Trending News

Vai gatavojas Pol-exit?

Vai varētu būt tā, ka Brexitam seko Polexit? Tādas tendences parādās pēc tam, kad Polijas Augstākā tiesa ceturtdien lēma par to, ka ES līgumi ir pretrunā un nav savienojami ar poļu Konstitūciju.

Šis lēmums noveda pie tā, ka valsts turpmākā būšana ES līdz ar to nonāk zem jautājuma zīmes un pēc 2016.gada britu balsojuma atkal paceļas diskusijas par ES nākotni kā tādu. Šis process starp Varšavu un Briseli nav tikai pēdējo nedēļu problēma, tas ir jau sen – kolīzija starp ES likumdošanu un vietējo ir nesaskaņu iemesls ne tikai tur.

Bet tā ir tieši Polija, kas visaktīvāk cīnās ar Briseli šajā jautājumā un šis tiesas spriedums ir pilnīgas pretstāves sākums. Tiesai bija jāizvērtē ES likuma statuss Polijā un to prasīja tās valdošā koalīcija, kuru šobrīd veido ES skeptiķu partijas – Konservatīvie un arī premjers Mateušs Moraveckis.

Likuma un kārtības partijas vadītājs Jaroslavs Kačinskis apsveica šo tiesas lēmumu un paziņoja, ka iespēja ES pārņemt pašas Polijas valdības lēmumus nozīmē, ka valsts nemaz nav suverēna. Viņš piebilst, ka Briselei nav tiesību iejaukties Polijas iekšējās lietās – līdzīgi kā to teica arī Brexit pārstāvji.

Protams, Polijas tiesas spriedums izraisīja dusmas Briselē un EK sola cīnīties pret to un ES regulām esot jābūt augstākām. Līdz ar to gadiem ilgstošās nesaskaņas starp ES un poļu nacionālistiem ir nobriedušas līdz atklātai cīņai. Ursula fon Leyen arī paziņojusi, ka ir ļoti noraizējusies par šo lēmumu un ka arī viņa darīs visu iespējamo, lai paturētu ES likumus kā augstākus par katras valsts likumiem.

To pašu paziņoja arī Vācijas ārlietu ministrs Heiko Maas – Polijai ir jābūt pilnībā pakļautai ES likumiem. Toties pašas Polijas premjers, kurš arī prasīja tiesai šo vērtējumu, ar to ir ļoti apmierināts.

Tomēr viņš piesardzīgi vērtē Polijas patreizēju izstāšanos no bloka, jo iestāšanās tur 2004.gadā esot bijis pēdējo desmitgažu spilgtākais notikums. Oficiālās aptaujas šobrīd rāda, ka poļi pagaidām ir ļoti eirooptimistiski, to atbalsta ap 80%, jo tā ir visvairāk subsidētā valsts un miljoni plūst bez mitas. Tiesa gan  – ar noteikumiem, kas pamazām atvēsina – kā nesen notikušās lgbt brīvās zonas likvidācija ar šantāžu dažos Polijas apgabalos, kas atļāvās tādus pasludināt. Tam sekoja draudi atņemt ES naudas un šīs vojevodistes pārdevās Briselei atpakaļ.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Tomēr attiecības starp Varšavu un Briseli ir jūtami pasliktinājušās, kopš pie varas nonāca konservatīvās partijas. Notiekošais izraisījis šķelšanos arī pašā Polijā – var jau būt, ka tieši tāds bija plānotāju mērķis – absolūtais ES fans Lehs Valensa, kas bija viens no galvenajiem aktīvistiem 1989.gadā, kad tika grauta PSRS, jau izteicies, ka Polijas goda glābšanai jārīko jaunas vēlēšanas.

Tomēr eksperti uzsver, ka šis tiesas spriedums ir pirmais solis ceļā uz to, ka Polija kaut kad nākotnē bloku atstās. Jo tas ir pilnīgā pretrunā ar ES likumdošanu un tas būs pamats turpmākām kolīzijām un nesaskaņām – kā rīkosies zemākās tiesas un kādas tam būs sekas, tas viss tagad būs diezgan sarežģīti. Tai pat laikā daudzi norāda arī uz to, ka šī augstākā tiesa sastāvot no konservatīvo partiju atbalstošiem cilvēkiem un tikai 2 no 14 tiesnešiem ir mēģinājuši apstrīdēt šo lēmumu. Lai vai kā tur būtu, bet šķelšanās sēkla atkal ir iesēta un jautājums par to, cik ilgi vēl pastāvēs šis konkrētais globālistu veidojums ES izskatā, atkal ir dienas kārtībā.

A. Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment