Trending News

Vācu masku pētījums – tās joprojām nekam neder

Pirms dažām dienām žurnāla International Journal of Environmental Research and Public Health publicēts vēl viens apjomīgs pētījums par dažādiem nopietniem masku izraisītiem veselības bojājumiem. Vardarbīga to uztiepšana bez informācijas par to patiesajiem riskiem pārkāpj informētas izvēles principu.

Šo izmeklēšanu veikusi Vācijas pētnieku komanda un tas savā ziņā ir pirmais tāda apjoma zinātnisks pētījums par piespiedu masku radītiem veselības bojājumiem dažādās personu grupās. Ir bijuši diezgan daudz visādi pētījumi un eksperimenti, bet šis ir veselu 44 eksperimentālu pētījumu un 65 publikāciju analīze un apkopojums par masku tēmu.

Paši pētnieki to apraksta sekojoši:

Mūsu mērķis bija atrast, pārbaudīt un izvērtēt zinātniski pierādītus masku nēsāšanas blakus efektus. Minēto 44/65 darbu apskats parāda attiecīgus potenciālus veselības bojājumus dažādās disciplīnās.Šajā darbā mēs atsaucamies uz psiholoģiskiem un fiziskiem bojājumiem, kā arī dažādiem citiem simptomiem, kas rodas masku nēsāšanas rezultātā, kā uz masku radītu spēka izsīkuma sindromu – Mask Induced Exhaustion Syndrome (MIES) Mēs novērojām izmaiņas elpošanas fizioloģijā, saistītas ar skābekļa satura samazināšanos un attiecīgu noguruma pieaugumu. Ilgstoša masku nēsāšana tādejādi rada medicīniskas sekas daudzās sfērās.

Komanda norāda arī svarīgu kontekstu savam darbam:

Potenciāli drastiskie un nevēlamie efekti, kas vērojami daudzās sfērās, atspoguļojas masku globālās nēsāšanas lēmumos. Saskaņā ar atrasto literatūru, ir skaidri un zinātniski pierādīti kaitīgi blakus efekti masku nēsātājiem, gan psiholoģiskā, gan sociālā un fiziskā līmenī. Neviena no augstākā līmeņa organizācijām, kā PVO vai Eiropas ECDC, ne nacionālā līmeņa institūcijas, kā CDC vai vācu RKI nenodrošina skaidrus, zinātniski pamatotus datus par masku lietošanas pozitīvajiem efektiem, tai skaitā par to efektivitāti vīrusa izplatības ierobežošanā. Pretēji zinātnē pieņemtajiem standartiem par pierādījumos balstītu medicīnu, šīs iestādes ir paziņojušas savus teorētiskos pieņēmumus par maskām, par spīti tam, ka to nēsāšana rada maldīgu drošības sajūtu.

No infekciozi – epidemioloģiskā skatu punkta, ikdienā lietotām maskām ir risks inficēt lietotāju no abām pusēm, kā arī ar roku palīdzību. Tās tiek piesūcinātas ar izelpoto gaisu, kas akumulē patogēnus kā no nāsīm, tā no apkārtējās vides.

Tai skaitā aplūkota arī nopietnas infekcijas izraisošās sēnītes un baktērijas, kā arī citi vīrusi. Sabiedriskās vietās  masku lietotāji vienkārši nevar atkārtot tās standarta procedūras, kādas veic slimnīcās.

Tāpēc arī cilvēces vēsture parāda to, ka gripas vīrusu epidēmijas laikā ne Spāņu, ne tai sekojošo pārējo uzliesmojumu laikā maskas nav varējušas dot kaut kādu vērā ņemamu ieguldījumu izplatības ierobežošanā. Tas tika noskaidrots arī 2009.gada pētījumos – maskas ikdienā neko nepalīdz.

Arī vēlāk zinātnieki un dažādas institūcijas atzīst maskas par nederīgām lietotāju pasargāšanā no respiratoriem vīrusiem. Pat slimnīcās tām nav tādu pierādījumu.

Tās jau kopš 1992.gada aprakstītas kā riska kosmētika – izsakoties sociologa Beka vārdiem. Maskas ir ierautas apburtā lokā – tās pasargā tikai simboliski un vienlaicīgi tās signalizē par bailēm no vīrusiem. Šis fenomens tad arī tiek izmantots kolektīvo baiļu sēšanā, ar ko nodarbojas lielie mediji.

Šobrīd maskas kalpo kā psiholoģisks atbalsts, kas der tikai stresa mazināšanai, ja kādam tāds ir. Un protams, tās kalpo arī kā ieejas biļetes veikalos un transportā, kā arī pasargā no soda. Tas arī viss – kāds tur sakars ar virusoloģiju?

Vēl var pievienot nēsātāju iluzoro sajūtu, ka viņi kaut kādā veidā piedalās plāndēmijas apturēšanā.

Tālāk autori ķeras pie augstāk minētā MIES sindroma aplūkošanas, konstatējot dažādus negatīvus efektus masku nēsāšanas rezultātā. Tā ir gan apgrūtināta elpošana, gan CO2 satura paaugstināšanās asinīs, gan skābekļa samazināšanās tajās, sirds darbības ritma paātrināšanās un tās veiktspējas samazinājums, kā arī noguruma sajūta.

Minēti arī reiboņi, dažādi ādas bojājumi, zobu un smaganu iekaisumi un aplikums, satraukums un citas neiroloģiskas problēmas. Spektrs ir ļoti plaši izklāstīts.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Turklāt autori atzīmē, ka šie efekti novēroti visādi citādi veseliem cilvēkiem, vēršot uzmanību uz to, ka slimajiem tie ir vēl bīstamāki. Turklāt iepriekšējo pētījumu laikā pasaulē nebija ilgstošas nēsāšanas prakses, kāda ir tagad.

Pētījums dziļi aplūko šīs problēmas un tas ir vēl viens darbs, kas ir pretrunā ar joprojām propagandēto ‘oficiālo nostāju’, ka maskas ir drošas un efektīvas, kas tās nav.

A.Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment