Tuesday, July 7, 2020
Trending News

SEB banka pazemo savus klientus

SEB banka pieprasa paskaidrojumu fiziskai personai par 20 EUR pārskaitījumu, visdrīzāk tādēļ, ka maksājuma mērķī ierakstīts vārds “Cuba”.

Publicists Sandris Točs savā FaceBook profilā publicējis satraucošu stāstu –

“Ar mūsu valsti ir cauri, ja šādi turpinās .. raksta paziņa šokā, ka tiek prasīts paskaidrojums par 20 eiro (!!!) pārskaitījumu. Varbūt sistēmai aizdomīgs ir licies mērķis Cuba? Nu bet 20 eiro!? Kas var būt nopietns pa 20 eiro!!

Es tiešām nezinu, kas šo sistēmu ir radījis – mūsu pašu cilvēku stulbums, iztapība un paranoiskās kontroles tieksme? Vai tā ir uzlikta Latvijai, lai mūs iznīcinātu? Šādā sistēmā cilvēks nevar ne elpot, ne dzīvot, ne par kādu privātumu nav runa. Ja tu nevari nopirkt pudeli Cuba ruma bez bailēm, ka tevi nesāk čakarēt tava banka!!!

Tā nav sistēma, kurā gribas dzīvot – tā ir sistēma, no kuras gribas aizmukt! Vai tiešām tā ir Latvijas tautas griba, ka mums ir tāda sistēma, kas mūs drāž? Jeb šī arī ir tā no augšas nolaistā “jaunā normalitāte”?? Totalitārisms un diktatūra patiesībā – cilvēka brīvības un privātās dzīves beigas! Kas visu šo sviestu ir radījis un ieviesis? Mūsu valsts? Mūsu valstij pavēlēja? Zviedru akcionāri sajukuši prātā? Bankas mākslīgais intelekts nojūdzies? Jeb tas tagad ir normāli? Un jums visiem arī liekas, ka normāli?”

Par SEB banku regulāri dzirdamas uzņēmēju sūdzības, kuriem tieši SEB banka nekorektā veidā pratina kā čeka padomju laikos.

Tieši SEB Banka pat visbiežāk nespēj uz likuma pamatot savu pieprasījumu tiesiskumu. Tādā veidā tiek rupji pārkāpts gan likums, gan pilnvaras –

saka kāds Latvijas uzņēmējs.

Publicējam īstu vēstuli, kuru latviešu uzņēmējs sūtīja SEB bankai kā atbildi uz nekorektu informācijas pieprasījumu –

Šajā gadījumā iznākums bija tāds, ka SEB banka tā arī nespēja pamatot savu pieprasījumu uz korektiem likuma pantiem un sadarbība tika izbeigta. Augstākminētā likuma 28. pants nosaka vispārīgas bankas tiesības pieprasīt informāciju, bet 11. pants un citi panti definē tos nosacījumus un apstākļus, kuriem jāizpildās, lai bankai šādas tiesības varētu izmantot. Bankai nav tiesību prasīt visu, kad tā vien tā iegribas. Tikai cilvēku vientiesība lielā atkarība un likuma nezināšana ir novedusi pie šādas banku patvaļas.

SEB bankas Korporatīvās komunikāciju pārvaldes vadītāja Agnese Strazda sniedza šādu komentāru:

Toča kunga ieraksts FB palīdz rast un aktualizēt dažādos viedokļus par to, ka Latvijai kā valstij ir vai nav jādara finanšu noziegumu apkarošanu. Vēlos tikai atgādināt, ka Latvijā ievēro starptautisko sankciju sarakstus un bankām ir uzlikts par pienākumu no FID un FKTK puses novērst jebkādus riskus, kas varētu rasties noziedzīgu līdzekļu plūsmas ierobežošanas neveikšanai. Turpinot uzsākto diskusiju, vēlos tikai norādīt, ka Z.Koreja, Irāna, Sīrija, Sudāna, Kuba un Krimas reģions ir tās valstis vai reģioni, uz vai no kuriem veikt finanšu naudas plūsmas ir ierobežots ņemot vērā minēto valstu starptautiski noteikti augstā riska, tai skaitā terorisma un ieroču izplatības un tirdzniecības riskus. Visām bankām Latvijā ir jāievēro šīs prasības, lai apliecinātu, ka Latvijā kā valstī tiek darīts viss, lai tās sabiedrība un uzņēmumi netiktu saistīti ar noziedzīgu darbību finansēšanu. Jānorāda, ka banku uzdevums pēc FKTK prasībām ir nodrošināt tiešsaistes režīma sankciju monitoringu, kur viens no elementiem ir maksājuma uzdevuma pārbaude dažādos veidos, tai skaitā arī minēto valstu vārdiem. Tas nav saistīts ar šo gadījumu, bet mums ir bijuši gadījumi, kad klienti aizpildot maksājuma mērķi, mēģina pajokot, domājot, ka maksājuma mērķis ir pielīdzināma privātai sarakstei, piemēram,  ierakstot vārdus “nāve”, “terorisms”, “ieroči”. Protams, ka šajos gadījumos maksājums tiek identificēts kā pārbaudāms un tiek iztērēts laiks gan maksājuma veicējam, gan saņēmējam, gan bankas darbiniekiem. Iesaku būt atbildīgiem vispirms jau pret sevi, jo tas var būt 1 cents un tie var būt arī tūkstoši, kas bankām jāspēj identificēt. Ikvienam ir pilnīga brīvība pār savu naudu, bet tikai tad, ja šī brīvība nepārkāpj likumu. Bankas uzdevums ir pārbaudīt izejošos un ienākošos maksājumus dažādos likumā norādītos aspektos. Arī klientu anketa, kas reizi gadā, trijos vai piecos ir jāaizpilda, ir svarīgs rīks, lai radītu papildu drošību jūsu līdzekļiem bankā. Cik daudz nav bijuši gadījumi, kad tieši visi šie preventīvie risinājumi nosargā cilvēku līdzekļus. Jo vairāk runāsim par šo, jo labākas būs cilvēku zināšanas kā pasargāt sevi no nevajadzīgiem riskiem.”

Arī šis stāsts jāskata plašākā kontekstā, kā jau sen plānota globāla cilvēku apspiešana. Atcerēsimies, ka likuma mērķis ir cīnīties pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecību. Tā ir tikai teorija, praksē tas tiek pielietots kā Latvijas uzņēmumu un fizisko personu pazemošanas un paverdzināšanas instruments.

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment