur ir ierakstīta mūsu senču īpaša enerģija. Ja tu vienkārši atkārto tos vārdus, zilbes, tas pats no sevis strādā ar tevi. Viņš tevi sakārto iekšēji, ienes tādu ļoti patīkamu sajūtu. Tautasdziesmās ļoti daudz ir ierakstīta tāda ļoti tīra mīlestība pret jebko

Protams, ir svarīgi, ka atslēdz prātu, kaut kā noliec to prātu un tās domas mazliet malā. Un ļaujies tai dziesmai un tai skaņai, un viss. Un patiešām sāc sajust kaut ko pavisam daudz vairāk, nekā to, ko mēs redzam ar acīm. Un tas ļoti iedvesmo, stāsta Inga Karpiča.

Taču mūsdienās tas, ka šos svētkus svinam pāris dienas vēlāk, ir kristīgās baznīcas nopelns, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24.jūnijā.

Kopā ar Kristus un Marijas dzimšanas dienu tā ir vienīgā, ko atzīmē liturģiski. Nav īsti zināmi šo svēto īstie dzimšanas datumi. 12.gadsimtā, vācu krustnešiem sasniedzot Baltijas krastus, viņus pārsteidza nesaprotamā līksmība pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem.

Pirmie bīskapi uzskatīja, ka latvieši ir ”tumši ļautiņi” un centās šos svētkus iznīdēt, taču Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot. 15.gadsimta beigās vienā no savām atklātajām vēstulēm Katoliskās baznīcas bīskapiem pāvests aicināja veicināt pagānu pievēršanu kristietībai, popularizējot to vidū baznīcas svētkus un tradīcijas. Muižnieki tās piešķīra, tostarp jūnija vidū, jo saprata, cik svarīgi dot atpūtu pirms smagākā vasaras darbu cēliena – siena pļaujas, kas sākās uzreiz pēc Jāņa Kristītāja dzimšanas dienas.

Latviešu tradīcijas – četras stihijas saule, uguns, vējš un ūdens

Līgo vakaru un Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem, kurus mūsu valstī oficiāli svin 23.un 24.jūnijā. Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas. Svētku pamatā bija latviskās dzīvesziņas tradīcijas, kas saistītas ar zemkopību, zemes auglības un saules godāšanu.

Vasaras saulgriežu rituāli ir saistīti ar uguni un ūdeni, kam šai naktī piemīt dziedinošs spēks. Tāpēc jāpeldas ezeros un upēs, kas tek pret sauli, vai jāvārtās rīta rasā.

Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūstot spēku un auglību. Lai ”saule grieztu zelta riņķi Jāņa tēva pagalmā”, tad Saules simbolu – degošu uguns rituli laida no kalna lejā upē vai ezerā.

Kādēļ lec pāri ugunskuram? Tas jādara, lai attīrītos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos vienotu kopā. Uguns ir Saules aizstājējs šajā pārmaiņu naktī. Jaunās uguns iegūšana ir viens no jaunās pasaules radīšanas veidiem.

Daba ap saulgriežu laiku ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk. Tāpēc šajā laikā vāktajām zālītēm ir dubultdziedinošs spēks.  Tā kā dziesmā teikts, ka ”visa laba Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā”, Līgo pušķos liekamas gan madaras, nārbulis, rudzupuķes un magones, gan vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un citas.

Namu un pagalmu rotāšanai savukārt parasti izmanto meijas, tāpat, sargājoties no skauģiem un raganām, pie sliekšņiem pieliek pīlādžu zarus, bet grīdas pušķo ar Jāņu zālēm un kalmēm, lai no mājas izdzītu kukaiņus (sakapātas kalmes pasargā no blusu ieviešanās).

Vainagi ir viens no raksturīgākajiem un būtiskākajiem vasaras saulgriežu elementiem. Tradicionāli Jāņa tēvam galvā liek ozolu vainagu, Jāņa mātei – puķu vainagu. Ja meijas pārstāv vertikālo – vīrišķo – veselumu, tad vainags – horizontālo jeb sievišķo.

Svarīga ir vainagu pīšana ir jaunām meitām. Viņām esot jāpin trejdeviņu ziedu vainadziņš, liekot no katra zieda pa trim ziediņiem kopā, pinot ciešā pīnē, novietojot pamīšus ziedus ar īsiem un gariem kātiem. Pēc Jāņiem vainagus jāizžāvē un jāglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes.

Vainagā ievītās Jāņuzāles var izmantot arī tējai, kvēpināmajām slotiņām un zālīšu amuletiem jeb maisiņiem. Namatēvu un namamāti Jāņu vakarā godā par Jāņa tēvu un Jāņa māti, savukārt visi pārējie tiek saukti par Jāņa bērniem.

Viena no vietām Latvijā, kur var piedalīties ikkatrs un līgo svētki tiks vinēti pēc vecajām tradīcijām būs festivāls Būtība.

Avoti: butiba.lv, liepajniekiem.lv, lsm.lv, wikipedia.org; epadomi.lv; latvia.travel; u.c.

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment