Trending News

Transhumānisma propaganda valdību līmenī

Šis teksts ir ņemts pa tiešo no Kanādas Federālās valdības oficiālās organizācijas lapas ar nosaukumu Policy Horizons. Un tas atklāj visu patiesību par to, kā tiek plānota dabiskā Cilvēka eksistences apturēšana un transhumānisma – biorobotu sabiedrības ieviešana.

Nākamajos gados biodigitālās tehnoloģijas ieviesīsies mūsu dzīvēs tāpat, kā tagad to dara parastās digitālās. Bioloģiskās un digitālās sistēmas savienojas un tas var izmainīt to, kā mēs dzīvojam, strādājam un pat attīstamies kā suga.

Šī biodigitālā konverģence nav tikai tehnoloģiska attīstība, tā  var izmainīt veidu, kā mēs par sevi domājam un likt mums pārskatīt to, ko mēs uzskatam par cilvēku vai dabisku.

Biodigitālā konverģence var būtiski ietekmēt mūsu ekonomiku, ekosistēmas un sabiedrību. Gatavība to atbalstīt, vienlaicīgi novēršot riskus, rādīs ceļu, kā risināt sociālos un ētiskos jautājumus, kā arī vadlīnijas un pārvaldes jautājumus.

Savas misijas ietvaros Policy Horizons Canada ir apņēmusies uzsākt informētu un nozīmīgu dialogu par iespējamo biodigitālo konverģences nākotni un šīs politikas jautājumiem. Savā sākotnējā aprakstā mēs aprakstām un izpētam šo jēdzienu, kapēc to jādara tagad, tā raksturojumu, kādas iespējas tas dod un arī sākotnējās vadlīnijas.

Mēs gribam iesaistīt plašu partneru un akcionāru spektru šīs nākotnes aplūkošanā, kā tā ietekmēs sektorus un industrijas un kā mūsu attiecības ar tehnoloģijām, dabu un pašu dzīvi attīstīsies turpmāk.

Jau 1980to sākumā kanādieši sāka saprast, ka tuvojas digitālā ēra. Pirmatklājēji izmantoja iespējas, pārvarēja šķēršļus un izveidoja vadlīnijas, kas nesa labumu turpmākām paaudzēm.

Mēs turpinām redzēt digitalizācijas efektus un to kļūst jo vairāk. Bet mēs esam tuvu tam, lai piedzīvotu vēl vienu lecienu. Digitālās un bioloģiskās sistēmas sāk savienoties veidos, kas var pamatos izjaukt mūsu priekšstatus par sabiedrību, ekonomiku un ķermeņiem. To mēs saucam par biodigitālo konverģenci.

Tas nozīmē pilnu digitālo un bioloģisko būtību integrāciju. Digitālās tehnoloģijas var tikt implantētas organismos un bioloģiskie komponenti var eksistēt kā digitālo tehnoloģiju daļa. Fiziskā sajaukšana, manipulācijas un bioloģisko/digitālo vienību sajaukšana rada jaunas hibrīdu dzīvības formas.

Roboti ar bioloģiskām smadzenēm un bioloģiskas būtnes ar digitālām smadzenēm jau eksistē, tāpat, kā cilvēku –datoru un smadzeņu – mašīnu interfeiss. Medicīnisko iekārtu lietošana uz cilvēkiem, digitāli manipulējami insekti, kā spares-droni vai izlūkošanas siseņi ir daži bioloģiskās un digitālās dzīvības savienojumu piemēri. Iejaucoties nervu sistēmā un manipulējot ar neironiem, tehnika var pievienoties orgnanismam un izmainīt tā funkcijas un nozīmi. Var rasties jauni organismi un jaunas identitātes formas.

Šī biodigitālās konverģences forma rodas, kad sasniegumi vienā sfērā rada sasniegumus arī citā. Kopēja bioloģiskās un digitālās zinātnes eksistence rada progresu abās jomās, kas citādi nebūtu iespējams. Tas var novest pie integrētu sistēmu izveidošanās.

Kompleksās dzīvības sistēmas – baktērijas, sēnes, augi un dzīvnieki, ieskaitot cilvēkus aizvien vairāk tiek pakļauti izmeklēšanai ar digitāliem instrumentiem un aplikācijām, kā mašīnu mācīšanās. Šī dziļākā sapratne, ko ļauj veikt digitālās tehnoloģijas, nozīmē ka bioloģija tagad ir pakļauta manipulācijām, kādas nebija iespējamas vēl dažus gadus iepriekš.

Piemēram, gēnu sekvencēšana komplektā ar mākslīgo intelektu ļauj saprast ģenētisko transformāciju, ko tad izmanto, lai izmainītu esošos organismus un veidotu jaunus organiskus savienojumus vai pat sintētiskus organismus. CRISPR/Cas9 un citas gēnu mainīšanas tehnoloģijas nevarētu būt iespējamas bez digitālo tehnoloģiju un bioinformācijas attīstības. Sasniegumi vienās palīdzēja sasniegt arī otrās.

Mēs redzam arī lielāku sapratni bioloģijā, kas veicina bioloģiskās skaitļošanas sfērā. Neiro tīkli – sistēmas, kas veidotas, balstoties uz bioloģisko smadzeņu darbības principa ir piemērs tam, ka sapratne par bioloģiju veido arī digitālo.

Pastāv arī saplūšana starp to, kas tiek uzskatīts par dabisku un to, kas ir digitāls/mākslīgi veidots vai sintētisks. Piemēram, biosintētiskā vaniļa tiek veidota, izmantot eigenolu un glikozi kā substrātus un baktērijas/sēnītes kā mikrobus, kuri nodrošina tās veidošanos. Kaut arī šis produkts nenāk no vaniļas auga, tās ražošanas process ļauj to apzīmēt kā dabisku aromātvielu.

Trešā biodigitālās konverģences forma ietver sevī perspektīvu, kas pārveido mūsu pieeju bioloģiskai un digitālai pasaulei, tām saplūstot. Mums turpinot labāk saprast un kontrolēt mehānismus, kas ir bioloģijas pamatā, redzēsim attālināšanos no vitālisma – idejas, ka dzīvie un nedzīvie organismi ir pamatos atšķirīgi, jo tos vada citi principi.

Tā vietā nāks ideja par to, ka bioloģiju var paredzēt un vadīt digitāli. Ikviens bioloģijas students būs uzaudzis digitālā pasaulē un apzināti vai neapzināti pielietos šo izpratni attiecībā uz bioinformāciju un bioloģiju kopumā.

No digitālās perspektīvas, mēs redzam potenciālu pāreju pretējā virzienā. Skaitļošana sākās kā veids, kas nodrošina paredzamus, atkārtojamus un vienkāršus iznākumus. Kad digitālā tehnoloģija kļuva sarežģītāka, sistēma sāka iepazīt un atkārtot bioloģiskās pasaules īpašības, kas ļauj veidot tehnoloģiskās ekosistēmas. Bioloģiskie modeļi tiek izmantoti, lai radītu digitālus instrumentus, kā mākslīgo intelektu, balstītu uz neironu tīkliem.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Tādā veidā Klausa Švāba idejas par dažādu ‘interesantu bioloģisko un digitālo’ dzīvības savienojumu radīšanu pa tiešo tiek ierakstītas valstu pārvaldes programmās. Tieši to pašu mēs redzam arī pie mums, kad tiek pasludināta ‘viedā reindustrializācija’ Lūk, kāda tā izskatās. Vai tā tiešām ir dzīvu cilvēku un tautu izvēle, pāriet uz biodigitālu puscilvēku eksistences formu?

A. Vasiļevskis

Vai transhumānisms ir cilvēces nākotne?
Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment