Trending News

Zaļā afēra un realitāte

Eiropas izmisīgie politiskie centieni sasniegt Co2 nulles punktu, reliģiskā Saules un vēja elektrības pielūgšana un anti-zinātniskā atomenerģijas noliegšana ir recepte ļoti dārgai katastrofai.

Šobrīd vērojam astronomiskas enerģijas cenas. Kamēr daļēji to var mēģināt norakstīt uz pasaules centieniem atjēgties no postošiem lokdauniem un iedarbināt valstu ekonomikas, tomēr aizvien skaidrāk iezīmējas Rietumu civilizācijas totālā atkarība no pašu sludinātās zaļās enerģijas, kuras vienkārši trūkst un visa izmešu histērija ved uz bezdibeņa malu.

Wall street žurnāls nesen vēstīja par to, ka lēnie vēji Ziemeļu jūrā radījuši pamatīgas problēmas visiem tīkliem. Pēkšņā vēju apstāšanās un attiecīgais saražotās elektrības daudzums Britu salu piekrastē pēdējās nedēļās ir radījis satricinājumu reģionālajos elektrības tirgos. Gāze un ogļu stacijas atkal tika iedarbinātas, lai nosegtu šo iztrūkumu.

Par spīti visai sajūsmai un milzīgām subsīdijām zaļai enerģijai pēdējos gados, tā ir murgs modernā sabiedrībā, kurai vajag nepārtrauktu elektrību 24/7. Vējš šogad pūš mazāk, kā parasti –līdz ar to Eiropa atgādina tādu kā dreifējošu viduslaiku kuģi, ir vējš, tad kustās, nav vēja, tad stāv – vai tā iespējama sabiedrības eksistence?

Realitātē dziņa pēc ‘atjaunojošās’ enerģijas ir novedusi cilvēci atkal atkarībā no Dabas elementiem – un tas ir tieši pretējais process tam, kas ir bijis civilizācijas progresa pamatā – iziet no šādas atkarības. Turklāt, kā rāda Vācijas piemērs, vēja var būt ne vien par maz, bet arī par daudz. Eiropas vēja turbīnu sadaļa elektrības tirgū kļūst aizvien lielāka. Februāra raksts Foreign policy resursā vēsta, ka vāciešiem 2020.gads bija ļoti zīmīgs šajā procesā. Tīra enerģija, vēja fermas un saules paneļi, hidrostacijas un biogāze palielināja savu daļu līdz par 46%, kas ir gandrīz tikpat liela, kā ogles, gāze un AES kopā.

Bet kas notiek, ja vējš pūš ņipri, bet tajā brīdi nevajag tik daudz elektrības? Turpat rakstā – vētrainās dienās elektrība plūst no vēja parkiem pastiprinātā režīmā un tas pārslogo tīklu, kas var izraisīt arī tā sabrukumu. To sauc par elektrības ‘cunami’ un tie var apdraudēt arī kaimiņvalstu energo sistēmas. Vēl vairāk, kad tīklā ir par daudz strāvas, cenas kļūst pārāk zemas un operatoriem ir pat jāpiemaksā, lai tiktu vaļā no lielā daudzuma.

Tā ir kaut kāda ekonomiskā fantasmagorija. Bet tas vēl nav viss – tā saucamā Energiewende jeb valdības politka enerģijas tranzītam uz zaļo, tika pasludināta vēl 2010.gadā. Un tad pēc Fukušimas notikumiem arī Vācija slēdza savas AES.

Bet 2019.gada Der Spiegel raksts atklāja to, cik patiesībā tas ir izmaksājis. Pēdējos piecos gados Energiewende maksā 32 miljardus eiro gadā. Kāds aprēķins rakstā vēsta par to, ka kopējas izmaksas, lai palielinātu zaļās enerģijas daļu ir 3.4 triljoni.

Paralēli tam aizvien pieaug iedzīvotāju neapmierinātība ar šiem projektiem, ja tie ir netālu no dzīvesvietām. Reti kurš kārtējais vēja parks tiek būvēts bez pamatīgas pretestības tam no vietējās sabiedrības. Vai visa šī neprātīgā tērēšana noved pie mazāk izmešiem? Patiesībā nē –ja nav vēja, tad ir jāliek vietā kaut kas cits un tās ir ogles. Līdz ar to valdība paziņojusi, ka no tām varēšot pilnībā atbrīvoties tikai 2038.gadā.

Ir viena lieta pievienot zaļo enerģiju kopējam tīklam. Ja vējš pūš pareizi un viss strādā, tad kādu brīdi tas notiek ar mazākiem izmešiem. Bet ik pa laikam tik un tā ir jādarbina fosilās stacijas. Ja ir pārāk daudz zaļās enerģijas, tad ir izdevumi tās pārvaldē. Līdz ar to, šāda pieeja vienkārši nestrādā modernajā sabiedrībā. Vēl var dedzināt mežus un stāstīt, ka tā ir zaļā enerģija un kokus var iestādīt vietā. Tomēr pat UK valdības klimata pārmaiņu komiteja tam netic un iesaka izvairīties no tādas pieejas.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Vācija ir viena no ekonomiski attīstītākām valstīm. Bet pat eko-draudzīgie vācieši sāk saprast, ka šī enerģija ir pārāk neuzticama un dārga. Un tas viss novedīs pie katastrofas. Protams, ja tas arī ir Tunbergas afēras nolūks, tad tā ir pavisam cita lieta un tad neviens neskatīsies realitātei acīs.

A. Vasiļevskis

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment