Trending News

Zviedrijas mīts

Tas ir noticis – kritusi arī Zviedrija. Pareizāk sakot, arī šī valsts ir atklājusi to, kas tur ir bijis plānots, tikai tas bija nedaudz viltīgāk. Zviedrijas Veselības aģentūra paziņojusi, ka sākot ar decembri, arī tur pulcēšanās vairāk par 100 cilvēkiem prasa kroņa pasi un injekcijas statusa apliecinājumu līdz ar to.

Turklāt atšķirībā no daudzām citām valstīm, negatīvs tests netiks pieņemts – ja neesi špricēts, tad pasākumos netiec. Pagaidām vēl nebija runa par restorāniem, bāriem un kafejnīcām, taču nav jābūt ilūzijām par to, ka tas viss sekos drīz. Tika publicēta preses relīze, kas atklāj kroņa pases šī brīža plānus. Citējot ministres Amandas Lindas vārdus –  Iespēja lietot kroņa pases ir kaut kas, ko valdība gatavoja ilgu laiku. Jūs mani dzirdējāt jau iepriekš, runājot par tiem kā plānu B. Tagad šī situācija ir klāt.

Tas nāk kopā ar paziņojumu par vēl citiem ‘pretvīrusa pasākumiem’,  ieskaitot limitu uz pulcēšanos iekštelpās. Pasi savukārt pasniedz kā iespēju izvairīties no šī limita, ja tur visi ir sašpricēti. Visas tās pašas viltības, kā jau parasti. Vispirms tās atņem un tad pa gabaliņam atmet, ja cilvēki paklausa režīmam. Līdz ar to, tur viss būs tieši tāpat, kā citur. Taču vai to tiešām nevarēja paredzēt? Kopumā ņemot, mēs varējām redzēt, ka tur vienkārši ir mazliet cita taktika, taču globālais mērķis jeb jaunā pasaules kārtība ir tas pats.

Zviedrija jau sen ir sociālās inženierijas sasniegumu paraugvalsts, tur ir izdarīts viss, ko vien iespējams, lai izpostītu kādu nāciju – gan migranti, gan ultraliberālisma politika, genderisma un varavīksnes ideoloģija, juvenālā justīcija un labprātīga čipošanās jau pirms vairākiem gadiem. Lai saprastu to, kādu ceļu ir nogājusi šī valsts pēdējās desmitgadēs, jums pietiek salīdzināt to, kas viņus pārstāvēja Eirovīzijā 1974.gadā un kas 2019. Ar to viss ir pateikts.

Turklāt tieši šī valsts būšot pirmā pasaulē, kas jau 2023.gadā plāno atteikties no skaidras naudas. Tur jau tagad to praktiski nelieto un šim piemēram grasās sekot arī Igaunija, kas kaut kā ģenētiski arī ir tuvāk skandināviem un vairāk saistās tieši ar to kultūru. Tas viss jau bija tur ielikts sen un absolūtā ticība savam režīmam un paklausība skaidri parāda, ka no kādreiz drosmīgajiem vikingiem tur palikušas tikai amēbas, kas tiks nočipotas un nošpricētas bez vārda runas. Un arī šajā gadījumā bija pamatīgas aizdomas par to, ko tad īsti Zviedrija dara un kāpēc tur ir izvēlēts cits ceļš – bet kāda tam nozīme, ja visi ceļi ved uz Romu, pareizāk sakot, jauno pasaules kārtību?

Viņu atteikums no lokdauna sākotnēji tika apzīmēts kā katastrofas vēstnesis lielajos medijos, bet daudzi no plāndēmijas skeptiķiem to uztvēra kā veselā saprāta paraugu. Tagad izrādās, ka taisnība īsti nebija ne vieniem, ne otriem. Kamēr daudzas citas valstis atklāti iet uz totalitārismu, kā Vācija, Austrija, Jaunzēlande, Kanāda un citas un izdara to ļoti ātri, citas to pašu sasniedz lēnāk – arī Latvijā tas sākotnēji mazliet bremzēja, bet nu jau skrienam pa priekšu visai pasaulei, izrēķinoties ar opozīciju un aizliedzot tautas vēlētiem priekšstāvjiem piedalīties lēmumu pieņemšanā. Zviedrijas atšķirība ir tikai tajā, ka tā izmantoja viltīgāk izmestu tīklu un it nemaz nepretojas globālajam uzdevumam. Tā vienkārši bija spēle – labais un sliktais policists.

Lai gan tam nevajadzēja būt īpašam pārsteigumam un par to tika rakstīts iepriekš, kāpēc tur nav tādas histērijas, kā citur. Taču šim modelim tika pievērsta neparasti liela pasaules uzmanība. Atcerēsimies, ka tās valstis, kuras patiešām nespēlēja līdz vai vismaz centās kaut kā izvairīties no globālā spiediena, kā Baltkrievija, ziņās bija ļoti reti un ne par šo tēmu, bet par ‘diktatorisku režīmu’. Bet tos valstu vadītājus, kuri patiešām atteicās no vīrusa histērijas un injekcijām pašos pamatos, pēkšni piemeklēja sirdslēkmes un tās bija vairākas Āfrikas valstis, kamēr Haiti prezidents vispār tika nošauts. Un tikai tad tur ieradās PVO un sākās švakcinācijas programmas.

Zviedrijā nekā tāda nebija, jo tā spēlēja visam līdz. Pusotru gadu tā tika iztēlota kā miera oāze histērijas vidū. Viņi neieviesa lokdaunu, viņu mirstība nekad nesasniedza īpašus rādītājus un viņu bizness līdz ar to faktiski necieta tā, kā visa pārējā Eiropā. Un tas viss arī tagad tiek pavērsts pretēji – jūs taču gribējāt Zviedrijas modeli, bet lūdzu, arī viņiem ir tās pašas pases. Tāda ir šī manipulācija, kā pārliecināt skeptiķus pamazām un tā, lai viņi pat nesaprot visu lielo plānu. It kā Zviedrijas modelis šķiet relatīvi saprātīgs, bet arī tas nekādā veidā īstenībā nepretojas visai šai plāndēmijas būtībai, jo tieši tāpat atzīst, ka tā ir īsta un ka mēri tomēr jāpieņem.

Saņem jaunāko, lai būtu tuvāk īstenībai!

Līdz ar to šeit nevar uzvarēt, spēlējot pēc viņu noteikumiem. Tā ir viņu plāndēmija un viņi to var pārveidot un izmantot tā, kā viņiem vajag, gan viļņu un histērijas veidā, gan pārvēršot par endēmiju un pieprasot regulāras šprices, lai cilvēki saglabā savas niecīgās brīvības. Viņi var arī izgudrot jaunu variantu un sludināt, ka tas ir noturīgs arī pret Ivermektīnu, piemēram. Šo pašu spēli mēs varam redzēt arī pie mums – piemēram, tiek vākti paraksti mana balss par to, lai piešķir kroņa pasi tiem, kas atsakās ārstēties slimnīcā, ja saķer televīrusu.

Varētu domāt, ka tas kaut kādā veidā daudziem pat liktos pieņemami. Taču arī šī taču ir absolūti bezjēdzīga iniciatīva, jo tas tik un tā nozīmē piešķirt verga kodu – vienalga kādā veidā cilvēks to dabū, bet tas ir un paliek verga kods – tā ir šī sistēma, kas sevī velk visus iekšā un tālāk no tās vairs nav izejas, jo tā prasa nemitīgu pakļaušanos tālākām prasībām. Vienīgā izeja un iespēja neiekrist visās šajās lamatās ir pilnīga nepakļaušanās, te nav nekādu labo vai slikto variantu vai scenāriju, kā pārdzīvot plāndēmiju, pieņemot to vai citu veidu, kā vergot režīmam.

Nevar būt nekāda sadarbība ar šiem režīmiem un cerība, ka tie kaut kādā veidā atvieglos mūsu dzīves, tieši otrādi, tie būs aizvien jauni un drakoniskāki noteikumi, kurus spēs izpildīt aizvien mazāk cilvēku, kamēr pārējie aizvien vairāk tiek izmesti no iespējām eksistēt šajā sistēmā. Un vai tad mums tāda ir vajadzīga, ja tā mūs tik ļoti ienīst?

Share With:
Rate This Article
No Comments

Leave A Comment